Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atdod vairāk nekā prasa

Mārīte Dzene

2008. gada 12. novembris 10:39

465

Alūksnē Sociālās palīdzības centra birojs “Aprūpe mājās” tika izveidots pirms astoņiem gadiem. Apmēram tikpat ilgi biroja pakalpojumus izmanto alūksniete Velta Briediņa, kurai bez tiem būtu grūti.

“Aprūpe mājās ir ļoti vērtīga, jo ar aprūpētāju veidojas savstarpēja sapratne. Man visi aprūpētāji ir bijuši ļoti labi. Nevaru teikt nevienu sliktu vārdu, nekad nav bijuši pārpratumi vai pretenzijas. Manuprāt, nevienam nevar būt iebildumu, ja gribu savā dzīvoklī palikt, kamēr to varu,” atzīst V.Briediņa.

Viņa atceras, kā nonākusi aprūpē pēc kritiena un samaņas zaudēšanas paaugstināta asinsspiediena dēļ. Vēl tagad ir jūtamas daļējas paralīzes sekas. Pensionāre ir vairākkārt kritusi arī pēc tam, turklāt lauzusi gūžas kaulu. “Asinsspiedienu mēru katru dienu, bet tas ir mainīgs. Tomēr ar spieķi eju pastaigāties svaigā gaisā, jo kustības ir vajadzīgas,” norāda V.Briediņa.

Palīdz veikt mājas darbus

Sociālā aprūpētāja Anda Vīksna informē, ka, slēdzot līgumu par aprūpi, tiek paredzēts, kādi pakalpojumi klientam būs nepieciešami. V.Briediņai atnes produktus no veikala un uzpoš dzīvokli divas reizes nedēļā. Ja vajadzīgs, atnes zāles un automašīnā aizved pie ārsta. A.Vīksna rūpējas par to, lai klientiem sagādātu tehniskos palīglīdzekļus. “Saku paldies par tualetes sēdpoda paaugstinājumu, kas man bija nepieciešams pēc kājas lūzuma,” akcentē V.Briediņa. Šobrīd birojā strādā piecas aprūpētājas, bet klientu skaits ir mainīgs. Vasaras mēnešos to ir mazāk, bet līdz ar apkures sezonas sākumu aprūpējamo ir vairāk. Mājās ar malkas apkuri klientiem jāpalīdz sanest malku.

“Mums ir izglītoti un profesionāli sagatavoti sociālie darbinieki, kuriem var uzticēties. Viņi prot sniegt tādu palīdzību, kāda klientiem ir nepieciešama. Tiek vērtētas katra vajadzības, jo aprūpes pakalpojumi var būt dažādi,” stāsta biroja vadītāja Zanda Poruka.


Aprūpētāji uzklausa un saprot

Viņa uzsver, ka šis darbs prasa ne tikai profesionālu sagatavotību, bet arī sirds mīlestību pret to. Tāpēc to nevar strādāt visi. “Ir jāatdod vairāk, nekā no darbinieka tiek prasīts. Tas nozīmē, ka krīzes situācijās klientam steidzas palīgā gan vakaros, gan brīvdienās. Turklāt aprūpētāji un klienti kļūst savstarpēji tuvi. Reizēm aprūpētājs ir vienīgais cilvēks, ar kuru vecie cilvēki var dalīties domās un izjūtās,” norāda Z.Poruka. Protams, aprūpētāji ne tikai redz, bet arī izjūt grūtības un problēmas, kādas ir gados vecajiem un vientuļajiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka viņiem ir jābūt iejūtīgiem un saprotošiem arī tad, ja pašiem neklājas labi.

Attīsta sociālos pakalpojumus

Tāda ir mūsu valsts politika - sociālos pakalpojumus tuvināt klientu dzīvesvietai, ļaujot pēc iespējas ilgāk atrasties ierastajā vidē un nodrošināt palīdzību tur. Šādu pakalpojumu izmaksas nav tik lielas kā diennakts aprūpe pansionātos, jo komunālos maksājumus, kā arī pārtikas un zāļu iegādi veic paši aprūpējamie. Kad vairs nespēj rūpēties par sevi un ir vajadzīga diennakts aprūpe, tikai tad cilvēku ievieto pansionātā. “Sociālie pakalpojumi attīstās, tāda ir tendence gan Alūksnē, gan valstī,” norāda Z.Poruka. Viņa vēl izturību visiem kolēģiem - sociālajiem darbiniekiem.

Kategorijas