Prot gaidīt un svinēt svētkus

2008. gada 28. novembris 16:00

1355

Sarmīte Birzgale: “Ja nav svētku, tad dzīve nerit”.

Jaunalūksniete Sarmīte Birzgale atzīst, ka advente ir gaidīšanas laiks un brīdis, kad domās atgriezties pagātnē un pinot adventes vainagu atminēties, kāds bijis šis gads. Birzgaļu ģimenei tas bijis ļoti darbīgs un aizraujošs – aprit gads, kopš nodibināts savs uzņēmums “S&A Dadzis”, kas gādā par floristikas pakalpojumiem un daiļdārzu veidošanu.

- Kādas pašai ir izjūtas pirms adventes?

Ļoti pozitīvas. Sen pirms pirmās adventes nav bijis tik daudz sniega – tas vien ir īpaši. Ir sācies tumšais laiks, iededzam sveces un var just, ka tuvojas Ziemassvētki... Vīram 21.novembrī ir vārdadiena – mēs parasti jau tad dedzam sveces un dzeram karstvīnu, un ar karstvīna smaržu saistās jau Ziemassvētku laiks. Advente ir gaidīšanas svētki, un patiesībā šis laiks pasaulē ir visgarākie svētki: četras nedēļas advente, tad Ziemassvētki, Jaunais gads un Zvaigznes diena 6.janvārī.

Šis laiks mūsu ģimenei ir ļoti darbīgs. Šķita, ka šogad nebūs tik daudz darba pirms svētkiem, bet – darbs prot atrast darītāju.

- Ar kādām domām vīsi savas ģimenes adventes vainagu?

Visnotaļ pozitīvām, ja tik paspēšu (smejas)! Bet – noteikti pagūšu. Mums jāpaspēj uzpīt arī lielo adventes vainagu Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai, ir jāsapin apmēram 30 ziedošanas vainadziņi vecajiem ļaudīm.

Adventes krāsas ir zaļā un lillā. Lillā ir kā gaidīšanas, ilgošanās krāsa – tiesa, tā vairāk ir baznīcas krāsa. Adventes vainagu nevajag lielu – galvenais ir ievērot apļa formu, jo aplis nemitīgi visu savieno. Man patīk, ka dzīve rit – aplī dzīve visu laiku iet uz riņķi. Tradicionāls adventes vainags ir zaļš ar lillā svecēm. Agrāk man patika dažādi dekoratīvie vainagi, bet tagad – tradicionāli zaļš vainags. To var katru gadu pīt no jauna un pie sevis domāt, kā ir pagājis gads. Ir apritējis gads, kopš mūsu ģimene nodibināja savu uzņēmumu „S&A Dadzis”. Uzskatu, ka šis mūsu ģimenei ir bijis labs gads, esam labi pastrādājuši – darba bijis ļoti daudz, pamazām mācāmies, kā visu organizēt.

Šogad Ziemassvētki mums būs īpaši, jo meita Inga 25.decembrī laulāsies. Tādēļ arī laiks pirms Ziemassvētkiem mums šogad ir ļoti rosīgs. Baznīcu pirms Ziemassvētkiem mūsu ģimene dekorē katru gadu – protams, šogad to darīsim ar īpašu rūpību.

- Jūsu uzņēmumā strādā visa Birzgaļu ģimene...

Jā, ar sirdi un dvēseli – ir izveidojusies spēcīga komanda. Tētis ir galva, mamma kakls un bērni ar savām otrām pusītēm lieli palīgi. Viedokļi diez gan bieži atšķiras, bet protam rast kopsaucēju. Idejas apspriežam kopā. Galvenais ir strādāt, no kļūdām mācāmies, jo neviens jau par profesoru nav piedzimis.

Jaunākais dēls Kārlis daudz dara – kad mēs ar tēvu nevaram izšķirties, viņš saka galavārdu. Gribētos, lai viņš turpina mūsu iesākto, jo pieprasījums šim arodam ir ļoti liels, arī meitas palīdz. Visi dzīvojam lielā rosībā un labi satiekam. Mūsu pakalpojumi ir daudzveidīgi – sākot ar projektēšanu un apzaļumošanu, beidzot ar dekoratīvu sienu mūrēšanu, celiņu ieklāšanu, drenāžas un noteku ierīkošanu. Esmu papildinājusi zināšanas un ieguvusi sertifikātus par projektēšanu un puķkopību. Šogad esam nopirkuši traktoru ar frēzi un kausu, daudz cita inventāra un otru busiņu.

Darba ir ļoti daudz – nākamā vasara jau ir aizrunāta. Ziemā gatavošu skices, darbu sākam februārī, kolīdz vidējā gaisa temperatūra ir mīnus septiņi grādi, jo tad var sākt veidot ābeles. Arī pirms Ziemassvētkiem ir daudz darba – jārotā Alūksnes pilsēta, SIA “Vistako”, baznīca, Bejas pamatskola. Atzīstu, ka ir aspekti, kādēļ strādāt ģimenes uzņēmumā nav labi – tie ir savējie, tādēļ reizēm uz viņiem “izlādējos”, jo svešam uzreiz nepateiksi visu, ko domā.

Ir grūti atbildēt, kur gūstu idejas darbam. Manuprāt, es tāda esmu piedzimusi – ar visām idejām (smejas). Kā saka: “Ko Dievs ir devis, to cilvēks nevar atņemt.”

- Kāpēc uzņēmuma nosaukumam izvēlēts tieši augs dadzis?

Ja cilvēki ir ievērojuši, tad dadzim ir ļoti skaists zieds. Visiem iesaku pavērot, kā zied dadzis – tam ir daudz šķirņu un katrai kaut kas citādāks. Man patīk dadža lapu pelēcīgi zaļā krāsa un adatiņas, kas aizsargā. Cilvēkam, tāpat kā dadzim, katram pašam ir sevi jāaizsargā, tādēļ arī mums ir adatiņas, ar ko aizsargāties.

- Tavuprāt, cik cilvēks pats var izdarīt – ar izdomu, minimāliem līdzekļiem – lai radītu sev svētku izjūtu?

Manuprāt, ja dzīvo laukos un laikus, vasarā, padomā par materiālu vākšanu, tad ziemā mežā noteikti var atrast zaļu priedes, egles vai kadiķa zaru, mētras, sūnas – to visu kopā saliekot, sanāk skaists dekors. Piemēram, adventes vainagu var izveidot arī ļoti netradicionālu – saliekot aplī ābolus, jo galvenais ir apļa forma. Ja vasarā ir sarūpēti garšaugi, virtuvei var vīt adventes vainagu no garšaugiem un pakārt virtuvē. Ja negribas postīt dabu, var vīt vainagu no sausiem zariem, satīt tos ar diedziņu un izdekorēt. Esmu pārliecināta, ka katrā cilvēkā ir kaut kas no mākslinieka – vajag tikai likt lietā izdomu un nebaidīties parādīt savu “es”. Nevajag censties līdzināties citiem vai iekļauties standartos – vajag būt pašam.

- Vai mūsdienu steidzīgie cilvēki prot sagaidīt svētkus – domās, rotājot māju...

Šajā jautājumā varu spriest par cilvēkiem, kurus pazīstu – par tiem varu teikt, ka jā. Mūsu ģimenē jauki sagaidām un pavadām katrus svētkus. Svētku mūsmājās ir diezgan daudz, jo – ja nav svētku, tad dzīve nerit. Nevajag rīkot grandiozus svētkus. Man kā mammai vienmēr ir jātaisa kārtīgs latviešu galds ar ēdieniem, jo mūsu ir daudz. Bet jaunieši tagad prot sarīkot jaukus svētkus īsā laikā – saskrien visi kopā, katrs paķer līdzi kaut ko ēdamu, kopīgi ātri pagatavo un galds ir klāts. Galvenais ir sanākt kopā un lai ir jautrība, dziesmas un dejas. Man ir laimējies, ka maniem bērniem ir brīnišķīgi draugi. Ziemassvētkos mūsu mājās vienmēr ir egle līdz grieztiem, zem eglītes – dāvaniņas un, lai tās “izpirktu”, katrs rāda, ko māk: deklamē dzeju, dzied, dejo. Interesantākais ir tas, ka katru gadu kāds no lielā bara ir iemācījies kaut ko jaunu – tad iestājas liels klusums un visi uzmanīgi klausās.

- Tu esi adventi un Ziemassvētkus sagaidījusi arī ārpus mājām un ārpus Latvijas...

Jā, bet šīs izjūtas bija ļoti nepatīkamas un grūtas. Latvijā var nopelnīt naudu, bet šeit to nevar izdarīt tik ātri, kā ārzemēs – tomēr arī šeit dzīvojošajiem vajag bērnus skolot un dzīvot. Arī tagad mēs raujamies uz visām pusēm, jo bankas negaida, procentu likmes paaugstinās un ir jāmaksā uzreiz, bet Latvijā nopelnīt lielu naudu uzreiz ir ļoti grūti. Katram ir dots kaut kas savs, visi nevar būt biznesmeņi, ir jābūt arī vidusmēra cilvēkiem. Manuprāt, valstij par šo jautājumu būtu vairāk jāgādā. Ļoti vēlos, lai mūsu uzņēmums pastāvētu ilgi un vasaras periodā mēs varētu nodarbināt vēl vairāk cilvēku.

- Ko vēli līdzcilvēkiem adventes laikā?

Lai cilvēki vismaz vienu reizi šajā laikā aiziet uz dievkalpojumu baznīcā un izdara to sevis dēļ – vienkārši apsēžas solā, paklausās Dieva vārdus un padomā, jo tādu mieru, kāds ir baznīcā, nevar rast nekur citur. Baznīca ļauj katram pastrādāt ar sevi, jo neviens mums nevar ieliet kaut ko gatavu ar karoti. Vēlu mūsdienu steidzīgajā ikdienā atrast laiku svinēt svētkus, jo nav nozīmes milzīgajam darbam, ja cilvēks neprot atpūsties. Lai cilvēki prastu risināt problēmas dialogā, nevis strīdoties, jo tad nekas labs nesanāk. Ja to pratīs, tad, manuprāt, būs gan laime, gan pārējais. Esmu pateicīga Dievam, ka man ir dota tik brīnišķīga ģimene. Protams, arī mēs kādreiz strīdamies, bet bērniem bieži saku: “Ja mēs vienmēr turēsimies kopā, tad viss būs labi.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Prot gaidīt un svinēt svētkus

Kategorijas