Mālupiešus satrauc HES būvniecības aktualizēšana

2008. gada 12. decembris 15:23

1328

Informācija par to, ka Vides pārraudzības valsts birojs pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Mālupes hidroelektrostacijas (HES) atjaunošanai uz Pededzes upes, radīja satraukumu Mālupes pagasta zemes īpašniekos, kuru īpašumus tas apdraudētu.

Projekta ierosinātājs atkal ir SIA “Mūsu HES” - atkal tādēļ, ka jau vairākus gadus neatkāpjas no savas ieceres, lai gan pašreizējā Latvijas likumdošana neparedz uz Pededzes upes būvēt jaunu HES un paaugstināt ūdens līmeni. Uzņēmums iecerējis atjaunot aizsprostu, paaugstināt esošo ūdens līmeni ūdenskrātuvē un uzstādīt turbīnas.

Tiesājas par savu īpašumu

Mālupes pagasta “Lejiņu” saimniece Gaida Āboliņa pēdējos gados ir daudz tiesājusies, lai iestātos pret sava īpašuma applūdināšanu, būvējot HES. To visu atminoties, tagad viņa smaida, tomēr tas no sirmās kundzes ir prasījis daudz laika, līdzekļu un enerģijas.

“Savulaik Ziemeļrietumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde SIA “Mūsu HES” vajadzībām izsniedza būvatļauju Mālupes HES atjaunošanai uz Pededzes upes Mālupē. Ar Valsts būvinspekcijas 2001.gada 24.maija lēmumu būvatļauja tika anulēta, pamatojoties uz vispārīgajiem būvnoteikumiem. Pēc būvatļaujas anulēšanas SIA “Mūsu HES” pārsūdzēja lēmumu par būvatļaujas anulēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Savukārt ministrija ar savu atbildi apstiprināja, ka būvatļauja anulēta likumīgi. Divus gadus pēc būvatļaujas anulēšanas mainījās SIA “Mūsu HES” īpašnieki, kuri no jauna atsāka cīņu par būvatļaujas iegūšanu, izmantojot savas tiesības un griežoties Rīgas Administratīvajā apgabaltiesā. Ar tiesas 2006.gada 13.februāra nospriedumu, SIA “Mūsu HES” prasība tika noraidīta. Uzņēmums tiesā griezās atkārtoti un atkārtoti prasība tika noraidīta,” stāsta G.Āboliņa.

Piedāvā pārdot īpašumu

Trešo reizi SIA “Mūsu HES” vērsās Augstākās tiesas Senātā ar to pašu prasību – Senāts lietu izskatīja 2007.gada 28.martā un apstiprināja iepriekšējos lēmumus, noraidot būvatļaujas izsniegšanu.

“Vienlaikus ar prasību Alūksnes rajona tiesā vērsās zemes īpašnieki ar lūgumu noņemt apgrūtinājumu zemei, kuru bija uzlikusi Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese. Alūksnes rajona tiesa apmierināja zemes īpašnieku prasību un apgrūtinājumu anulēja,” saka G.Āboliņa.

Ieinteresētās personas viņai ir piedāvājuši arī pārdot savu īpašumu, no kā G.Āboliņa kategoriski atteicās. „16.decembrī vēl būs tiesa Alūksnes rajona tiesā par SIA „Mūsu HES” prasību kompensācijas apmēra noteikšanai par energoapgādes uzņēmumam izmantojamo zemi, jo prasībai nav pamata,” uzskata G.Āboliņa.

Neatlaižas naudas dēļ

Viņa uzskata, ka Mālupes HES varētu atjaunot, bet tādu, kāds tas bija agrāk, paaugstinot ūdens līmeni vecajās robežās. „Domāju, ka tā ir tikai naudas lieta un tādēļ SIA „Mūsu HES” tik neatlaidīgi rīkojas. Ja applūdinātu cilvēku īpašumus, būtiski paaugstinot ūdens līmeni upē, tad arī peļņa par saražoto enerģiju būtu daudz lielāka. Nav izslēgts, ka uzņēmums jau ir veicis priekšdarbus HES būvniecībai, bet reāli dabā neko nedrīkst darīt. Bet gribot tik daudz, uzņēmums beigās var nedabūt neko. SIA „Mūsu HES” iecerējis applūdināt 93 hektārus zemes – tas ir ļoti daudz un ietekmētu gan Mālupes, gan Jaunalūksnes zemes īpašniekus,” vērtē G.Āboliņa.

Viņa atzīst, ka drošības izjūtu garantē tas, ka likumdošana neparedz būvēt HES uz Pededzes upes, tomēr nemiers un neziņa ir. „Apgrūtinājumi mūsu īpašumam tagad ir noņemti, bet ir bažas darīt īpašumā, ko vēlamies, jo ik pa laikam HES jautājums tiek aktualizēts," viņa saka.

Jautājums “ar bārdu”

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics uzsver, ka paredzētās darbības ierosinātājam – J.Pētersonam – ir pieprasīts rīkot sabiedrisko apspriešanu.

„Vēlme būvēt Mālupē HES ir dīvains gadījums. Šobrīd likumdošana neparedz, ka uz Pededzes upes varētu būvēt jaunu HES un paaugstināt ūdens līmeni. Bet projekta ierosinātājs par varītēm vēlas veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Biroja darbinieki ir ar J.Pētersonu pārrunājuši šādas rīcības nelietderību, jo tas prasa laiku un naudu. Ja cilvēkam ir ļoti daudz naudas un viņš vēlas pētīt kaut ko tādu, ko likumdošana pašlaik nepieļauj, cerot, ka varbūt kādreiz šajā gadījumā tā mainīsies – mēs nevaram to liegt, jo tādas tiesības viņam ir,” komentē A.Lukšēvics.

Viņš uzsver, ka birojā ir saņemta vairāku Mālupes iedzīvotāju – zemes īpašnieku, kurus skar plānotā HES būvniecība – parakstīta vēstule. Tajā norādīts, ka gadiem ilgst tiesāšanās par zemes īpašumiem, to applūdināšanu/ neapplūdināšanu. “Tas ir “jautājums ar bārdu”,” secina A.Lukšēvics.

Zemes īpašniekus jārespektē

Viņš atklāj, ka birojā šis ir pirmais gadījums, kad ietekmes uz vidi novērtējumu prasa piemērot, lai gan likumdošana plānoto darbību pat neatļauj. „Ietekmes uz vidi novērtējumu savulaik prasīja Staiceles HES atjaunošanai, bet arī šis process apstājās, jo likumdošana to nepieļāva,” saka A.Lukšēvics.

Viņš piebilst, ka plānotajā Mālupes HES izveides teritorijā atrodas arī aizsargājamas dabas teritorijas. „Ļoti būtisks pretarguments ir, ka zemju īpašnieki tam nepiekrīt, jo tādā gadījumā tiktu appludinātas viņu zemes. Lai radītu jebkuru jaunu uzpludinājumu, ir nepieciešama īpašnieku piekrišana. Ir grūti komentēt, kādēļ J.Pētersons neatlaižas no savas ieceres – varbūt viņš vēlas izpētīt dabas aizsargājamo teritoriju nozīmīgumu un tad vērsties Ministru Kabinetā, lai mainītu sarakstus. Bet, ja arī tur nebūtu aizsargājamo teritoriju, tāpat zemes īpašnieku vēlmes ir jārespektē,” saka A.Lukšēvics.

Viņš uzsver, ka tagad ir pieprasīta sākotnējā sabiedriskā apspriešana un, ja HES būvnieks no ieceres nav atteicies, viņam to ir jāorganizē, jāinformē iedzīvotājus par savu ieceri un paralēli tam birojs izstrādās ietekmes uz vidi novērtējuma programmu. Pēc tam būs jāorganizē vēl viena sabiedriskā apspriešana, kurā visām ietekmēm jābūt detalizēti izvērtētām.

Gribētu HES, kāds bija agrāk

Mālupes pagasta padomes zemes ierīkotāja Janīna Stilve atzīst, ka bijušā HES sakārtošana Mālupes pagastam būtu ļoti vērtīga. “Simtprocentīgi visi pagasta iedzīvotāji vēlētos, lai HES atjauno tādu, kāds tas bija agrāk, nevis ar tik augstu ūdens līmeni, kā plānots pašlaik. Būtu jāveic padziļināšanas darbi, tad būs arī ūdens straume, nevis būtiski jāpaaugstina ūdens līmenis, lai tikai būtu elektrība. Mālupes pagastā HES atjaunošana ietekmētu 11 piegulošās saimniecības,” stāsta J.Stilve.

Viņa norāda, ka pašlaik šis īpašums ir nesakopts un nolaists. “Mālupes pagasta padome iegulda savus līdzekļus SIA “Mūsu HES” īpašuma sakārtošanā – sakārtojam tiltu, lai dambim var pāri braukt. J.Pētersonam pieder zeme 11 hektāru platībā – tajā skaitā uzpludinājums pie dzirnavām. Kā ieinteresētajai personai viņam būtu jāvirza sabiedriskās apspriešanas rīkošana, bet pagaidām nekas nenotiek, lai gan ir noteikts laiks, kad to jāizdara,” saka J.Stilve.

No ieceres par HES neatteiksies

SIA „Mūsu HES” īpašnieks Juris Pētersons apgalvo, ka rīkos sabiedrisko apspriešanu par HES būvniecību.

„Gribu rūpīgi tai sagatavoties, tādēļ ziemas mēnešos tas nenotiks – uz pavasari. Šajā gadījumā tas neko nemaina,” viņš apgalvo. Jautāts, vai nedomā atkāpties no ieceres par HES būvniecību, jo likumdošana to neparedz, J.Pētersons uzsver, ka kādreizējā Mālupes HES ēka ir viņa īpašums, ir izstrādāts projekts būvniecībai, tādēļ no ieceres būvēt HES neatteiksies. „Tas būtu grēks – īpašums ir jāsakārto un jāizmanto,” saka J.Pētersons.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mālupiešus satrauc HES būvniecības aktualizēšana

Kategorijas