Spēku rod savstarpējā sapratnē

2008. gada 19. decembris 08:00

1348

Gorkiju ģimene: iededz Ziemassvētku eglīti kopā ar Valsts prezidentu

Muzikālu sveicienu Latvijas ģimenēm Rīgas pilī bija sarūpējis mūziķis Kristaps Krievkalns, dziedātāja Chilli un Liepājas sarkanais koris no TV3 šova „Koru kari”, zviedru ansamblis „Sta Eugenia Vocal Ensamble”. Pēc koncerta katras ģimenes pārstāvis devās saņemt dāvanu – grāmatu par Latvijas 90 gadiem.

„Mielojāmies ar „Zaļās karotītes” produktu ražotāju sarūpēto rupjmaizes torti. Tad devāmies laukā iedegt Rīgas pils egli, kas bija ļoti krāšņa. Zem egles bija paslēpti groziņi ar dažādiem „Zaļās karotītes” produktiem katrai ģimenei. Pēc tam devāmies mājup,” atceras Gorkiju ģimene. Viņi uzsver, ka pasākums bija organizēts ļoti pārdomāti. „Neviens nepalika bez uzmanības – jutāmies ļoti gaidīti,” viņi saka.

Reģistrējot saimniecību satiek mīļoto

Gorkiju ģimenes locekļiem katram ir savi pienākumi – tētis atbild par ģimenes finansiālo labklājību, mamma gādā par mājas soli, bet meitu galvenais uzdevums ir labi mācīties un palīdzēt vecākiem, vecvecākiem.

1992.gadā reģistrēta zemnieku saimniecība „Garaiskalns”, kas ir tēta Georgija lolojums, bet vajadzības gadījumā saimniecības darbā iesaistās arī pārējie. Par saviem līdzekļiem laika gaitā ir iegādāta nepieciešamā tehnika, lai sniegtu tehnikas pakalpojumus mežsaimniecībā, būvniecībā un lauksaimniecībā. Saimniecībā nodarbina arī cilvēkus.

„Kad 1992.gadā uzņēmumu reģistrā Alūksnē reģistrēju savu saimniecību, pirmo reizi tā „nopietni” satiku savu sievu,” atminas Georgijs. Sandra piebilst, ka tolaik viņa uzņēmumu reģistrā bijusi praksē. „Bija rinda un es Georgijam kā Liepnas puses cilvēkam izkārtoju, lai visu var izdarīt ātrāk. Tas sanāca neapzināti – nezināju, ka viņš nākotnē būs mans vīrs. Vēlāk strādāju Liepnā par kluba vadītāju, kopā spēlējām teātri un – „saspēlējāmies”...” ar smaidu atceras Sandra.

Ir kāpumi un kritumi

Georgijs atminas, ka grūtos juku laikos saimniecībā ir strādāts arī ar zirgu, bet laika gaitā saimniecība attīstīta. „Vēl nekas nav izturēts – pārbaudījumi seko viens otram. Kā jau dzīvē – ir kāpumi un kritumi, bet uzskatu, ka citiem klājas grūtāk, nekā mums. Citreiz rokas nolaižas un gribas mest visam mieru, bet vienmēr sasparojamies. Bieži tiek strādātas ļoti garas darba stundas – to visu, protams, izjūt ģimene, jo mājās esmu retāk, toties vienmēr jūtos ļoti gaidīts,” saka G.Gorkijs. Sandra piebilst, ka viņa saimniecības darbā iesaistās maz, viņas galvenais uzdevums ir ģimenes pavarda sargāšana un rūpes par bērniem. „Mamma ir ikdiena, tētis ir svētki,” viņa ar smaidu saka.

G.Georgijs atzīst, ka reizēm ir bijusi doma visu likvidēt un mierīgi strādāt algotu darbu, bet to neļauj darīt rūpes par saimniecības klientiem. “Es nevaru pievilt klientus, kas likuši cerības uz mūsu saimniecību. Esmu pateicīgs ikvienam no viņiem par uzticību daudzu gadu garumā. Savs uzņēmums tomēr ir neatkarība, iespēja pašam plānot savu darba laiku un brīvos brīžus,” saka G.Gorkijs.

Saimniecība “Garaiskalns” iespēju robežās atbalsta Liepnas vidusskolu. “Tas vairāk izpaužas ar mūsu darbu, esam atbalstījuši arī skolēnu mācību ekskursijas, laba sadarbība ir ar Liepnas pagasta padomi. Pašiem meitas mācās, dzīvojam pagastā un zinām, ko nozīmē skola laukos,” saka S.un G.Gorkiji.

Meitas audzina demokrātiski

Mamma Sandra šogad ir sākusi studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes filiālē. Otro gadu viņa aktīvi iesaistās arī Liepnas vidusskolas skolas padomes darba organizācijā un ir skolas padomes priekšsēdētāja. “Skolas padomē ir septiņi vecāki, trīs pedagogi, divi skolēnu domes pārstāvji, skolas direktors un pašvaldības vadītājs. Risināmo jautājumu loks ir plašs, jo vajadzību daudz, bet līdzekļu ne vienmēr visam pietiek. Esam ieviesuši jauninājumus skolas ēdināšanas sistēmā. Pie vidusskolas top multifunkcionāla halle – perspektīvā domāsim, kā to izmantot pēc iespējas daudzveidīgāk,” saka S.Gorkija.

Vecākā meita Eva pērn aktīvi darbojās Liepnas vidusskolas skolēnu domē. Eva un Reina dejo tautisko deju kolektīvā, Reina apmeklē mākslas skolu, Eva paralēli mācībām skolā papildus mācās angļu valodu, agrāk spēlēja arī basketbolu. “Darbiņu ir daudz, bet visu var pagūt,” saka Eva. Mamma piebilst, ka vecāko meitu galvenais uzdevums ir labi mācīties. “Mūsu bērnu audzināšanas principi ir gana demokrātiski – varbūt reizēm pat pārāk demokrātiski. Vecāko māsu pienākums ir arī pieskatīt mazo māsiņu. Meitu audzināšanā ievērojam konservatīvus principus, jo uzskatām, ka visam ir savs laiks – kosmētikas lietošanai, pīrsingam, matu krāsošanai un tamlīdzīgām lietām, jo bērnībā un jaunībā cilvēks tāpat ir skaists. Galvenais ir neko nesasteigt,” saka Sandra un Georgijs.

Valda mīlestība un sapratne

Gorkiju ģimenē vienmēr valda savstarpēja cieņa, labestība, sirsnība un gādība, arī bērniem ir iemācīts palīdzēt citiem, rēķināties ar līdzcilvēkiem, cienīt pieaugušos, rūpēties par saviem vecākiem un vecvecākiem. „Mēs katrs darām savu darbu – kā nu mākam, tā darām. Mēs nebūtu tādi, kā esam, ja apkārt nebūtu tik labu līdzcilvēku,” saka G.Gorkijs.

Viņš uzsver, ka ikdienā daudz palīdz Sandras vecāki. “Mēs vienmēr varam justies droši, jo zinām, ka mums ir uz ko paļauties. Viņi ir ļoti lieli palīgi bērnu pieskatīšanā. Bez viņiem mums visiem būtu grūti,” saka Sandra. Georgijs atzīst, ka Sandras vecāki gādāja par bērniem, lai viņi ar sievu šopavasar varētu desmit dienas aizbraukt uz Holandi ziedu laikā. “Tā mums bija lieliska iespēja atpūsties un gūt jaunus spēkus,” saka Georgijs.

Jautāti par ģimenes pamatvērtībām, Gorkiji atzīst, ka tās ir mīlestība vienam pret otru un savstarpēja sapratne dažādās dzīves situācijās. “Lai kāda reizēm arī ir otram oma, to ir jāsaprot un jāpieņem cilvēku tādu, kāds viņš ir,” saka Sandra. Georgijs pieļauj, ka katrā ģimenē kādreiz ir nelieli strīdi. “Manuprāt, visi kādreiz aizcērt durvis, bet galvenais ir pēc tam šīs durvis arī atvērt. Neviens nestaigā nepaklupdams, bet vajag arī piecelties,”viņš ir pārliecināts.

Ziemassvētkos svin jubilejas

Ziemassvētki Gorkiju ģimenē ir ļoti īpaši svētki katru gadu un ne tādi, kā citās ģimenēs, jo 24.decembrī ir dzimšanas diena meitai Reinai, bet 25.decembrī dzimšanas diena ir Sandrai.

“Reinas piedzimšana pirms vienpadsmit gadiem bija man dāvana dzimšanas dienā. Tādēļ Ziemassvētku dienas mūsu ģimenē vienmēr vairāk ir saistījušās ar šīm abām dzimšanas dienām – mēs abas ar meitu esam Dieva bērniņi, kā es vienmēr mīļi saku. Dāvanas Ziemassvētkos viens otram nepasniedzam – tikai dzimšanas dienu jubilārēm. Dāvanas mums Vecgada vakarā vienmēr atnes Salavecītis – klusītēm atnāk un noliek ārā aiz durvīm. Līdz pusnaktij dāvanas jau ir izsaiņotas. Tā bija arī manā bērnībā un tā ir tagad, lai gan vecākā meita Salavecītim vairs netic – bet tāpat gaida un visas skrien durvis virināt,” stāsta S.Gorkija.

Par mājas rotāšanu svētkiem rūpējas meitas, eglīti gādā tētis ar meitām, braucot to meklēt savā mežā un cērtot tikai tās, kas traucē augt citām. Svētku cienastu rūpē gan Sandra, gan viņas mamma. “Vecgada vakarā līdz pusnaktij vienmēr apēdam visus izvārītos zirņus, lai Jaunajā gadā nebūtu asaru,” norāda S.Gorkija.

Citām ģimenēm Ziemassvētkos un Jaunajā gadā viņi vēl mīlestību, saticību, stipru veselību un spēju izdzīvot ekonomiski grūtajos laikos. “Lai ir ticība brīnumam un izdodas rast svētku izjūtas!” vēl Gorkiju ģimene.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Spēku rod savstarpējā sapratnē

Kategorijas