Ēdieniem vienmēr pievieno mīlestību un prieku

2008. gada 10. oktobris 09:24

2509

Alūksniete Astrīda Melece ir no tiem retajiem cilvēkiem, kuriem darbs ir arī vaļasprieks. Sirds lieta viņai ir gatavošana un to viņa katru dienu var darīt arī darbā, ierādot pavāra prasmes Alsviķu profesionālās skolas audzēkņiem.

Pirmā interese par pavāra profesiju radusies jau smilšu kastē, cepot smilšu kūkas. „It īpaši man patika pavasarī gatavot dažādas putras, ņemot irdeno sniegu un maisot ar smiltīm. Ar draudzenēm barojām lelles, bet kā paplāte noderēja veļas dēlis. Savukārt nopietnu interesi par šo profesiju man radīja Mildas tante. Viņa gatavoja mielastus viesībām un cepa ļoti garšīgas tortes. Šķiet, vēl tagad jūtu viņas cepto tortu ripu smaržu,” atceras A.Melece.

Sapņu pasaule - kūkas

Pēc pamatskolas viņa iestājās Rīgas profesionālajā skolā un ieguva pavāra specialitāti. Pirmā darba vieta bija padomju laikos slavenajā Gandas Beķeres kafejnīcā Alūksnes centrā.

„G.Beķere ir otra skolotāja, kura iepazīstināja mani ar pavārmākslas pasauli,” saka A.Melece. Pēc tam ir strādājusi sabiedriskajā ēdināšanā prečzinībā, vairumtirdzniecības bāzē, kā ēdnīcas vadītāja un uzņēmumā „Bērtiņš”. „Tur es atkal aizgāju savā sapņu pasaulē – kūkās. Pēc laika Alsviķu profesionālajā skolā vajadzēja skolotāju, kas pasniedz pavārmākslu. Esmu pateicīga skolas direktorei, ka uzticējās man pirms 12 gadiem, jo jūtos kā cilvēks īstajā vietā,” stāsta A.Melece.

Viņa atzīst, ka pašreizējais darbs ir sasaistījies ar vēl kādu senu sapni – pamatskolas beigās Astrīda ļoti vēlējās kļūt par skolotāju un mācīt krievu valodu. „Tagad esmu gan skolotāja, gan pavāre, tādējādi piepildot divus savus sapņus. Nesen iestājos arī Rēzeknes augstskolā, lai iegūtu pedagoģijas bakalauru – tas arī bija kluss mans sapnis,” atklāj A.Melece.

Mīlestība iet caur vēderu

A.Melecei patīk sarūpēt cienastu viesiem. „Par godu svecīšu vakaram izcepu ābolmaizi, tradicionāli man ir kāpostu tīteņi, patīk cept pīrādziņus. Mana sirds lieta ir konditoreja. Kad mājās gaidāmas viesības, man ļoti patīk gatavošanās process un satraucošais prieks. Kad dzirdu atsauksmes par nobaudīto, tad ir dubults prieks – šie brīži pavāra darbā ir vispatīkamākie,” atzīst A.Melece.

Viņa vērtē, ka visgrūtāk pavāram ir strādāt karstā laikā. Vienmēr garas stundas ir jāpavada stāvot kājās, arī tas nav viegli. A.Melece uzskata, ka lielāka vērtība ir mājās gatavotam ēdienam, nevis veikalā pirktajam. “Mēs nezinām, ar kādām emocijām cilvēks ir strādājis un gatavojis to, ko pērkam veikalā. Ja gatavoju pati, ēdienā vienmēr ir arī mīlestība un prieks. Piekrītu teicienam, ka mīlestība iet caur vēderu,” saka A.Melece.

Jautāta, ar kādiem gardumiem lutina mājiniekus, A.Melece skumji atzīst, ka viņi bieži vien tiek apdalīti. “Mājās gardumi parasti tiek gatavot, kad gaidāmas viesības. Ikdienā viss ir skriešanas režīmā: darbs – mājas, kas ledusskapī ir, to pagatavoja,” viņa stāsta.

Zupai jāpievieno cukurs

A.Melece ir pavārs, kas gatavojot vadās pēc tradicionālām vērtībām. “Daži pavāri uzskata, ka garšvielām virtuvē vispār nav vietas, jo tās sabojā ēdiena patieso garšu. Arī man nepatīk specifiski garšaugi. Kulinārijā garšvielas lieku „uz aci”, nevis noteiktās proporcijās. Piemēram, konservējot sēnes, lieku klāt kanēļa standziņas. Citi brīnās, no kā tik specifiska garša un lūdz recepti. Bet es vienmēr varu nosaukt sastāvdaļas, nevis proporcijas. Tiesa, konditorejā viss ir citādāk – tur ir jāievēro noteiktās proporcijas pēc receptes, lai kūkas izdotos,” saka A.Melece.

Citām saimniecēm viņa iesaka cepot aknas nesālīt, citādi tās kļūst porainas – aknu pastētei sāls jāpievieno beigās. “Arī cepot kartupeļus sāls jāpievieno beigās, citādi kartupeļi izšķīst. Jebkurai zupai ir jāpievieno nedaudz cukura, jo tas uzliek punktu uz i. Turklāt zupu nekad nevajag ēst uzreiz pēc izvārīšanas, bet vismaz 15 minūtes pēc tam, lai veidojas garšas buķete,” pamāca A.Melece.

Reizēm taisa teātri ar ēšanu

A.Melece izmanto katru iespēju, lai pavāra zināšanas papildinātu kursos. Tā rod jaunas idejas darbam. Viņa ir skolojusies arī pie slavenā pavāra Mārtiņa Rītiņa, trīs gadus apmeklējot viņa vadīto pavārmākslas akadēmiju „Slow food” jeb dabiska pārtika.

„M.Rītiņš mums kursos teica: „Ja tu gribi paēst, ej uz picēriju, ēdnīcu, kafejnīcu. Bet ja tu gribi teātri ar ēšanu, tad tev jābūt paēdušam un jāiet uz restorānu, kur jārēķinās ar ilgāku ēdiena gatavošanas laiku, lai varētu izbaudīt visu procesu.” Es arī audzēkņiem mācu, ka pavāram viesiem ir jānovēl laba apetīte un pēc maltītes jāiznāk apjautāties, kā garšoja,” saka A.Melece.

Viņa ir apmeklējusi arī citus kursus. “Šīs zināšanas ļoti noder gan strādājot ar audzēkņiem ikdienā, gan klājot galdu, kad skolu apmeklē viesi. Tad arī vairāk eksperimentēju, gatavojot kaut ko īpašu,” saka A.Melece.

Ir daudz spontāno recepšu

A.Melece daudzas receptes zina no galvas, citas ir pierakstījusi. Viņa priecājas, ka ar tagadējo pavāru grupu ir daudz ko izmēģinājuši, jo grupā ir atsaucīgi audzēkņi.

„Liels palīgs man ir arī internets, kur var atrast daudz recepšu. Viens no audzēkņiem pie manis aizmirsa savas vecmāmiņas recepšu kladi – to tagad rūpīgi glabāju un esmu priecīga, ka man ir šī klade, jo tur ir daudz interesantu recepšu. Puisis pie mums vairs nemācās un savu kladi arī nemeklē. Bieži jaunas receptes rodas pēkšņi galvā – redzi produktus un uzreiz zini, ko pagatavot. Šonedēļ pēkšņi izdomāju jaunu recepti cūkgaļas veltnīšiem. Ar audzēkņiem samalām gaļu, pildījumā likām rīvētus un pēc tam vēl samaltus burkānus, konservētas sēnes, rīvētu sieru, ceptus sīpolus, panējām rīvmaizē un priecājāmies, cik garšīgi un krāsaini veltnīši sanāca. Kulinārijā cilvēks var izlikt visu savu fantāziju – ielūkoties, kas ir ledusskapī, pagrabā un gatavot,” ir pārliecināta A.Melece.

Astrīda Melece iesaka:
“Ģimenes plātsmaize”
Nepieciešams: Mīklai - 200 g sviesta vai margarīna, 200 g biezpiena, 200 g cukura, 3 olas, 400 līdz 450 g miltu, 1 tējkarote sodas. Plātsmaizes virsai – 4-5 lieli āboli (pavasarī - rabarberi), 150 g skābais krējums, 100 g cukura un kanēlis.
Izkausē taukvielas, pievieno cukuru, biezpienu, olas, izmaisa. Iesijā miltus kopā ar sodu (sodai un miltiem obligāti jābūt kopā, sodu nedzēš). Veidosies diezgan šķidra mīkla. Mīlu izlīdzina uz plātspannas. Virsū kārto ābolu šķēlītes un pārkaisa nedaudz ar cukuru. Cep 200 grādu temperatūrā 25 līdz 30 minūtes. Izņem un karstiem āboliem pārlej skābo krējumu, kas samaisīts ar cukuru un kanēli. Ļauj ievilkties, bet krāsnī vairāk neliek.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ēdieniem vienmēr pievieno mīlestību un prieku

Kategorijas