Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iededzies par Latviju!

2008. gada 13. decembris 10:18

500

Šajā kauna atmosfērā, kad brāļi igauņi un lietuvieši ierēcas par Latviju un mūsu valdības neprasmi sabalansēt budžetu, es jūtos tik starptautiski atpazīstams, ka nekur nevaru paslēpties.

Man ir sajūta: varbūt agrāk pasaulē nezināja, kur atrodas Latvija, bet tagad to zina pat indiāņi, kas mīt okeāna viņā krastā rezervātā un jūt mums līdzi, jo esam nonākuši tādā pašā situācija. Esam pilnībā atkarīgi no Starptautiskā valūtas fonda palīdzības. Pagaidām vēl tikai netieku gudrs, vai man par to jāpateicas padomdevējiem Zviedrijā, ASV vai kādā citā labklājības zemē. Vai, man! Sievuks te pikti iebilst, ka tikai un vienīgi pašmāju bāleliņiem es esot pateicību parādā.

Es tikai gribētu zināt, kur palikuši visu manu mūžu godīgi maksātie nodokļi? Kas viņus nolietoja un kā? Kāpēc ar valsts budžetu esam galīgā tintē? Vai tikai par to nebūtu kāds jāsauc pie kriminālatbildības? Ir vai nav valdība atbildīga tautas priekšā? Kur grūduši tos budžeta miljonus, piedodiet, miljardus latu, ko tagad grib atgūt, palielinot pievienotās vērtības nodokli? Kur grūda, tur lai arī paņem atpakaļ trūkstošo naudu, lai paši atmaksā valstij un tautai! Ja nevar atmaksāt, lai vismaz aiziet no politikas un godīgi atsēž savu laiku cietumā, tā izpērkot vainu un sniedzot vismaz kaut kādu gandarījumu tautai. Tas arī būtu vislabākais makroekonomikas stabilizācijas plāns, laižot pie varas jaunus un godīgus cilvēkus! Nekādu citu stabilizācijas plānu Latvijai nevajadzētu.

Ir adventes laiks un man gribas izdarīt kaut ko labu savai Latvijai, tautiešiem. Nolēmu ziedot puslitru savu asiņu. Gribēju sākumā atteikties no tiem trim latiem, kas man kā donoram pienākas, par labu Latvijas uzplaukumam. Bet tad pajautāju sev: vai es pats tam ticu? Latvija nav nekas abstrakts. Latvija – tie esam mēs paši: es, mana ģimene, kaimiņi, radi, draugi, novadnieki, tautieši. Ja slikti klājas man vai kaimiņam, slikti klājas arī Latvijai. Ja labi mums, labi arī viņai. Vienīgajai savai, dzimtajai, ar kuru esmu saistīts asins saitēm. Tā nu es pats sevi pierunāju paņemt tos trīs latus, lai steidzami atgūtu trūkstošo šķidrumu ķermenī. Ziniet, agrāk es nekad nemēdzu dzert vienatnē, bet tagad, krīzes apstākļos, grēks būtu dalīties ar sīvā malku, ko esmu nopelnījis pats ar savām asinīm. Kā izrāvu kortelītī un piekodu desu maizi, tā nudien jutu, ka esmu iededzies par Latviju. Rakstīšu vēstuli prezidentam un uzdošu ieviest kārtību valstī.

Kategorijas