Pasākumā sajūt svētku siltumu un mīļumu

2008. gada 22. decembris 10:33

1443

Alūksnes tautas namā valda pirmssvētku kņada, kas pasākuma “Gods darbam Saulgriežos” apmeklētājus rosina darboties. Pasākuma režisore Sanita Eglīte kopā ar vadītājiem – Aldu Liepiņu un Didzi Eglīti – mudina pārbaudīt tautas ticējumus. Ja, metot cepuri pār labo plecu, tā nokrīt augšpēdu, tad nauda pati atradīs metēju bez lielām pūlēm. To, protams, vēlētos visi. Bet nekā – cepure kā par spīti krīt uz leju, un pat ne sānis, kas vismaz dotu cerības. Toties neprecētām jaunkundzēm, izvelkot zaru no žagaru buntes, ir visas iespējas uzzināt, kāds būs viņu izredzētais.

Iepazīst vakarēšanas gaisotni

Tikmēr lieli un mazi piedalās Saulgriežu segas aušanā, izšūšanā un filcēšanā. Izrādās, ka filcējot pavisam viegli var izgatavot dažādu krāsu auskarus. Turklāt, cik izdevās vērot, ne tikai Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībniekiem, kas ir radošo darbnīcu vadītāji, padodas seno amatu prasmes. “Jukuma” dejotāja Inita Riepniece citē tautasdziesmu, ka tikai acis darba izbīstas, bet ne rokas. Viņa veikli izšuj krustadūrienā, alūksniete Milija Eglīte pēc ilgāka laika atkal sēž pie stellēm, bērni raksta uz lentītēm savus vārdus, lai tās ieaustu kopējā segā. Vižu pīšanas prasmi gatavs rādīt īsts amata meistars – Soļimons Ķipluka. Ar viņa palīdzību darinātās vīzes slavēt slavē “Jukuma” dejotāji. Ja vēlas paspēt izmēģināt roku arī pīšanā, adīšanā, knipelēšanā, puzuru un keramikas veidošanā, sveču un laimes liešanā, tad jāpasteidzas, jo visām nodarbēm atvēlētās 60 minūtes steidzas vēja spārniem. Turklāt apmeklētāju ir necerēti daudz, un visi vēlas darboties. Vēl jānogaršo arī piparkūkas un īpaši garda zāļu tēja. “Vairākās tautas nama telpās ir grūti radīt vakarēšanas gaisotni, tomēr daļēji tas ir izdevies. Ja arī nevarēs apgūt amata prasmes, tad vismaz paskatīsies, kā citi prot vienkāršas lietas pārvērst mākslas darbos,” spriež S.Eglīte.

Alūksniešiem dāvina trešo uzvedumu

Viņa uzsver, ka pirms Ziemassvētkiem īpašas sajūtas daudziem spēj radīt tautas mūzika un cilvēki, kas savu brīvo laiku velta latviskajai dzīvesziņai. Tā mums dod spēku, kura reizēm tik ļoti pietrūkst. Lai arī kāds katram ir bijis aizvadītais gads, tajā noteikti ir notikums vai mirklis, ko gribētu saglabāt atmiņā. Tādi brīži, protams, ir bijuši amatiermākslas kolektīviem, bet deju kopai „Jukums” 2008.gads ir bijis īpašs - Dziesmu svētkos kārtējo reizi plūkti uzvaras lauri. Starp kolektīva neatlaidīgā un pamatīgā darba augļiem ir darba tērpu kolekcija, kura tiek prezentēta šajā pasākumā. Turklāt tā ir devusi ierosmi jaunam uzvedumam “Tāds mūžiņš liniņam”, kura horeogrāfe ir Arta Melnalksne un mūzikas autore Sniedze Grīnberga. Viņas kopā ar “Jukumu” to dāvina alūksniešiem.

Lins kā cilvēks mūža simbols

Atšķirībā no citām tautām latviešiem ir maz deju, kas saistītas ar darbu. Izņēmums ir „Sudmaliņas” un vēl dažas dejas. “Latviešiem raksturīgi, ka strādājot tiek uztaustīts ritms. Tas viņiem ir tikpat svarīgs kā mīlestība pret darbu. Turklāt interesanti, ka darbā ir vajadzīgi divi – vīrietis un sieviete. Ja viņi ir saderīgi, tad rezultāts ir harmonisks. To mēs centāmies parādīt uzvedumā kā būtisku,” skaidro horeogrāfe.

Uzvedumā ir 5 dejas. Tas sākas ar lūgšanu, apdejojot linu druvu. Turklāt lūdz gan pa vienam, gan divatā pret visām četrām debess pusēm, lai lini labi aug. Tad notiek hipnotizēšana, lai varētu liniņam nocirst galvu un izžmaidzīt. Nākamais process ir vērpšana un līdz ar to mīlas tēma, jo simboliski tiek vērpts arī pavediens vīrieša sirdij. Parādās arī humors, jo mēness noskatās, ka visi ir pa pāriem, bet viņš – viens. Cikls noslēdzas ar pateicības lūgšanu par veiksmīgu gadu. Linu audekls ir sanācis tik garš kā Daugaviņas tecējums.

A.Melnalksne un S.Grīnbegra ar šo deju pateicas par radošo procesu, kas nebija viegls. Daudz ir tam atdots, bet rezultāts liek cerēt, ka uzvedums piedzīvos skaistu mūžu tāpat kā iepriekšējās programmas. „Bērniņš ir ļoti skaists izdevies. Es ļoti lepojos, ka „Jukums” ir mūsējais. Lai bērniņš iet tālus ceļus un nes Alūksnes vārdu pasaulē.,” vēl pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Puzule.

Lepojas ar savu darbu un cilvēkiem

„Jukumam” ir daudz labu draugu, bet starp jaunākajiem draugiem ir Ziemeru folkloras kopa. Gan „Jukums”, gan ziemerieši, domājot par repertuāru un tērpiem, cenšas, lai tas, ko viņi rāda un stāsta, būtu piederīgs šim novadam. Tieši tā iespējams sajust savu esību šobrīd, nevis raudot, bet vēl stingrāk ieķeroties savas zemes raibajos brunčos. “Ticēsim, ka nekad nepazaudēsim savu zemi un nepazudīsim paši! Ja nevar lepoties ar milzu bagātībām, tad var lepoties ar to, kas mums pieder – ar savu darbu, ar savu valodu, ar saviem cilvēkiem,” aicina S.Eglīte.

Programma ”Tāds mūžiņš liniņam” tapusi ar Kultūrkapitāla fonda ”Vidzemes kultūras programmas”, Alūksnes domes, Alūksnes rajona padomes atbalstu. Šis ir tikai pirmais koncerts, bet ar laiku veidosies stāsts ne par linu, bet par cilvēku. Tas tiks ieraudzīts un saprasts visur, kur to uzņems ar lielām gavilēm.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pasākumā sajūt svētku siltumu un mīļumu

Kategorijas