Trapenietis Austris Gailītis rada tradīciju ar vārdu

2008. gada 27. septembris 09:04

843

Pēc aktīvo sporta gaitu beigām, trapenietis Austris Gailītis nolēmis pievērsties sacensību organizēšanai. Lai gan no sportista par organizatoru viņš kļuvis vēlmē turpināt savu aizraušanos, pateicoties viņam Trapenē dzimušas savas autosporta tradīcijas. Bijušais autosportists atzīst, ka tagad šajā pusē rīkotās sacensības iekarojušas savu vietu Latvijas apritē, tāpēc jau vairākus gadus autosportistu sacensību kalendārā iekļauti pasākumi Trapenē.

Kāda bija aizvadītā autosporta sezona?

- Šogad vasara bija tāda, ka ik mēnesi bija pa kādam lielam pasākumam. Bija Trofi reids, kas salīdzinājumā ar citiem gadiem šoreiz bija ļoti apmeklēts – piedalījās apmēram 90 ekipāžas. Rīkoju tā saucamo Agra Jansona ATV rallija kausu, kas domāts tieši kvadracikliem. Vēl bija atsevišķs tūrisma brauciens no Cēsīm uz Trapeni, kuru veidojām tieši autosporta sacensību braucējiem. Ar to viņi vispār bija ļoti apmierināti – gan no organizatoriskās puses, gan runājot par izmantojamo piedāvājumu klāstu. Tāpat organizēju līdzīga veida izklaides pasākumus pēc privātiem pasūtījumiem. Tos rīkoju neatkarīgi no sezonas, kad ar atsevišķiem cilvēkiem vienojos, ko viņi īsti vēlas, un atkarībā no iespējām cenšos to arī viņiem sniegt.

Vai starp sacensībām un parastiem izklaides braucieniem ir liela atšķirība?

- Lai noorganizētu tūrisma jeb tā saucamo izklaides braucienu, vajadzības ir ļoti minimālas. Uz ceļa var izdomāt pilnīgi jebko. Var atrast kaut vai mazu peļķīti, caur kuru izbraukt. Tas gan ir mazliet pārspīlēti, bet šādos braucienos cilvēkiem galvenais ir redzēt otru cilvēku un to, kā viņam veicas ar braukšanu. Ja lielās sacensības ir vienreizējs brauciens, kad mašīnu redzi uz starta līnijas un pēc tam viņa milzu ātrumā pazūd no redzesloka, tad izklaides braucienos viss notiek lēnāk. Tas ļauj pavērot, kā, piemēram, kolēģis izbrauc konkrēto ceļa posmu. Skatoties un priecājoties vienam par otru, veidojas vairāk kolektīvisms. Piemēram, tajā pašā braucienā Cēsis – Trapene. Lielākā daļa no braucējiem viens otru redzēja pirmo reizi, jo iepriekš nebija pazīstami. Rezultātā veidojās saikne, jo viņi izjuta to braukšanas azartu un ļoti juta viens otram līdzi.

Cik liels pieprasījums ir pēc šādiem pasākumiem?

- Ir cilvēki, kas ar to aizraujas un šo piedāvājumu labprāt izmanto. Tās gan vairāk ir tādas interesentu grupiņas, kur apvienojušies cilvēki ar kopējām interesēm. Viņi atnāk pie manis un saka – lūk, gribam tādu un tādu pasākumu. Tad mēs vienojamies, ko īsti viņi vēlas, cik lielos mērogos un ar cik lielu sarežģītības pakāpi. Es izstāstu, ko varu piedāvāt, ņemot vērā viņu vēlmes, un viss notiek, jo galvenais jau ir tā interese un gribēšana.

Kas cilvēkus interesē un ko viņi no šiem braucieniem vēlas?

- Viņi grib tūrisma braucienus. Tādus, kur akcents netiek likts uz ātrumu, bet gan lai varētu izjust, ko īsti nozīmē piedalīties Trofi reidā, kā arī kaut ko pie reizes apskatītu. Šādos braucienos viss vairāk vai mazāk balstīts uz atrakcijām. Ja sacensības kā tāds ir brauciens no punkta A uz punktu B, tad šeit galvenais ir apskates objekti un katra prasme atrast pēc iespējas vairāk manis izveidotos kontrolpunktus. Piemēram, zinu vietu, kur ir izaudzis interesants koks. Es viņu nofotografēju un tad cilvēki pēc fotogrāfijas un koordinātēm mēģina viņu atrast. Protams, ja viņi to paši vēlas, jo ir arī otrs variants. Otrs variants ir vienkārša izbraukāšanās ar apvidus mašīnu pa dažādas sarežģītības trasēm, kur iekļauti gan koplietošanas ceļi, gan braukšana pa neierastākiem apstākļiem, kā, piemēram, pļavām. Lai gan finansiālajā ziņā neko daudz iegūt nevar, jo par cenu parasti vienojamies pēc iespējām, šie izklaides braucieni, tāpat kā sacensību rīkošana, man ir sirdslieta.

Cik lielu atbalstu šo aktivitāšu rīkošanā sniedz pašvaldība?

- Tas atbalsts no pašvaldības puses izpaužas pagasta ceļu izmantošanā, tā ka patiesībā viņi ļoti daudz palīdz. Un ne tikai Trapenes pagasts, bet jebkurš cits tuvākajā apkārtnē esošais. Piemēram, es aizeju uz Ilzenes pagasta padomi. Mēs aprunājamies un izvērtējam iespējas, kādas varam piedāvāt šajos braucienos. Viņi pat iesaka, kur ir skaistākās vietas, ko iekļaut tūrisma braucienos. Tāpat nav problēmu ar Alsviķiem, Zeltiņiem, arī Ape, ar kuru sadarbība vispār ilgst jau vairākus gadus. Patiesībā lielākā problēma braucienu un sacensību rīkošanā ir tā saskaņošana ar zemes un ceļu īpašniekiem. Tas ir tāds sarežģīts un cimperlīgs pasākums, taču, runājot par mūsu rajona pašvaldībām, tur problēmu nav nekādu. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi.

Vai Trapenē ar autosportu saistītas lielas nākotnes iespējas, kas vērsīsies plašumā?

- Nu, ar tām iespējām ir kā ir – ļoti bēdīgi patiesībā. Valsts ekonomiskais stāvoklis nav no tiem spožākajiem, turklāt visi pasākumi prasa ne mazums pūļu un finanšu. Šobrīd tā nauda ir vislielākā problēma. Noorganizēt kādu pasākumu jau nav nekādu problēmu, bet tam visam apakšā ir vajadzīgs finansējums. Visām šīm sacensībām apakšā ir pašu organizatoru finansiālais ieguldījums, kas ņemts no paša uzņēmumā gūtajiem ienākumiem.

Tas nozīmē, ka vairākus gadus koptās tradīcijas ar laiku varētu apsīkt?

- Kaut kam noteikti tiks pārvilkta strīpa, lai gan interese cilvēkiem ir. Runājot par tiem pašiem Trofi reidiem, ir sportisti, kas jau apjautājušies, vai notiks arī nākamajā gadā. Sacensības Trapenē Latvijā jau ir pazīstamas. Tās iekarojušas savu vietu, teiksim tā. Es zinu daudzus braucējus, kuri tā arī teikuši – varu neaizbraukt sezonā ne uz vienām sacensībām, bet uz Trapeni noteikti braukšu. Arī tuvākās apkārtnes iedzīvotāji tajā iesaistījušies. No sacensību organizatoriem esmu uzzinājis, ka parastajām ekipāžām piepulcējušies jauni dalībnieki no Ilzenes. Zinu, ka Trapenē puiši plāno piedalīties nākamajā gadā. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, ka jaunieši sasparojas, jo pat tad, ja tas notiek vienu reizi gadā, viņi vismaz var izjust, ko tas nozīmē.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Trapenietis Austris Gailītis rada tradīciju ar vārdu

Kategorijas