Velk prāvus brekšu lomus

2008. gada 25. augusts 15:11

2466

Intara Silerova vaļasprieks ir makšķerēšana. Ar to viņš ir “saslimis” bērnībā. Protams, visvairāk iznāk makšķerēt Alūksnes ezerā, bet ir pārbaudīta veiksme arī citās ūdenskrātuvēs. “Alūksnes ezers noteikti ir starp labākajiem. Tiesa, tas ir arī sarežģīts. Pēdējos gados ezerā ir daudz zivju, bet jāzina, kur tās atrast. Tāpēc ir jāpaiet laikam, kamēr “piešaujas”. Kam lielāka pieredze, tie arī noķer vairāk,” ir pārliecināts Intars.

Lielākā līdaka sver 9 kilogramus
Viņš neatceras, kāda bija pirmā izvilktā zivs. Bet zina, pirmajos lomos bija asari un raudas, arī rets breksis vai ausleja. Nu jau sen viņš mazās zivteles laiž atpakaļ ezerā. Visas, protams, nevar atlaist, jo tad zūd makšķerēšanas jēga. Lielākā zivs bijusi 9 kilogramus smaga līdaka. Tā gan nav izvilkta Alūksnes ezerā (te lielākā ir 6,5 kg), bet pie Jelgavas. “Tā bija veiksme, jo tajā dienā nekas neķērās. Līdaka bija vienīgā, toties izcila. Manuprāt, liela zivs izvilkšana vienmēr ir veiksme. Mazās var noķert daudz,” atzīst I.Silerovs.

Tagad ir brekšu laiks, bet līdakas vasaras vidū ir retums. Intaram sevišķi lielu brekšu nav bijis, vairāk tādi - 1,5 kilogramu smagi, bet kopējais loms gan sasniedzis 30 kilogramus. Tas ir prāvākais vienas nakts guvums. “Naktī ķeras lielāki brekši, turpretim dienā tādu gandrīz nav. Mums ir sava vieta ezerā, kur piebarojam brekšus. Tas atmaksājas, jo zinām - mazāk par 7 kilogramiem brekšu katram nebūs,” atklāj Intars. Viņaprāt, brekši ir garšīgi kūpināti. Arī līdakas varot kūpināt, bet tad tās ir uzreiz jāēd. Intars piedalās kūpināšanas procesā, veicot zivju pirmapstrādi, bet īstais kūpināšanas speciālists ir cits.

Veiksme pamet sacensībās
Interesanti, ka Intaram sacensībās neveicas, turpretim pārinieks ir ticis pat otrajā vietā. “Es zivju vietas labāk zinu. Aizvedu kolēģi, vēl iedodu zivtiņu un viņam ķeras. Man arī bija, bet mazāk,” secina I.Silerovs. Turpretim, tāpat makšķerējot, Intaram netrūkst ne veiksmes, ne zivju. Viņš pārzina sīkas makšķerēšanas nianses. Laika ziņas tiek meklētas internetā, jo Latvijas meteoroloģiskajam dienestam tās esot stipri neprecīzas. Intars sācis veidot tabulu, lai secinātu, kā laika apstākļi ietekmē lomu. “Vismaz pagaidām liekas, ka zemāks spiediens dod sliktāku rezultātu. Laikam brekšiem tas nepatīk,” spriež Intars.

Gribētu izvilkt meža vimbu un samu
Ēsmas, protams, zina visi makšķernieki. Taču tās var lietot dažādi. Ja neprot ar tām darboties, tad zivi neredzēt kā savas ausis. “Ēsma zivi nenoķers. Ar to ir jāstrādā,” uzsver I.Silerovs. Viņš atzīst, ka tagad sliekas nav vērts rakt. Labāk aiziet uz makšķernieku veikalu un iegādāties gan sliekas, gan mušu kāpurius. Var izmantot divas makšķeres, tāpēc uz vienas āķa tiek likta slieka, uz otras – kāpurs. Pat vienā naktī ir brīži, kad brekši labāk ķeras uz vienas vai otras ēsmas. “Vasarā grūti saglabāt ir odu kāpurus. Iespējams, ka tā būtu vislabākā ēsma,” pieļauj Intars. Viņam gribētos izmakšķerēt retākas upes zivis – meža vimbas vai samus. Iespējams, ka vēl šovasar Intars dosies makšķerēt uz Daugavu vai Aivieksti.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Velk prāvus brekšu lomus

Kategorijas