Krīze liek meklēt jaunas iespējas

2008. gada 21. novembris 08:18

1783

Valda Zeltiņa: “Nedrīkst nolaist rokas un padoties.”

Mūsu valsti plosa ekonomiskā krīze, kas rada arvien smagākas sociālās problēmas un nedrošību par rītdienu. Kā tas ietekmē pagasta pašvaldības darbu un iedzīvotāju dzīvi, saruna ar Ziemeru pagasta padomes priekšsēdētāju Valdu Zeltiņu.

- Kā vērtējat ekonomisko situāciju valstī un pagastā?
- Tā ir smaga. Es to izjūtu tāpat kā vairums iedzīvotāju. Sajūtas, protams, nav patīkamas, jo nevaram justies droši. Neviens nevar zināt un paredzēt, kas notiks turpmāk. Cilvēku acīs vairs neredzu prieku. Viņi kļūst arvien nomāktāki un drūmāki, jo nevienam nav viegli. Mūsu uzņēmumi vēl mēģina noturēties, tāpēc viss tiek darīts, lai pārdzīvotu šo krīzes periodu. Dažkārt uzņēmumu vadītājiem nākas pieņemt radikālus un nepopulārus lēmumus – samazināt štatus, algas un pārējās izmaksas. Manuprāt, valdībai nevajadzēja tik ilgi noliegt krīzes tuvošanos. Tagad jau ir par vēlu celt paniku vai arī kaut ko mainīt. Iespējams. krīze vērsīsies plašumā un dziļumā. Vissmagākais būs 2009.gada pirmais pusgads vai pat viss gads.

- Minējāt, ka nākamais gads būs vēl grūtāks. Vai tas varētu ietekmēt gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un novadu veidošanu?
- Uzskatu, ka tik smagā ekonomiskā situācijā novadu veidošana būtu jāatliek, jo novadu veidošana ir saistīta ar papildu finanšu līdzekļiem. Var apgalvot, ka tā ir resursu optimizācija, koncentrējot tos. Tomēr ir grūti saskatīt iespēju ietaupīt. Tā būs jauna pārvaldes sistēma, kurā viss jāsāk citādi. Nezinu, kas notiks jūnijā, kad būs vēlēšanas. Protams, novada domi ievēlēs. Ceru, ka likumdošana līdz tam laikam būs sakārtota. Tomēr ir bažas, ka tā būs sasteigta, ja jau līdz šim brīdim vēl nekas konkrēti nav zināms. Iespējams, ka pēc laika varēsim secināt, ka administratīvi teritoriālā reforma bija laba un pareiza. To parādīs laiks, bet tagad par to ir grūti spriest.

- Vairākas pašvaldības ir iesniegušas prasību Satversmes tiesā, iebilstot pret tādu vai citādu novada modeli. Iebildumi pret dažādiem novadu veidošanas variantiem ir bijuši visu laiku, kopš sākta reforma. Tomēr tagad var teikt, ka sunim ir pārkāpts un vēl tikai astei jāpārkāpj. Vai nebūtu dīvaini no tās atteikties vai pārtraukt?
- Mēs jau esam reformas pēdējā posmā, tādēļ ir iespējams, ka reforma tiks novesta līdz galam. Ja tagad visu atceltu, grūti pateikt, kas notiktu. Jā, varbūt nevajadzēja veidot tik lielu Alūksnes novadu, bet apvienoties vairākiem blakus esošajiem pagastiem. Varbūt reformu vajadzēja veikt pakāpeniski – sākumā apvienojas blakus pagasti, mazākos pievienojot lielākai un spēcīgākai pašvaldībai. Ja nepieciešams un ir ekonomiski izdevīgi, tad veido vēl lielāku novadu. Manuprāt, tā izkristalizētos, kā ir labāk un pareizāk.

- Kādas ir prognozes – ko pati darīsit novadā?
- Protams, es startēšu novada vēlēšanās. Ziemeru pagastu vadu 3,5 gadus, tātad šajā darbā esmu neilgi. Taču viss šis laiks un darbs ir bijis veltīts mūsu pagastam. Viss ir darīts no sirds un godprātīgi. Man gribētos, lai deputāti novada domē arī savu darbu veiktu tāpati visu pagastu attīstībai. Svarīgi, lai cilvēki to redz un novērtē. Šajā ekonomiskajā situācijā tas būs divtik grūti, tāpēc novada domes deputāti nav jāapskauž, bet jānovēl viņiem veiksme. Vēlēšanās startēšu Tautas partijas sarakstā. Taču vēlētājiem nebūtu jāvērtē partejiskā piederība, bet katra deputāta kandidāta paveiktais. Viss būs atkarīgs tikai no cilvēkiem, kādi būs novada domē.

- Kādas sociālās problēmas visvairāk ir jūtamas pagastā?
- Jā, sociālās problēmas ir jūtamas arvien vairāk. Turklāt tās padziļinās. Palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem trūkst līdzekļu iztikai. Protams, viņi lūdz palīdzēt sagādāt malku, zāles... Sevišķi smagi ir daudzbērnu ģimenēm, vientuļiem pensionāriem un bezdarbniekiem. Diemžēl pašvaldība var palīdzēt tikai savu iespēju robežās. Mums naudas nav bezgalīgi daudz. Tomēr valsts svētkos saviem vientuļajiem vecajiem cilvēkiem sagādājām prieku ne tikai ar apsveikumu, bet arī ar naudas pabalstu. Strauji tuvojas Ziemassvētki, kad arī centīsimies atbalstīt un iepriecināt savus cilvēkus. No šiem svētkiem un eglītes iedegšanas noteikti neatteiksimies.

- Valsts iestādes un pašvaldības tiek mudinātas taupīt. Vai Ziemeru pagasta padome ierobežo telefona sarunas, benzīna patēriņu un prēmiju izmaksas?
- Taupība, protams, ir laba lieta. Taču jāsaprot, ka visas Alūksnes rajona pašvaldības, izņemot Alūksnes domi, ir dotāciju saņēmējas no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Tas nozīmē, ka mēs jau visu laiku taupām. Ko vēl varam ietaupīt? Jā, protams, tiek sekots līdzekļu izlietojumam. Ja pašvaldības budžetā trūkst finanšu resursu, tad no kaut kā ir jāatsakās. Tomēr uzskatu, ja darbiniekam vismaz reizi gadā varētu piešķirt prēmiju par labu un profesionālu darbu, tas stimulētu ar vēl lielāku atdevi veikt savus pienākumus.Zinu, kā strādā mūsu pašvaldībā. No rīta līdz vēlam vakaram, arī brīvdienās, turklāt nesaņemot atalgojumu par papildu darbu. Piemēram, par projektu izstrādi, ieviešanu un atskaišu gatavošanu neviens nesaņem atalgojumu, bet bez projektiem nebūtu tik daudz paveikts pagastā. Tomēr valsts svētkos varēju tikai pateikt paldies un pasniegt piemiņas veltes, nevis piešķirt prēmijas. Bet, ja ir finanšu līdzekļi, kāpēc to nedarīt?

- Tagad daudzi izsaka šaubas, vai bija vērts iet uz barikādēm un aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tagad esam nonākuši tik sliktā situācijā. Vai varat tam piekrist?
- Manuprāt, bija vērts. Mans vīrs arī bija starp barikāžu aizstāvjiem, bet es paliku viena mājās ar diviem maziem bērniem. Izjutu bailes un neziņu par to, kā būs. Kad televīzijā rādīja, ka Rīgā iebrauc tanki, sajūtas bija briesmīgas. Taču, redzot, kā mūsu valsts pēc tam atplauka, sapratu, cik svarīgi ir Latvijai būt neatkarīgai. Šis uzplaukums bija ļoti straujš, bet attīstība notiek viļņveidīgi – pēc kāpuma ir kritums. Diemžēl tikpat straujš. Tam bija jābūt gataviem, bet cilvēki nekad nav gatavi sliktām pārmaiņām. Es ticu un zinu, ka atkal būs ekonomiskais pacēlums, tāpēc valsts svētkos vēlēju Latvijai ilgu mūžu.

- Kad viss ir labi, tad daudzi saka, ka mīl savu valsti. Turpretim tagad secina, ka nav vērts to mīlēt, jo valsts nemīl viņus.
- Es gribētu Latviju salīdzināt ar māti. Vai kāds bērns nemīl savu māti? Mīl arī tad, ja māte nav varējusi radīt pārtikušu dzīvi un novērst problēmas. Tāpēc mēs nevaram teikt – tagad vairs Latviju nemīlam. Es mīlu, jo man tas ir svarīgi. Domāju, ka tā ir vairumam, arī jauniešiem. Svētkos vēroju, ka Rīgā un arī Alūksnē pie daudzām automašīnām bija valsts karodziņi. Tātad svin un jūt lepnumu par savu valsti.

- Kas varētu palīdzēt saglabāt optimismu un dot enerģiju grūtību pārvarēšanai? Mēdz teikt, ka krīze mudina meklēt un rast jaunas iespējas. Vai ticat, ka tas ir iespējams?

- Smagi ir visiem. Bet saprotu, ka mēs nedzīvojam tikai šai dienai. Ir jādara un jācer, ka būs labi. Nedrīkst nolaist rokas un padoties, bet jāmeklē risinājums problēmām. Ne vienmēr tas izdosies, tomēr ir jāmeklē, jo citādi nekā nebūs. Kurš būs neatlaidīgāks, tas arī noteikti izkulsies no grūtībām un varbūt pat būs ieguvējs. Nekad neesmu teikusi, ka man klājas slikti, vai sūdzējusies par grūtībām. Domāju, ka ļoti reti man ir sadrūmusi seja, lai gan problēmu netrūkst. Tāpēc iesaku – smaidiet, smaidiet cits citam! Tad pozitīvā enerģija vairosies un palīdzēs sasniegt iecerēto.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krīze liek meklēt jaunas iespējas

Kategorijas