Kā mani gribēja devalvēt*

2008. gada 25. novembris 09:04

487

Es, protams, nojautu, ka citiem vīriem sievas ir diversantes, bet es nekad nebiju domājis, ka arī manējā (seniore turklāt) ir spējīga uz kaut ko tādu! Tak pudu sāls kopā esam apēduši, ir sudrabkāzas nosvinētas, jau kapu kalniņā mums blakus vieta nomērīta, bet te... mūsu laulības stabilitāte sašķobījās.

Saproties, atbrauca kaimiņienei brālis no Amerikas. Atraitnis. Turīgs. Meklējot jaunu sievu līdzvešanai. Griboties tautieti, vienaudzi, skaistu, labu saimnieci. Un mana laulene to visu ņēma pie sirds. Viņa nolēma iekarot to Amerikas latvieti, lai ko tas neprasītu, un pamest mani – savu mīļo vīru. Nekad es nebiju domājis, ka naudai ir tāda vara pār padomijas laikos plaukušu un nu jau vītušu sievieti. Es nezināju, ka viņa cilvēciskās attiecības mēra valūtā.
Mana sieva vienā dienā no vecenes atkal pārtapa par dāmu. Es nemaz negribu zināt, cik valūtas viņa šim mērķim iztērējusi, kurā zeķē to slepus no manis glabājusi. Lai vai kā, bet vēdera viņai vairs nebija, toties bija parādījušās tādas krūtis kā 18 gadus vecai meitenei. Es nemaz nebrīnītos, ja mana cienītā būtu veikusi arī operāciju nevainības atgūšanai. Ak, un tad vēl tie pieaudzētie mati, metru garās skropstas un noasinātie kaķes nagi. Un zābaki uz platformas!

Nē, nu sākumā es vēl neko nesapratu. Domāju – centusies, nabadzīte, manis dēļ, nesusi upuri, kā sacīt jāsaka. Nudien mani, pensionēto bankas kasieri, atkal sāka vilkt uz laulības gultu. Bet nekā! “Rokas nost no manām krūtīm!” nošņācās sieva un, projām iedama, apšļāca mani ar reibinošu (lasi – indīgu) smaržu vilni un vārdiem: “Es būšu tā pavēlāk mājās, negaidi. Ej gulēt viens.”

Es nolēmu to lietu tā neatstāt. Paskatījos es te ziņu raidījumus televīzijā, un manī dzima plāns, kā to diversanti pārmācīt. Kad viņa, pamatīgi iesvilpusi, pārradās mājās, es neļāvu viņai pārtraukt sevi. Tikai pateicu, ka mūžam no viņas nešķiršos un cīnīšos par savām vīra tiesībām uz visu banku. Es sacīju, ka ziņošu, kur vajag, ka sieva ir devusi pamatu baumām par manis – latviešu vīrieša – devalvāciju un tas nevar palikt nesodīts. Es citēju Ministru prezidentu Ivaru Godmani, ka runām par devalvāciju nav pamata. Jā, mums ir rezerves! Rau, te nav Amerika, kur var runāt un darīt, kas ienāk prātā, apelējot pie cilvēktiesībām un vārda brīvības. Pie mums paredzēta kriminālatbildība par nepatiesiem viedokļiem devalvācijas sakarā. “Es panākšu, ka tevi iebāž pagrabā!” es pateicu sievai tieši sejā. Es zināju, ka tas iedarbosies. Viņa ir veco laiku cilvēks, saprot mājienus no pusvārda. Un viņa atmaiga: “Nu ko tu, Tenīt, ņemies. Esi visu pārpratis.”

Lai jau tā būtu. Galvenais, ka tas pusamerikānis ir atkal prom. Viens. Ar visu savu valūtu. Un ar ko viņš labāks par mani? Pilnīgi ne ar ko! Laimīgu taciņu! Tikai sāp, ka manai sievai atkal jau viduklis pazudis un citi krāšņumi. Pat nagus ir aplauzusi. Bet ziniet – tā būs ar visiem, kas iedrošināsies izplatīt baumas par vietējās valūtas – manis un pārējo – devalvāciju.

* Devalvēt – pazemināt valūtas kursu attiecībā pret zeltu, sudrabu vai kādas citas valsts valūtu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā mani gribēja devalvēt*

Kategorijas