Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ir ieceres, nav finansējuma

Agita Bērziņa

2012. gada 26. novembris 12:56

867

Latvijas sestajā sporta kongresā valsts un nevalstiskās organizācijas, kā arī valdības pārstāvji sprieda par valsts sporta politikas attīstību, pamatnostādnēm līdz 2020.gadam, aktualizēja problēmas un meklēja risinājumus. Kongresā piedalījās arī Alūksnes un Apes novadu sporta darba organizatori.

Alūksnes novada pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris stāsta, ka uz kongresu devies ar lielām cerībām, jo sporta jomā daudzas problēmas prasa nekavējošu risinājumu. “Braucu ar vēlmi sagaidīt konkrētus risinājumus un lēmumus, taču jau kongresa sākumā tika teikts, ka šoreiz  tas neko nelems un rezolūcijas nepieņems. Aktuālākas tēmas tika pārrunātas vien rekomendējošā formā,” stāsta V.Veļķeris. Tas gan nenozīmē, ka tikšanās bija mazāk vērtīga, jo kongresa laikā tika pārrunāts daudz aktualitāšu. V.Veļķeris kā aktuālākās tēmas akcentē sporta attīstības koncepcijas 2013.-2020.gadam izstrādes apspriešanu un sporta infrastruktūras iespējamos virzienus un veidus.

V.Veļķeris piekrīt izteiktajam apgalvojumam, ka jāsabalansē visi virzieni - augstu sasniegumu sports, bērnu, jauniešu un tautas sporta un veselīga dzīvesveida aktivitātes. “Ir jāsakārto vispārizglītojošo skolu sporta būves, kā arī reģionu un novadu centros jābūt kvalitatīvām sporta būvēm un jābūt cilvēkiem sasniedzamā attālumā. Gribētos, lai šīs sporta būves nebūtu tukšas. Par to ir jādomā, un tam varētu izmantot arī dažādas metodes, piemēram, popularizējot un reklamējot sportiskas aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu televīzijā, radio, interneta vidē un presē. Šobrīd šādas  reklāmas tikpat kā nav vai ir ļoti neliela,” stāsta V.Veļķeris. Lai gan kongresā tika runāts daudz pozitīva, V.Veļķeri nepamet bažas, ka daudz kas varētu neīstenoties, jo, kā kongresa laikā debatēs izteicās vairāki delegāti, 2013.gadā valsts budžetā konkrēta finansējuma tam nav.

Apes novada sporta darba organizatoram Jurim Ozoliņam kongresa laikā radusies pārliecība, ka Latvijas sporta sabiedrība un vadošie darbinieki ir ieinteresēti, lai sporta kustība Latvijā uzlabotos. No visa kongresā dzirdētā J.Ozoliņam saistošas likās tieši sadzīviskas nianses. “Priecē, ka vairs nerunā par Murjāņu sporta skolas likvidāciju, bet gluži pretēji – par attīstību un jaunu ēku celtniecību. Līdz šim Olimpiskā komiteja finansiāli atbalstīja sporta veidus, kuros tika gūtu panākumi, bet šobrīd paredzēts dalīt finansējumu visām apmēram 30 sporta veidu federācijām. Tika runāts arī par nepietiekamu sporta stundu skaitu skolās un esošo divu stundu vietā, rosināja ieviest 3 vai pat 4 stundas nedēļā. Tas būtu ļoti pozitīvi,” atzīst J.Ozoliņš. Kongresā izskanēja aicinājums organizēt skolēnu un tautas sporta aktivitātes, pulciņus un treniņus. Savukārt sporta pedagogu un treneru atalgojuma problēmai konkrēti risinājumi neizskanēja.

Kategorijas