Mārtiņos – karaliska zoss

2008. gada 10. novembris 16:53

1693

Alūksnietis Normunds Veļķeris atzīst, ka zosu medības ir īsti karaliskas. Viņš jau 16 gadus tās gaida kā kaut ko īpašu, tāpēc tagad, kad vairs redzami tikai reti un nelieli aizlidojušo zosu kāši, viņš tos pavada ar domām par medībām nākamgad.

„Tas nav mednieks, kurš nav zosi nomedījis. Zosis ir ļoti uzmanīgas, tāpēc grūti tās nomedīt. Kāsis vairākkārt riņķo gaisā un nopēta, vai nav kaut kas aizdomīgs, tikai tad sēžas purvā. Lai gan mednieki maskējas, tomēr ne vienmēr izdodas palikt nemanītiem. Vismaz pirmās desmit reizes no zosu medībām atgriezos tukšā, bet arī tagad nereti tā gadās. Šoruden ir man vairāk nekā 10 zosis,” stāsta N.Veļķeris.

Zosis medī tikai azartiskākie
Nomedītās zosis viņš atdod draugiem, paziņām, bet arī pašam ledusskapī ir viena paglabāta Mārtiņdienas cepetim. Normunds secina, ka meža zosis ir garšīgākas, jo tās ir liesākas nekā mājputni. “Man laikam ir vairāk zosu nekā kolēģiem, jo esmu visbiežāk braucis ar kādu kompānijā uz Gaujienas purvu. Tas nav tuvu, turklāt daudziem liekas grūti iet kājām apmēram divus kilometrus pa purvu un tikpat mērot ceļu atpakaļ. Jānes mugursomas un nomedītās zosis... Turklāt ir jau tumsa,” skaidro N.Veļķeris. Viņš secina, ka zosu medībās dodas tikai azartiskākie mednieki, katrā mednieku kolektīvā tādi ir divi, trīs. Toties Normundam zosu medības patīk vislabāk.

Galvenā nav medību veiksme
Rietošās saules atblāzmā vai krēslā var vērot purva dabu, ne tika zosis, bet arī dzērves un gulbjus. Reiz pavisam tuvu nosēdās apmēram 20 gulbji. Normundam žēl, ka nepaguva nofotografēt skaistos putnus. Viņš ir medījis zosis arī Silguldas purvā, taču tur daba nav tik skaista kā Gaujienā, kur ir mitrāju liegums.
Šoruden zosu pārlidojums bija izstiepts diezgan ilgā periodā, tāpēc padsmitiem reižu N.Veļķeris varēja doties medībās. Tiesa, vienmēr tās nebija veiksmīgas, bet apmēram – 70 procentos gadījumu. “Medību veiksme nav galvenā. Svarīgāks ir pats process, nevis zoss gaļa,” atzīst mednieks.

Pievilināšanai izmanto svilpes
Vakaros zosis no tīrumiem, kur atrod graudus un citu barību, pārlido uz purvu. Iecienīta zosu barošanās vieta bija Jaunannā pašā lielceļa malā, kur uz nopļauta labības lauka bija ūdens lāmas. „Ideāla vieta zosīm. Varētu domāt, ka uz lauka tās ir viegli nomedīt. Tomēr nekā, zosis - sargi brīdina par katru aizdomīgu kustību,” saka N.Veļķeris.
Uz naktsguļu zosis iekārtojas purvā, un tur tad putnus gaida mednieki. „Ja būtu māņu zosis, tad tās ir vieglāk pievilināt. Man ir divas svilpes, ar kurām varu manipulēt. Jāizprot ir arī zosu valoda, kad tās sauc citas vai arī brīdina par briesmām,” atklāj Normunds. Viņš novērojis, ka zosis aizlido divos periodos. Pirmās aizlidoja ap 25.septembri. Pēc 20 dienām tām sekoja lieli zosu bari. „Laiks bija silts, tāpēc tās uzkavējās ilgāk, lai uzkrātu spēkus migrācijai. Tagad laiks kļūst aukstāks, un aizlido pēdējās zosis. Medīt var līdz 15.novembrim, bet vairs nav vērts,” atzīst mednieks.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mārtiņos – karaliska zoss

Kategorijas