Ticība ved pretī gaismai

2008. gada 22. decembris 10:38

517

Tikai nedaudz vairāk par trim gadiem aizritējuši, kopš Dailis Bebris kopā ar dzīvesbiedri Āriju atgriezies dzimtajā Zeltiņu pagastā. Taču viņu abu dzīve vienmēr bijusi saistīta ar Dievu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka jau 2006.gadā draudze Daili ievēlēja par draudzes priekšnieku, bet Ārijai uzticēti diakones pienākumi. Katru dienu viņi ir kopā ar Dievu priekos un bēdās. “Cik cilvēks lūdz, tic un paļaujas uz Dievu, tik viņš arī saņem,” ir pārliecināti Ārija un Dailis Bebri. Lai gan tagad viņi ir luteriskās draudzes locekļi, dzīvesbiedri uzskata, ka piederībai tai vai citai konfesijai nav būtiskas nozīmes.

- Ja konfesijai nav nozīmes, tad nav saprotams, kāpēc tās ir tik daudz, jo Dievs ir visām viens.

Dailis: - Mēs neuzskatām, ka kāda konfesija ir pārāka par citām. Visas kristīgās konfesijas atzīst Dieva trīsvienību – Dievs tēvs, Dievs dēls un svētais gars. Svarīga ir katra cilvēka izvēle. Bet galvenais ir ticēt. Ticība ir kā liels koks, kuram ir daudz zaru. Tie ir lielāki un mazāki tāpat kā konfesijas, un katra no savas puses skatās uz Dievu. Tomēr jāatceras, ka pie Dieva var nonākt tikai caur Jēzu Kristu.

- Ziemassvētkus svin visi – gan ticīgie, gan neticīgie. Vai, jūsuprāt, var apvienot senās latviešu tradīcijas, kas veidojušās, pielūdzot dabas dievības, un kristīgus svētkus?

Ārija: - Nē, Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki. Tāpēc mēs pielūdzam Jēzu Kristu. Mūsu senču tradīcijas ziemas saulgriežos ir pagāniskas. Tajās nav ne Dieva, ne Kristus, bet cilvēku izdomāti rituāli. Tā ir māņticība, tāpēc tādas tradīcijas nav vajadzīgas.

Dailis: - Jāpielūdz ir Dievs, kas radīja pasauli, visu dzīvo radību un cilvēkus, nevis dabas spēki. Cilvēki ir radīti, lai Dievam būtu, ar ko sarunāties. Kā ar saviem bērniem. Vecākiem arī dzimst bērni. Tāpēc tie vēlas, lai bērni būtu ar viņiem, cienītu un mīlētu viņus.

Ārija: – Dievs mums ir devis dzīvību, tāpēc viņš ir mūsu tēvs. Mēs Dievu uztveram ar sirdi un dvēseli, tāpēc sarunājamies tāpat kā ar īsto tēvu. Viņš no visiem gaida, lai mēs to saprastu. Dievs mūs sargā un palīdz, tāpēc ir jābūt pateicīgiem un pacietīgiem.

- Kā uztverat šo laiku, kurā mūs nomāc bailes par rītdienu – vai nezaudēsim darbu, vai varēsim samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, iegādāties pārtiku un zāles... Vai, nonākuši trūkumā un bezizejā, cilvēki vairāk meklē Dieva palīdzību?

Dailis: – Dievs vienmēr uzliek pārbaudījumus cilvēkiem, lai apliecinātu tiem savu mīlestību. Tagad daudzi vairāk interesējas par materiālo labklājību, turklāt pārmet Dievam, ka tas pieļauj karus, slimības un tuvinieku nāvi. Bet Dievs mīl gan bezpajumtniekus, gan tos, kas strādā un gādā par ģimeni. Varbūt cilvēks bez pajumtes palicis tādēļ, ka zākājis Dievu vai skaudīs citus. Vispirms jāvērtē sevi. Ko esi darījis, kāpēc tā notiek? Kāpēc neesam ievēlējuši tādu valdību, kas vairāk domātu par mums, nevis tikai par savu labklājību? Atcerēsimies, cik cilvēku piedalījās referendumos un vēlēšanās! Jātiekas ar tiem, kuri vēlas būt tautas kalpi. Jāpaskatās viņiem acīs un jājautā, vai tie sola būt godīgi. Tikai tad ir vērts balsot par viņiem. Iespējams, ka vēl neesam nonākuši tik sliktā situācijā, lai meklētu Dieva palīdzību baznīcā. Pēckara gados Zeltiņu baznīca bija pilna ar lūdzējiem, bet tagad tas nav vērojams.

Ārija: - Mums, ticīgajiem, ir vieglāk pārciest visas grūtības. Mēs sarunājamies ar Dievu. Sakām - tu redzi, kas notiek mūsu valstī un mūsu dzīvē. Mēs nevaram panākt kardinālas izmaiņas, bet Dievs var visu. Lūdzot, mūsos rodas miers. Varu būt priecīga, no rīta mostoties un pateicoties Dievam par dienu, ko viņš dāvā.

Dailis: - Diemžēl arī cilvēki ar augstskolas izglītību nesaprot, kas ir Dievs. Tas ir tāpat kā skudras ceļā nostājas zilonis – skudra to nevar ieraudzīt un aptvert. Bet vislielākais grēks ir Dieva noliegšana. Protams, mēs visi esam grēcinieki. Taču, ja to atzīstam un lūdzam piedot, tad arī saņemam piedošanu.

- Tomēr ir dabiski, ka tagad katru vispirms interesē, kā izdzīvot. Vai Dievs var palīdzēt sadzīves problēmu risināšanā?

Ārija: - Jā, var. Bet, manuprāt, daudziem baznīcas apmeklējums ir tradīcija, nevis vēlme lūgt un pateikties Dievam. Ziemassvētkos to ir darījuši viņu vecvecāki, vecāki, tāpēc arī viņi nāk un piedalās svētku dievkalpojumā. Bet sirdī viņiem nav Dieva. Viņi nelūdz no sirds.

Dailis: - Daudzi brīnās, ko viņi tur lūdz... Lūgšanas rada spēcīgus mikroviļņus, kas izplatās visumā. Tagad mums ir jālūdz par Latvijas valsti. Lai Dievs dod mums taisnus, godīgus tautas vadītājus un atbrīvo no negodīgajiem politiķiem. Zinu, ka lūgšanas var arī dziedināt cilvēkus. Kad manas māsas dēlam bija iestājusies klīniskā nāve, mēs visi lūdzām, draudzes Jelgavā, Ogrē, Zeltiņos, un izglābām viņu.

- Par ko lūgsit šajos Ziemassvētkos?

Dailis: - Lūgsim, lai katrs cilvēks atver savu sirdi Jēzum Kristum un piedalās dievkalpojumos. Jo vairāk ir lūdzēju, jo lielāks spēks ir lūgšanai. To apliecina lūgšana Aglonā, kura palīdzēja novirzīt sānis lietus negaisu. Lai gan lija gandrīz visā Latvijā, dievlūdzējiem spīdēja saule.

Ārija: - Kopš esam Zeltiņos, baznīcā ir bijuši vairāki pacilājoši brīži. Pirms vairākiem gadiem Bībeles svētkos mūsu baznīca bija pilna ar rajona skolu bērniem, kuri mācās ticības mācību. Nākamajā vasarā bija daudz tādu, kuri vēlējās kristīties un iesvētīties. Tas bija brīnums visam pagastam. Arī pagājušajā vasarā apmēram 20 cilvēki kristījās un iesvētījās. Ir bijušas arī laulības baznīcā. Tomēr tās ir tradīcijas, jo šie cilvēki nenāk baznīcā regulāri. Ziemassvētkos 24.decembrī dienā tiks kristīti divi bērni, bet svētvakars būs mājās. Lūgsim, lai Dievs ienāktu visu cilvēku sirdīs.

-Kādi būs jūsu Ziemassvētki?

Dailis: - Mūsu svētki ir kopā ar Dievu. Divatā lūdzam. Būs arī maza eglīte, lai gan Bībelē nekas par eglīti nav rakstīts. Tā ir cilvēku izdomāta. Tiesa, egle ir skaista sveču liesmiņās, tāpēc tā ir arī baznīcā. Dievs ir devis katram kokam un zālītei dziedinošas spējas. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu pirkt aptiekā zāles. Vispirms jālieto tāda pārtika, kādu Dievs ir nolicis cilvēkiem. Ja tā būs daudzveidīga, tad būs arī veselība. Ja kopš bērnības dzer tikko izslauktu govs pienu, tad nekādi medikamenti nav vajadzīgi. Es kā pārtikas tehnologs zinu, ka tikko slauktā pienā ir antiseptiskas vielas, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tas nav tīrs. Tiesa, tās saglabājas tikai 15 minūtes siltā pienā. Lai visiem laba veselība un svētīti Ziemassvētki!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ticība ved pretī gaismai

Kategorijas