Atrasties pēdu virs zemes

2008. gada 23. decembris 22:32

1298

„Man patīk tā doma, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad cilvēki vismaz reizi gadā aiziet uz baznīcu, lai ļautos cerībām un gūtu jaunu iedvesmu nākamajam gadam. Tajā pašā laikā viņi neaizmirst savas saknes, kā, piemēram, tautas dziesmas par pīrāgiem, kam abi gali apdeguši,” savas pārdomas par Ziemassvētkiem atklāj alūksniete Ilze Zvejniece. Viņu ģimenē svinētajiem svētkiem ir īpaša „garša”, ko var sajust caur savstarpējo siltumu, piparkūku smaržu un gadiem ilgi izkoptām pašu tradīcijām.

Nav priekšnesuma – nav dāvanu

Par vienu no šādām tradīcijām kļuvis baznīcas apmeklējums, ar kuru iesākas Ziemassvētku svinēšana. Dienu pirms tam vai pat tikai Ziemassvētku vakarā mājās tiek pārnesta eglīte, kura izrotāta ar gadu gaitā izveidojušos stilu – visi rotājumi ir ar tumši zilu un zelta krāsas pieskaņu, kur akcents tiek likts tieši uz dabiskajiem rotājumiem.

Pēc baznīcas apmeklējuma seko svētku vakariņas un tad – vakara grūtākais pārbaudījums jeb dāvanu saņemšana, kas izvēršoties par īstiem „dāvanu kariem”. „Par katru dāvanu ir jācīnās, kā māk,” smejas Ilze. Saliktas zem eglītes, tās pie sava īpašnieka nonākot tikai pēc rūpīgi sagatavota priekšnesuma.

Tiek liktas lietā gan mūzikas skolā apgūtās zināšanas, gan iemācītie dzejoļi, nereti nepieciešama pat apkārtējo palīdzība, lai priekšnesums izdotos, jo, kā atzīst Ilze – šajā ziņā māmiņa Dzintra esot nepielūdzama. „Paēst vakariņas, saņemt dāvanas un iet gulēt – tas nav par mums,” viņa saka. „Jau kopš laika gala esam radināti, ka, lai saņemtu dāvanas, ir jāsagatavo kāds priekšnesums.”

Apstādināt laiku

Tiesa, neskatoties uz izkoptām tradīcijām, Ziemassvētku laiks Ilzei saistās ar dziļu pārdomu un klusuma piepildītu laiku. Šā iemesla dēļ agrāk sagaidīt Ziemassvētkus esot bijis vieglāk, viņa atzīst. Bijusi skola, arī mūzikas skola, kuru dēļ pirmssvētku laiks bijis tik darbīgs, ka neatlicis laika pašai savām domām un prāts bijis aizņemts ar daudz ko citu. Tāpat notikusi gatavošanās dzimšanas dienai, kas ir tieši Ziemassvētkos, taču pēdējos gados, ja vispār tiek atsevišķi svinēta, tad tiek atzīmēta nākamajā dienā.

Nu šis posms līdz Ziemassvētkiem saistās ar melanholisku pārdomu laiku, kas dažbrīd ieilgst ilgāk, nekā vēlētos. „Gribētos šodien apstādināt laiku,” viņa sarunas laikā atzīst, norādot, ka šogad svētku sajūta aizkavējusies un gribētos vairāk laika, lai to spētu radīt. Pietrūkst viegluma un lidojuma sajūtas, norāda Ilze, atklājot, ka tieši ar to viņai saistoties Ziemassvētki. „Tā sajūta, kad cilvēkiem ir labs noskaņojums un tu pats atrodies pēdu virs zemes, burtiski lidinoties – tādiem vajadzētu būt Ziemassvētkiem,” viņa saka. „Ja vēl ir sniegs, tad ir pavisam forši.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atrasties pēdu virs zemes

Kategorijas