Vai Alūksnē vairs nesportos?

2009. gada 26. janvāris 17:01

664

Apmēram mēnesi ilga sporta skolas slēgšana un treneru došanās bezalgas atvaļinājumā – tāds ir skumjākais scenārijs, ko Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Juris Iesalnieks pieļauj, ja Alūksnes pilsētas dome, veidojot šāgada budžetu, sekos dažu citu pašvaldību piemēram un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinās viņiem domāto finansējumu uz pusi.

Alūksnes pilsētas domes pārdomāta rīcība finansējuma sadalē ir sporta skolas pēdējā cerība, norāda direktors. Lai iepazīstinātu ar radušos situāciju, piektdien sasaukta darbinieku sapulce, kurā paziņoti skumjie jaunumi – Sporta pārvaldes ikgadējā dotācija treneru algām ir gandrīz par 30 procentiem mazāka, nekā pērn. Tas nozīmē, ka ikmēneša algu fonds saruks par 2000 latiem jeb 60 pedagoģiskajām darba stundām, bet katrs no treneriem saņems līdz pat 180 latiem mazāku algu.

Izdzīvot palīdz iepriekš paveiktais

Tiesa, alūksnieši nav vienīgie, kas šobrīd nokļuvuši sarežģītā situācijā – taupības režīms būtiski ietekmējis visu Latvijas sporta skolu darbību. Tajā pašā laikā J.Iesalnieks uzsver, ka, ņemot vērā citu pašvaldību sniegto atbalstu sporta attīstībai iepriekšējos gados, Alūksnes jaunie sportisti ekonomisko krīzi izjutīs visskaudrāk. „Finanšu krīzes apstākļos visātrāk bojā aiziet vājākie. Līdz šim Alūksne finansējuma ziņā bijusi viena no vājākajām, tāpēc tagadējā situācijā, kad visiem kaut ko nogriež, mēs arī izjūtam viskrasākās pārmaiņas,” atzīst sporta skolas direktors.

Lai gan sazinoties ar kolēģiem citviet noskaidrots, ka atsevišķās vietās pašvaldības budžets sporta nozarei samazināts uz pusi, J.Iesalnieks spriež, ka, ņemot vērā līdzšinējo ieguldījumu sporta infrastruktūras attīstībā, šajās pašvaldībās sports izdzīvos, ko nevarot teikt par Alūksni tādā pašā situācijā. „Jau iepriekš mēs izjutām, ka konkurenti aiziet mums priekšā un aiziet priekšā tieši finansējuma dēļ, tāpēc, ja gribam, lai sports izdzīvotu arī ekonomiskās krīzes apstākļos, ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas un pavisam cita attieksme,” uzskata sporta skolas direktors.

Gatavi cīnīties ar drastiskām metodēm

Tiesa, lai kāds arī būtu iznākums, J.Iesalnieks apgalvo, ka sporta skola ir gatava cīnīties par savu vietu zem saules, saglabājot gan visas sporta programmas, gan darba vietas. „Nu, ko gan mazā pilsētā nozīmē pateikt, ka tu vairs neesi vajadzīgs? Labāk tad mēs vienu mēnesi pasēžam bez algām, bet visu saglabājam,” viņš uzsver, izklāstot iepriekš minēto iespējamību sporta skolu uz kādu laiku slēgt. Tāpat tiks mēģināts taupīt uz dažādām sadzīves lietām, kā, piemēram, elektrību, trenējoties krēslā, un rūpīgāk izvērtēts katrs brauciens uz sacensībām, ko, visticamāk, līdzfinansēt nāksies arī audzēkņu vecākiem.

„Es ceru, ka Alūksnes pilsētas domes deputātiem pietiks veselā saprāta un ka viņi izdarīs visu, lai Alūksnē neļautu nomirt jaunatnes sportam,” domājot par gaidāmajām grūtībām, saka J.Iesalnieks. Tiesa, vēršoties pie Alūksnes pilsētas domes izpilddirektores Ivetas Zaķes, lai uzzinātu, kāda loma šobrīd topošajā budžetā tiks piešķirta jaunatnes sportam un vai sporta skolas direktora bažām ir pamats, viņa no komentāriem atteicās, tā vietā iesakot vērsties pie viņas ar jautājumiem februāra vidū, kad budžeta sastādīšana un apstiprināšana būs jau aiz muguras.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai Alūksnē vairs nesportos?

Kategorijas