Uz ūdens – bez bailēm

2008. gada 3. oktobris 14:00

943

Alūksnietis Ivo Egle (14) ar ūdens motosportu sācis nodarboties tikai šogad. Pēc pāris aizvadītiem treniņiem tēva Raivo vadībā, viņš debitējis savās pirmajās sacensībās. Drīz pēc tam sekojušas nākamās, kur, neskatoties uz pieredzes trūkumu, izcīnīta pirmā uzvara.

Lai gan ar panākumiem aizvadīta visa debijas sezona, šī uzvara jeb Liepājā notikušajā Latvijas čempionāta pirmajā posmā iegūtais kauss viņam atmiņā palicis visvairāk. „Tās bija pirmās lielās sacensības, no kurām bez labas vietas mājās neatgriezāmies,” saka Ivo.

Māmiņa Mudīte atklāj, ka spilgtā atmiņā šīs sacensības palikušas arī pārējiem – komandai un līdzjutējiem. „Uz mums skatījās kā uz kaut kādiem rēgiem,” viņa atceras. Te treileris pārdzīts no vienas vietas uz otru, te laiva nav bijusi nolikta, kur vajag, te izskanējušas nicinošas piezīmes no ilggadējiem sacensību dalībniekiem – iemeslu savstarpējām nesaskaņām netrūka, atklāj Mudīte. Situācija mainījusies vien sacensību izskaņā, kad Ivo – gados jaunais debitants – apsteidzis savus pieredzējušos konkurentus un kļuvis par savas laivu klases JT -250 uzvarētāju.

Svarīgs visu atbalsts

Tagad debijas sezona ir beigusies. Aiz muguras ir starti vairākās sacensībās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, no kurām pārvests ne mazums kausu. „Kurš vairs to visu var atcerēties?” smejoties saka Mudīte, lūgta sniegt vispārīgu ieskatu aizvadītajā sezonā. Tā vietā viņa rāda īpaši Ivo sportiskajām gaitām izveidotu albūmu, kurā redzamās fotogrāfijas ļauj gūt priekšstatu par sacensībās notikušo. Par katru no fotogrāfijām viņiem ir savs stāsts, tāpat kā par katrām sacensībām. Izcīnītās uzvaras un piedzīvotās neveiksmes, sasistas laivas un sīvākie konkurenti, sportistu godīgums un jaunas draudzības – tā ir daļa no šīs sezonas, kur par lielāko ieguvumu Mudīte uzskata jauniegūtos draugus. „Par to ir vislielākais prieks, ka viņš ir atradis sev patiešām labus draugus,” viņa saka.

Draudzīgas attiecības ar pārējiem sacensību dalībniekiem izveidojušās visai komandai – Alūksnes Ūdens motosporta kluba „Nord Ost” pārstāvjiem, starp kuriem ir arī Ivo, gan paša jaunieša atbalstītājiem un līdzjutējiem jeb ģimenei un draugiem, kas iespēju robežās devušies viņam līdzi uz ikvienu sacensību norises vietu. „Ir ļoti daudz palīgu, bez kuriem mēs nu nekādi nevaram iztikt,” norāda Ivo māmiņa. Runa neesot tikai par jaunā sportista tiešo komandu, kur, lai varētu startēt, vajadzīgi vismaz trīs cilvēki – laivas turētājs un stūmējs, rāvējs jeb cilvēks, kas iedarbina motoru, un pats braucējs. Sacensībās svarīga esot ikviena palīdzīga roka, tāpēc, domājot par nākamo sezonu, tiek plānots ieviest vienotas krāsas cepurītes un krekliņus visai atbalsta komandai.

Analīze vakara pasaciņas vietā

Arī pats Ivo apstiprina, ka atbalstītāji panākumu gūšanu spēlējuši lielu lomu, kur viss izdevies pateicoties „vecākiem, ģimenei un labiem cilvēkiem”. Lai gan Egļu ģimenē ar ūdeņiem saistīti sporta veidi ir gadiem ilga aizraušanās, Ivo – jaunākais bērns ģimenē – ir pirmais, kurš nopietni iesaistījies ūdens motosportā. Līdz ar to šī sezona bijusi pieredzes bagāta ikvienam no viņiem. Ivo min piemērus par tehniku, kas sezonas gaitā papildināta un uzlabota, lai varētu sasniegt maksimālo rezultātu. Viņš atklāj, ka katras sacensības ir specifiskas ar savu trasi, tāpēc tehnika ir tā, kas palīdz piemēroties, un mijiedarbībā ar braucēja meistarību uzrādīt ātrāku laiku. Tāpat apgūti sacensību noteikumi, jo, kā uzsver Mudīte, ģimenes moto ir godīgs sports. „Esi godīgs. Ja vari izcīnīt, tad vari, ja nē – nu tad nekā,” viņa paskaidro.

Treniņus Ivo pavada kopā ar savu tēvu, kurš koriģē viņa braukšanas stilu. Tāpat tiek filmēta sacensību norise, lai vēlāk kopīgi varētu izanalizēt brauciena veiksmes un neveiksmes. „Ja citi skatās vakara pasaciņu, mēs sanākam kopā un analizējam sacensību gaitu,” smejoties saka Mudīte. Viņa atklāj, ka rezultātā ūdens motosports šovasar aizņēmis visu brīvo laiku. Ja citus gadus ģimene bieži vien devusies atpūsties uz ezera, kur braukts ar laivām, slēpēm un pūsli, tad šovasar no tā visa nācies atteikties. „Katra sestdiena svētdiena bija pie Ivo,” atzīst jaunieša māmiņa. Slodze bijusi arī pašam Ivo, kurš nedēļas nogalēs piedalījies sacensībās, bet darba dienu vakaros darbojies ar tēvu garāžā pie laivas. „Katru vakaru no sešiem līdz desmitiem,” noskurinās Ivo. „Negribu pat atcerēties.”

Neiztiek bez sarežģījumiem

Tiesa, sacensību laikā gadījies ne viens vien brīdis, kuru vēlāk negribas atcerēties, atklāj Mudīte. Viens no nepatīkamākajiem momentiem ir laivas sasišana. Tādi gadījumi šosezon bijuši divi, norāda Ivo. Viens no tiem noticis Aizkrauklē, kad tehnisku iemeslu dēļ no sacensībām nācies izstāties daudziem sportistiem. „Tur bija 12 avārijas vienā dienā,” atceras Ivo. Savukārt otrs gadījums bijis Pērnavā, kad, kā jaunietis joko, lielākā pateicība par to pienākas viņa „draugam” igaunim jeb sacensību sīvākajam konkurentam.

„Ir visādas šausmas redzētas,” saka Mudīte. „Ir bijis pat tā, ka jaunieši apgāžas pilnībā.” Tāda situācija izveidojusies vienās no pēdējām sacensībām sezonā jeb Lietuvā notikušajā Eiropas čempionātā. Mudīte stāsta, ka bijis pat tā, ka, apgāžoties pirmajai laivai, pie sava tēva pienācis Ivo draugs, kurš gatavojies startam, un lūdzis viņu šoreiz ļaut sacensībās nepiedalīties. „Puisim nervi neizturēja un viņš tā arī teica – tēt, es nebraukšu, es nevaru, man ir bail. Jā, ir arī tādi brīži,” viņa dalās piedzīvotajā.

Tiesa, otra laiva, kura apgāzusies, piederējusi Ivo. „Es filmēju un skatos – viņi (Ivo un konkurente no Polijas) pilnīgi blakus iet. Nezinu, cik tur tas atstatums bija, bet pēkšņi redzēju viļņus no vienas puses, viļņus no otras puses un Ivo laivas balto dibenu. Vairāk neko,” atceras Mudīte. „Es nezinu, kā viņš tajā laivā noreaģēja paliekties, bet no manas puses bija tāds šausmīgi liels bļāviens. Pāris reizes tikai tādas ir bijušas, kad nezini, ko darīt, un šī bija viena no tām.”

Lai gan malā stāvētājiem šādas situācijas esot vismokošākās, Mudīte uzsver, ka Ivo vienmēr izcēlies ar savu bezbailību. Viņa stāsta piecus sešus gadus senu notikumu, kad ģimene tikai sākusi aizrauties ar motorlaivām. Vērojot pieaugušos, arī Ivo izdomājis, ka grib braukt ar ūdensslēpēm. Uzvilkta veste un slēpes, taču tās viņam izrādījušās par smagām un vilkušas puisi pie zemes. „Varbūt tad arī viss sākās, jo vēl, mazs būdams, viņš nezināja, kas ir bailes,” prāto Mudīte.

Lielākais ieguvums – draugi

Lai gan pirmā ūdens motosporta sezona veiksmīgi noslēgusies, Ivo skaidru tālāko plānu vēl nav. „Tētis jau it kā grib turpināt, bet nezinu, kā būs,” viņš saka. Arī māmiņa apstiprina, ka tālākie plāni vēl nav izveidojušies, piebilstot, ka, neskatoties uz tiem, ziemā darba tāpat netrūks, uzlabojot ģimenes īpašumā esošo laivu tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, abi atzīst, ka tā bijusi skaista un piedzīvojumiem bagāta. „Šī vasara atņēmusi mums daudz brīva laika, bet esam daudz ko redzējuši, daudz kur bijuši un pieredze ir nākusi klāt,” atzīst Mudīte, kā galveno ieguvumu minot iegūtos draugus.

Neatsverams atbalsts bijusi arī Alūksnes Ūdens motosporta kluba „Nord Ost” komanda, kuras vienotību Ivo pirmo reizi izbaudījis, startējot Pērnavā. Iepriekšējā dienā tikusi norauta viena no sacensību bojām, kura izvilkta ārā, taču tās striķis palicis. Sacensību dienā boja novietota citur, tāpēc iepriekšējās dienas norautās bojas striķis palicis trasē. „Ivo ļoti labi brauca, bet tad pēkšņi sāka atpalikt,” atceras puiša māmiņa. Laiva piestājusi krastā, komanda to burtiski ar rokām izcēlusi ārā un, atskāršot vainu – motorā iepinušos striķi, Ivo atgriezies trasē. „Tajā brīdī sportistam steidzas palīgā visi – gan savējie, gan svešie. Tā paša Ivo drauga tēvs, kura dēls ir it kā konkurents, piesteidzās palīdzēt. Tas ir tāds vārdos neaprakstāms komandas vienotības gars. Sportiska draudzība, kas visus vieno.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uz ūdens – bez bailēm

Kategorijas