Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veiksme ir jāizcīna

Agita Auziņa

2009. gada 6. februāris 14:38

926

Šodien vārda dienas svin 10 647 Daces, kam tas ir pirmais vai otrais vārds. Arī alūksniete Dace Ozoliņa ir gaviļnieču vidū. Lai gan meitene atzīst, ka vārda diena nav liela svētku diena, tomēr saņemt mīļus sveicienus un ziedus esot patīkami.

Dace no vecākiem uzzinājusi, ka vārdu izvēlējusies tieši mamma un tētis neesot neko iebildis. “Ar vārdu sadzīvoju, bet man pašai  vārds Dace nepatīk, jo liekas tāds vecmodīgs un neskan labi. Protams, nemainīšu, bet sajūsmā neesmu,” saka meitene. Viņa arī atklāj, ka bieži tikko satikti un iepazīti cilvēki viņu sauc par Līgu. Tam gan neesot nekāda izskaidrojuma, varbūt zemapziņā viņai piemērotāks šis vārds.

Dace ir komunikabla persona

Gunars Treimanis vārda Dace īpašnieces raksturo kā pašapzinīgas, komunikablas, stingras, un, kaut arī dzīve berž Daci ar deviņiem sārmiem, viņa iziet kā uzvarētāja. Sabiedrībā jūtas kā zivs ūdenī. Analītiska, prātīga, jo visu spēj vērst uz labo, prot sarīkot sev svētkus. Priekšroku vienmēr dod darbībai, fanātiskai pārliecībai par dzīves daudzkrāsainību. Neizdāļā savu sirdi pasaulei. Veiksme viņai pati krīt rokās. Mīlestībā Dace stāv galvas tiesu augstāk par savu partneri un labprāt ielaižas attiecībās ar stabila finansiāla stāvokļa kungiem. Šim raksturojumam meitene piekrīt tikai daļēji. “Sakrīt tas, ka esmu pašapzinīga, komunikabla un stingra, bet veiksme man pašai nekrīt rokās. Es esmu cīnītāja, visu vienmēr panāku ar piepūli un savu darbu,” saka meitene.

Ir neziņā par nākotni

Dace šobrīd mācās Alūksnes vidusskolā 12.klasē, tāpēc ļoti daudz laika tiek veltīts mācībām. “Arvien mazāk ir brīvā laika un ja arī tāds ir, tad labprātāk to pavadu neko nedarot,” smej viņa. Dacei ziemā patīk slēpot, bet vasarā laiski sauļoties, peldēties un apmeklēt pasākumus pilssalas estrādē.  Draugu mudināta viņa šoziem devusies slēpot uz Lido kalnu Madonā. “Man patīk slēpot, lai gan slēpojot skolā sporta stundās izjūtu nepatiku un diskomfortu,” saka Dace. Lai gan šobrīd meitenei pārņēmis miers, vēl pagājušajā mācību gadā viņa aktīvi iesaistījusies visās skolas aktivitātēs, bija par dzinuli klasesbiedriem un pārējiem skolas biedriem. “Citreiz nav gandarījuma – tu dari, dari, bet vai citiem to arī vajag? Tad apnīk,” atzīst viņa. Tomēr Dace neko nenožēlo un tagad priecājas par stabilitātes sajūtu.

Dace arī atzīst, ka ir neziņā par nākotni. “Visur ir krīze un nevar saprast kādu profesiju labāk mācīties. Esmu cilvēks, kam viss vairāk vai mazāk padodas un tādas izteiktas sapņu profesijas man nav,” pauž viņa un nenoliedz iespēju, ka varētu doties strādāt vai mācīties uz ārzemēm. Vismaz kādu laiku, piemēram, gadu, lai saprastu ko labāk darīt nākotnē. Baidot vienīgi valodas zināšanas. “Pagājušajā vasarā devos pie radiem uz Īriju un tur pastrādāju divus mēnešus. Tad arī sapratu cik liela nozīme ir valodas zināšanām,” saka viņa. Vecāki paļaujoties uz Daci un ļauj rīkoties kā pati uzskata par pareizu, jo viņa vienmēr spēj izdomāt pareizāko variantu.

Kategorijas