Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lietus dēļ lieli zaudējumi

Mārīte Dzene

2008. gada 1. septembris 09:30

810

Mitrā un siltā laika dēļ pasliktinās graudu kvalitāte. Turklāt šobrīd Alūksnes rajona zemnieki varējuši nokult tikai 25 procentus labības lauku.

“Dažā saimniecībā ir nokults pat mazāk. Graudi izbirst zemē un sāk dīgt. Ja vēl šī nedēļa būs lietaina, tad nezinu, ko varēs darīt. Viss jau ir tā pielijis un piemircis, ka ar vienu vai divām dienām nepietiek, lai apžūtu lauki un ar kombainu varētu tikt uz tiem,” ir satraukta Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Violeta Kļaviņa.

Necer uz kompensācijām
Viņa secina, ka zemniekiem tiek radīti lieli zaudējumi, jo arī kartupeļu laukos liekais mitrums veicina lakstu puves attīstību. Ja izdosies ievākt tādu ražu, lai segtu izdevumus par minerālmēsliem un sēklu, tad vēl būs labi. Lai kā zemnieki centušies izaudzēt labu ražu, tādu novākt nav cerību. “Mitrus graudus var izžāvēt, bet šādos laika apstākļos tos nevar novākt. Zemnieki ar bažām vēro notiekošo, jo nav cerību arī saņemt kompensācijas,” atzīst V.Kļaviņa.
Lauksaimniecības riska apdrošināšanas fonds gan ir izveidots, bet rudenī tikai varēs iesniegt pieteikumus par ziemāju platību apdrošināšanu. Fondā daļu līdzekļu veidos valsts finansējums, daļu - zemnieku saimniecību iemaksas. Reāli fonds darbību uzsāks ar nākamo gadu, jo apdrošināšanas maksājumi ir saistīti ar tiešo maksājumu administrēšanu. Turklāt ir paredzēts segt tikai 30 procentus no zaudējumiem.

Sāk novākt graudaugus
“Graudaugu ražu ietekmēja sausums. To neizjuta tie, kas agri apsējās. Manā saimniecībā sevišķi piekalnītēs sējumi stipri iekalta. Mieži vietām sadīga tikai tad, kad pirmajiem jau sēja virsmēslojumu . Tagad savukārt vietām tie ir gatavi, bet starp tiem ir vēl zaļi,” spriež Annas pagasta zemnieks Jānis Strakša. Zemnieka saimniecībā “Lejas” šogad graudi iesēti 83 hektāru platībā, bet novākts pagaidām nav nekas. Ziemāji ir 18 hektāros, auzas – 14 hektāros, mieži – 36 hektāros un griķi – pārējā platībā. “Ar lietavām griķi ir pie zemes, bet to nogatavošanās laiks ir septembra otrā puse. Šobrīd vistrakākā situācija ir tritikāles laukos, kur graudi ir sākuši dīgt vārpās. Arī auzas ir sagūlušas veldrē, būs grūti novākt,” stāsta J.Strakša. Viņš secina, ka pietrūka divu saulainu dienu, tad ziemājus paspētu nokult pirms lietavām. “Dažs zemnieks spriež, vai ir vērts kult. Bet vai var atļauties nekult?” domā “Leju” saimnieks.  

Graudus pārdod lopbarībai
Vienīgais mierinājums, ka graudi tiek audzēti lopbarībai. Tiesa, vajadzēs sagatavot arī sēklu. Diemžēl nevarēs tā kā pērnajā rudenī – gandrīz pusi graudu ražas varēja vest klētī bez kaltēšanas. Tagad visus graudus vajadzēs izlaist caur kalti Bejā. “Protams, raža būs mazāka. Daļa paliks pie zemes. Tomēr lopbarības graudu pārdošanas cenu tas neietekmēs. Turklāt vēl zemāku cenu laikam nevar likt,” atzīst J.Strakša.
Šobrīd lopbarības graudu cena ir 7 – 8 santīmi par kilogramu. “Lejas” graudus pārdod vietējiem lopkopējiem. Tiesa, griķus varētu nodot pārstrādei. Bet tagad droši vien griķus  nāksies iestrādāt kā zaļmēslojumu ziemājiem. Minerālmēsli ir dārgi, tāpēc jādomā un jārēķina, kā izdevīgāk.

Kategorijas