Vesels cilvēks ir valsts dārgums

2009. gada 23. janvāris 13:33

2498

„Kamēr būs cilvēce, būs arī ārsti,” saka Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, bet atzīst, ka finansējuma samazināšana veselības aprūpei nav pareizākais lēmums valstī.

Veselības aprūpei valstī būtu jābūt prioritātei, bet pašlaik tā nav. Pozitīvās izmaiņas, ko pamazām sāka medicīnā ieviest, ir apturētas, atsēdinot medicīnas darbiniekus un pacientus atpakaļ uz nenoteiktu laiku. Kādas izmaiņas šogad gaidāmas Alūksnes slimnīcā – par to sarunā ar M.Kauliņu.

- Ko slimnīcai nozīmēs finansējuma samazināšana?
- Pašlaik slimnīcai līgums ar valsti ir noslēgts uz trim mēnešiem un šim periodam mums ir piešķirts par 15 procentiem jeb 12 000 latu mazāk. Pašlaik vēl ir daudz neskaidrību par tālāko. Finansējuma samazinājums ir ļoti sāpīgs. Slimnīca jau neplāno dzīvot tikai “no rokas mutē” - mums ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa kredītsaistības. Piemēram, jauno datortomogrāfu iegādājāmies līzingā uz četriem gadiem – katru mēnesi maksājam 4000 latu. Arī aparatūra reanimācijas nodaļā pirkta līzingā un citas lietas. Finansējumu vajag arī saimnieciskajiem izdevumiem, jo nevar nekurināt, nepirkt medikamentus, pārtiku, degvielu. Bet vissvarīgākais ir izmaksāt darba algas.

- Medicīnas darbinieku amata algas nesamazināsiet?
- Medicīnas darbiniekiem ir samazināts nakts darba atalgojums. Līdz šim par nakts darbu bija 75 procentu kompensācija, tagad – 50 procentu. Paaugstināta riska darbam ir atstāta 55 procentu kompensācija. Ir veikti optimizācijas pasākumi, izvērtējot, kā lietderīgāk nodarbināt personālu.

- Ir samazināts finansējums arī ambulatorajai veselības aprūpei. Vai tādēļ varēs pieņemt mazāk pacientu?
- No janvāra slimnīcā esam sertificējuši ambulatoro daļu, tādēļ valsts apmaksā vairāku speciālistu – kardiologa, traumatologa, ginekologa – dzemdību speciālista, pediatra, internista darbu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem par vizīti pie viņiem jāmaksā pieci lati. Bet diemžēl valsts finansējums ir mazāks ambulatorajiem izmeklējumiem, kas mūsu slimnīcā ir ļoti pieprasīti. Tas nozīmē, ka varēs veikt mazāku skaitu izmeklējumu un pacienta līdzmaksājums būs vidēji uz pusi lielāks kā līdz šim. Piemēram, kompjūtertomogrāfā varēs veikt tikai 116 valsts apmaksātus izmeklējumus mēnesī. Vissāpīgākais ir ultrasonogrāfijas izmeklējumu samazinājums – tikai 72 izmeklējumi mēnesī. Pēc dakteres Zitas Skultes darba plāna tas nozīmētu, ka dienā viņa varēs pieņemt tikai četrus pacientus ar nosūtījumiem, pārējiem par izmeklējumu būs jāmaksā pašiem. Samazinājums ir arī rentgena, doplera un citiem izmeklējumiem. Diemžēl Latvija ir rekordiste Eiropas Savienībā, jo mums ir visaugstākais pacienta līdzmaksājums. Ārstiem būs rūpīgāk jāizvērtē, vai konkrētais izmeklējums tiešām nepieciešams. Jebkurā gadījumā pacientam, turpmāk vēršoties Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā – ja vien tā nav neatliekamā palīdzība – ir jārēķinās ar piecu latu maksu par palīdzības saņemšanu.

Pozitīvi, ka nav samazināts finansējums neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

- Veselības ministrija plāno, ka no 1.februāra pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta būs 1 lats, pie ārsta speciālista – 5 lati, gultas diena slimnīcā – 12 lati.
- Tā kā pacienta līdzmaksājums būs tik augsts, paplašināsim sadarbību ar apdrošināšanas kompānijām. No 1.februāra slimnīcai būs slēgts līgums arī ar “Gjensedige” apdrošināšanas firmu. Manuprāt, Latvijā nestrādā apdrošināšanas iesaistīšana veselības aprūpē. Mums ir tikai veselības obligātā apdrošināšana, bet cilvēks katru mēnesi zināmu summu no algas varētu atvēlēt savai veselībai. Šo naudu ieskaitītu konkrētai apdrošināšanas firmai, kā tas ir ārvalstīs. Tad cilvēkam būtu garantēts finansējums veselības aprūpei.

Līdz šim par maznodrošināto personu ārstēšanu maksāja valsts. Pašreizējā informācija liecina, ka turpmāk valsts viņu ārstēšanos apmaksās tikai daļēji vai vispār nemaz, bet pašlaik vēl nav skaidrības. Ja valsts to nefinansēs, būs grūti, jo Alūksnes slimnīcā ceturtā daļa pacientu ir maznodrošinātie. Kad būs zināmi nosacījumi, runāsim par to ar rajona padomi un pašvaldībām, lai zinātu, kā apmaksāt.

- Kā sadārdzinājums ietekmēs iedzīvotājus?
- Kad valstī gultas dienas maksu no 1,50 latiem paaugstināja uz 3 latiem, sabiedrībā iestājās sastingums – cilvēki nogaidīja un mazāk nāca uz slimnīcu. Tagad paaugstina četrreiz, bet diemžēl dzīves līmenis cilvēkiem nav četrreiz uzlabojies. Ne jau no tā tauta paliks veselāka, ja medicīnai samazinās finansējumu, paaugstinās cenas un aizslēgs slimnīcas.

Bet gribu uzsvērt, ka arī katram pašam ir jārūpējas par savu veselību. Pirmkārt, ir sevi jāmīl un nav jādara sev pāri. Bet cilvēkam ir tāda nepareiza domāšana: ja ēdu nepareizi, ir liekais svars, augsts holesterīns, slikti ar sirdi - par to nesoda un no tā ciešu tikai es. Bet tā ir liela nevērība pret savu veselību. Vesels cilvēks ir jebkuras valsts lielākais dārgums. Vajadzētu ar likumu paredzēt, ka cilvēkiem, kas apzināti kaitē savai veselībai – smēķē, pār mēru lieto alkoholu – par to ir jābūt atbildīgiem. Viņi tādēļ varētu vairāk paši maksāt par savu ārstēšanu. Varbūt tas cilvēkus pieradinātu būt atbildīgākiem. Tagad mums ir daudz regulāro pacientu, kas ārstējas slimnīcā un turpina sev kaitēt. Ir grūti laikā, kad cilvēku domas aizņemtas ar kaut ko citu, mācīt viņiem, kā pareizi dzīvot – bet arī par to ir jādomā.

- Maksimālā summa par vienu ārstēšanās reizi slimnīcā šogad pacientam paaugstināta līdz 250 latiem. Vai nebūs tā, ka cilvēki vienkārši neies pie ārsta, lai neieliek slimnīcā, jo naudas ko maksāt nebūs?
- Domājam ieviest sistēmu, lai pacients par ārstēšanos slimnīcā varētu veikt pēcapmaksu. Par to varēsim lemt, kad valsts būs devusi skaidru atbildi, kāds tad būs finansējums šim gadam.

Ģimenes ārstiem būs rūpīgāk jāizvērtē, vai nosūtīt pacientu uz ambulatorajiem izmeklējumiem vai ārstēties slimnīcā. Protams, pacientam vienkāršāk ir ārstēties slimnīcā, jo šeit uz vietas izdara visu nepieciešamo. Bet diemžēl valsts naudas ir tik, cik ir. Tagad neko nevar paredzēt – varbūt būs brīdis, kad kādas nodaļas darbinieki būs jālaiž piespiedu atvaļinājumā, jo trūks finansējuma un noslogojuma. Lai slimnīca strādātu, noslogojumam jābūt vismaz 75 procentiem. Pieļauju, ka slimnīcai būs zaudējumi, jo neatliekamās situācijās vienmēr būs jāsniedz palīdzība.

- No šā gada Latvijā ieviesīs mājas aprūpes sistēmu, ko apmaksās valsts. Kā to vērtējat?
- Ideja ir laba, bet apšaubu, ka tagad ir īstais brīdis to ieviest. Pirmkārt, mājas aprūpei nav izstrādāts nolikums, nav skaidri definēti principi, kā to darīs. Agrāk bija iecirkņu ārsti, pie kuriem uz pieņemšanu nāca noteiktā teritorijā dzīvojoši pacienti. Bija iecirkņa māsa, kura pēc iecirkņa ārsta ieskata aprūpēja pacientus mājās, bet ārsts gāja aktīvās vizītēs. Tagad nav atrunāts, kā māsiņa nokļūs līdz pacientam, pēc kāda mediķa norādījuma viņa veiks šo aprūpi. Turklāt aprūpe mājās nozīmē to, ka ģimenes ārstiem būs vairāk darba. Manuprāt, aprūpi mājās kādam vajadzētu vadīt un tas varētu būt ģimenes ārsts, jo viņš zina savus pacientus. Ja viņiem tiktu iedalīts pietiekams finansējums, tad viņi savā praksē varētu nodarbināt dažas medmāsas, kas veiktu aprūpi mājās un katru aprūpes problēmu pārrunātu ar ģimenes ārstu. Turklāt paralēli tam ir jāsakārto sociālie jautājumi valstī, jo aprūpi parasti saista ar sociālo aprūpi. Nevar māsiņai lūgt izkurināt arī krāsni.

- Kādas slimnīcai ir izredzes šogad piesaistīt valsts investīcijas vai ES fondu līdzekļus?
- Ir zināms, ka valsts investīciju slimnīcām šogad nebūs. Valsts tikai piedalīsies ar savu līdzmaksājuma daļu ERAF finansējumam. Arī Alūksnes slimnīca jau kopš pagājušā pavasara gaida solītos ERAF līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai, bet vēl neesam saņēmuši. Par šo naudu vēlamies ierīkot liftu un izveidot slimnīcā vienotu ķirurģisko bloku. Laboratoriju vajag pārcelt uz plašākām telpām, ir jāpārbūvē katlu māja, jo energoanalīze uzrādīja energoresursu zudumus. Demogrāfiskā situācija liecina, ka nākotnē Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies un sabiedrība novecos, tāpēc ir jādomā, kādi pakalpojumi būs vajadzīgi.

Slimnīcu apvienību veidošanu pašreiz uzskatu par sasteigt. Slēdzot un apvienojot slimnīcas, nevar atrisināt pašreizējās problēmas veselības aprūpē, saslimstības līmenis nesamazināsies – pieļauju, ka varētu palielināties. Alūksnes, Gulbenes un Balvu slimnīcas jau tagad veiksmīgi sadarbojas un kooperējas. Ir zināms, ka Alūksnē vairs nedzemdē, jo dzemdību skaits mazs – brauc uz kaimiņrajoniem. Bet Alūksnes slimnīcā strādā traumatologs, kardiologs, kā nav Gulbenē un Balvos, tādēļ brauc pacienti arī no turienes.

- Jūsuprāt, veselības pakalpojumu pieejamība valstī pašlaik nav apdraudēta?
- Veselības sistēmas attīstībā iepriekš izstrādātie plāni paredzēja algu palielinājumu un veicināja jauniešu interesi studēt medicīnu. Pašlaik notiekošais ir solis vai pat divi soļi atpakaļ, nav plānveida attīstības. Diemžēl Latvijā veselības aprūpe – tāpat kā citas nozares – ir pakļauta politiskajam spiedienam. Turklāt visu laiku medicīna ir finansēta pēc pārpalikuma principa, bet tai jābūt prioritātei. Arī Satversme paredz, ka valstij ir jāgādā par tautas veselību.

Darbu turpināsim, sadarbība starp Alūksnes rajona mediķiem ir cieša. Pie visām varām vienmēr paliek cilvēks, medicīna un izglītība

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vesels cilvēks ir valsts dārgums

Kategorijas