Taupīt un vēlreiz taupīt!

2009. gada 17. janvāris 09:10

750

Gunta Ļuļe: „Var jau izģērbt plikus, bet vairāk kā ādu novilkt nevar.”

Pašlaik nevienai Alūksnes rajona pašvaldībai nav tik daudz naudas, cik vajadzētu, jo visiem ir samazināts budžets šim gadam dēļ krīzes valstī. Arī Alūksnes rajona padomes budžets ir samazināts, kas savukārt ietekmēs rajona iedzīvotājus.

Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols un izpilddirektore Gunta Ļuļe pauž bažas, kas Alūksnes rajonu gaida dēļ samazinātā finansējuma.

- Kā rajona padomi ietekmēs darba atlīdzības izmaksu samazināšana?

L.S. - Ir sāpīgi, ka jau līdz šim cilvēki par darbu komitejās saņēma niecīgu samaksu. Ja tagad atalgojums samazināsies, tad nez vai viņi vispār būs ieinteresēti braukt un piedalīties šajā darbā. Piemēram, transporta komiteja rajonā notika divreiz mēnesī pa divām stundām, bet samaksa bija niecīga – divi lati. Ko tad viņam samazināt?

G.Ļ. - Tā ir būtiska demokrātijas ierobežošana - cilvēkam no pagasta ir iespēja paust savu viedokli šajās komitejās. Ja mēs viņam nevarēsim atlīdzināt tik daudz, lai viņš varētu segt vismaz transporta izdevumus, tad... Piemēram, pašvaldības vadītājs par darbu rajona padomes komitejās un rajona padomes sēdēs “uz rokas” saņem 12 latus mēnesī. Tām pašvaldībām, kuras varēja atļauties iepriekšējos gados noteikt saviem deputātiem mēnešalgu, tagad ir no kā veikt15 procentu samazinājumu. Bet pašvaldībām, kuras maksāja tikai par reāli nostrādātajām stundām, kā tas ir arī mūsu pašvaldībā, situācija ir bēdīga.

- Vai tas nozīmē, ka par darbu komitejās vispār vairāk nemaksās?

L.S. - To nedrīkstam pieļaut, jo likums paredz, ka samaksai jābūt. Alūksnes rajonā visas pašvaldības maksāja mēnešalgu saviem deputātiem, bet šī summa bija neliela, nedomāju, ka tā pārsniedza 40 latus mēnesī.

G.Ļ. - Lielākā daļa mūsu rajona pašvaldību stundas likmi noteica pēc priekšsēdētāja algas likmes. Nostrādātās stundas uzskaitīja un tik daudz arī samaksāja. Atšķirība bija tā, ja, piemēram, pašvaldības vadītāja alga bija 360 latu, 900 latu vai 1600 latu, tad likme atšķiras.

- Kāds būs Alūksnes rajona padomes 2009.gada budžets?

G.Ļ. - Tas būs 87 procenti no iepriekšējā gada budžeta. Bet rajona padomes budžets nekad nav bijis un arī šogad nebūs ar deficītu – lai cik grūti mums būs.

L.S. - Pašvaldībām, kurās ir mazs iedzīvotāju skaits, izdzīvot būs ļoti grūti, jo naudas būs mazāk, bet funkcijas – tās pašas.

- Uz kā rēķina ekonomēs rajona padome?

G.Ļ. – Darba algas ir atsaistītas no minimālās algas. Netiks maksāti nekādi pabalsti, piemēram, atvaļinājuma, mācību, veselības. Prēmijas Alūksnes rajona padome nekad nav maksājusi. Kopsummā darbinieki saņems par 15 procentiem mazāku atalgojumu gada laikā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Tagad aizvietošanas laikā varēsim maksāt tikai 20 procentus no darbinieka algas un tikai divus mēnešus, agrāk – 50 procentus. Ja darbinieks būs ilgstošā prombūtnē, divus mēnešus šo darbu darīs kāds cits un tikmēr mums ir jāatrod darbinieks un jāpieņem darbā uz laiku. Loģikas te nav – savam darbiniekam pat tikai 50 procentus maksājot, es ieekonomēju vairāk, nekā pieņemot jaunu darbinieku!
Ir ieviesta ļoti strikta sistēma par došanos komandējumos, braukšanu uz semināriem, ir optimizēta rajona padomes transporta izmantošana – ir ieviesta stingra kārtība, uzskaitot katru nobraukto kilometru. Strikti ir noteikts, kuras kancelejas un saimnieciskās preces drīkstēs iegādāties.

L.S. – Ekonomējot rajona padomes darbiniekiem vairs netiks apmaksāts komiteju darbs – agrāk tie bija kā papildus darba pienākumi, bet tagad par to vairs nemaksās. Darbs turpināsies, cilvēki strādās vēl intensīvāk, bet visi saņems „cieto” darba algu.

G..Ļ. – Starptautiskais Valūtas fonds ir noteicis, ka ik pa divām nedēļām pašvaldībām Finanšu ministrijai ir jāsniedz atskaites par ekonomiju. Tagad no pašvaldībām tiek prasīts katru mēnesi ietaupīt. Kā var ietaupīt gada sākumā, kad ir apkure un ilgi diennakts tumšais laiks? Tādēļ uz 1.martu mēs nevarēsim sniegt viennozīmīgu atbildi, ka esam izpildījuši likumu ieekonomēt.

L.S. – Mēs nevaram ekonomējot, piemēram, retāk mazgāt pansionātos veļu vai retāk gatavot ēst!

- Kā nosacījums ekonomēt rajona padomei ietekmēs rajona pašvaldības, iedzīvotājus?

L.S. – Rajona padome ir rīkojusi pasākumus, kas pulcināja kopā pašvaldības, iedzīvotājus, sportistus. Lai cik tas skumji nebūtu, turpmāk nevarēsim atļauties to darīt tā, kā līdz šim. Turpmāk pašvaldībām pašām būs jāsniedz vairāk savs ieguldījums. Katru šādu lietu būs kopīgi jāizdiskutē, jo nevar būt tā, ka nākotnē dēļ ekonomijas nekas vairs nenotiek. Rajona padome vienmēr ir uzņēmusies iniciatīvu kaut ko organizēt, lai konsolidētu rajona iedzīvotājus – tagad to varēsim darīt tikai finanšu iespēju robežās nevis tādēļ, ka negribam to darīt.

G. Ļ. – Mūs uztrauc tas, ka jātaupa ir arī valsts institūcijās. Vienīgais veids, kā šo rezultātu panākt, ir sperot radikālus soļus attiecībā uz savu pakalpojumu sniegšanu Alūksnes rajonā. Mums nepatīkamākais variants ir, ka viņi grib šo pakalpojumu saņemšanas iespējas nogrūst uz rajona padomes pleciem. Visas institūcijas, kas ir pārceltas no telpām Alūksnes rajonā uz citām pilsētām, tagad vēršas rajona padomē ar lūgumu – „tā kā reorganizācijas rezultātā jūsu rajonā šī struktūra vairs nebūs, tad, lai nepasliktinātu pakalpojuma pieejamību, lūdzam ierādīt telpu, kur vienu līdz divas reizes mēnesī mūsu darbinieki varētu pieņemt jūsu rajona iedzīvotājus.” Agrāk viņi telpas nomāja paši, bet tagad grib, lai par visu maksā rajona padome! Mēs visu laiku esam sapratuši un atbalstījuši rajona iedzīvotāju intereses, jo jau Naturalizācijas pārvaldei, Darba inspekcijai nodrošinājām šādu telpu. Tagad ir saņemta kārtējā vēstule no Sabiedrības veselības aģentūras – ar ko Alūksnes rajons ir sliktāks?! Var jau izģērbt plikus, bet vairāk kā ādu novilkt nevar. Tajā pašā laikā pašvaldībām tiek uzsvērts pārskatīt savas funkcijas un nedarīt to, kas nav jādara – nekādas brīvprātīgās palīdzības!

- Kas, Jūsuprāt, būs vislielākie zaudētāji striktajā taupības režīmā?

L.S. – Visi iedzīvotāji, jo rajona padome nav atdalāma no vietējām pašvaldībām: kaut ko finansē rajons, kaut ko pašvaldība, bet tagad finansējums būs ierobežots. Citās pašvaldībās tik ļoti nesatraucas par budžeta samazinājumu, jo līdz šim ir dzīvojuši ļoti “uzpūsti”. Mums, kas jau tā dzīvoja minimumā, tas ir sāpīgi. Alūksnes rajonā notiek daudzi jauki kultūras pasākumi – gribētos, lai tā būtu arī turpmāk, varbūt ne tik grandiozi. Uztrauc, ka var nebūt finansējuma iesāktajiem projektiem, ko jāpabeidz, piemēram, “Mežiniekos”, labiekārtošanas darbiem pie vakarskolas ēkas.

G.Ļ. - Rajona padome organizēja kultūras projektu konkursu, kur pašvaldības varēja piesaistīt papildus finansējumu saviem pasākumiem – no tā būs jāatsakās. Līdz šim iespēju robežās atbalstījām rajona sabiedrisko organizāciju aktivitātes, tagad...

- Jūsuprāt, kādēļ valstī radusies ekonomiskā krīze?

L.S. - Pašvaldību viedoklis vienmēr ir atšķīries no valsts institūciju uzskatiem. Manuprāt, vairāk līdzekļu vajadzēja virzīt ražošanai un uzņēmumu attīstībai, dividendes aplikt ar nodokļiem.

G.Ļ. - Diemžēl Latvijā augsti kvalificētiem speciālistiem piemērotas darba vietas ir galvenokārt Rīgā, jo valsts ekonomiskā attīstība šajos gados ir veidota nevienmērīgi.

- Kā vērtējat 13.janvāra protesta akciju?

L.S. - No demokrātiskā viedokļa – ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji var paust viedokli. No otras puses – ja atsevišķi politiķi nevar sevi parādāt citādāk, tad dara to šādi, it īpaši pirms vēlēšanām.

G.Ļ. - Cilvēkam nav labi sevī turēt negatīvās emocijas. Cik ilgi cilvēks ar savu izmisumu var sēdēt pie televizora un skatīties nepārtraukti vienu un to pašu? Atbalstu akcijas dalībniekus. Cerēt, ka tā visa rezultātā kaut kas valstī mainīsies, ir naivi. Saeimas nomaiņa prasītu daudz laika – tas nav reāli.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Taupīt un vēlreiz taupīt!

Kategorijas