Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Svin špricmājas jubileju

Mārīte Dzene
Kultūra

2008. gada 18. augusts 10:55

1005

Gaujienas muižas kompleksa ēka izrotāta vītnēm, bet skaitlis 170 liecina, ka tik daudz gadu tai jau ir. Šobrīd ēkā atrodas tautas nams, bibliotēka. bāriņtiesa un Tūrisma informācijas centrs, bet barons Ādolfs fon Vulfs to cēlis muižas ļaužu dzīvokļiem un brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām.

“Sākotnēji ēkai bijis tornītis, kurā sargs novēroja apkārtni. Ja pamanīja dūmus, tad zvanīja zvanu un ugunsdzēsēji steidzās uz ugunsgrēka vietu. Pirmajā stāvā bija dzīvokļi, bet otrajā stāvā – ugunsdzēsības rati, šļūtenes un viss aprīkojums. Ir izbūvēts uzbraucamais ceļš, lai ratus varētu uzvilkt un arī ar tiem nobraukt. Vienā ēkas daļā bijuši arī zirgi. No tā laika saglabājušās ķiveres, kuras izmantojam rajona ugunsdzēsēju komandu sacensībās,” stāsta pagasta tautas nama vadītāja Laima Poševa.

Viņa ir šā pasākuma iniciatore un organizatore. Špricmājas, kā senāk sauca ugunsdzēsības ēku, jubilejā atceras arī citas iestādes un to darbiniekus, kas strādājuši tajā. Pašvaldības deputāts Ēriks Strazdiņš atceras, ka padomju varas gados tajā bijusi bufete. Tiesa, arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komanda vēl ilgi mitinājās ēkas vienā galā, kur tagad atrodas Tūrisma informācijas centrs.  Tagad ugunsdzēsēju mašīnai vieta atrasta SIA “Gaujiena” darbnīcās. “Pašvaldībai nav finansējuma, lai varētu būt profesionāla ugunsdzēsēju komanda. Pusslodze ir šoferim, lai tas uzturētu kārtībā mašīnu. Tas nozīmē, ka degšanas gadījumos nav jāgaida, kamēr atbrauks no Apes vai Alūksnes. Varam uzreiz reaģēt un uzsākt dzēšanu, ir svarīga katra minūte,” uzsver Ē.Strazdiņš.

Špricmājas prezentācijai rīkotas rajona ugunsdzēsēju komandu sacensības. Diemžēl šajā dienā  dažādi pasākumi ir citviet, tāpēc nav ieradušās Pededzes un Liepnas pagasta, kā arī virsmežniecības ugunsdzēsēju komanda. L.Poševa akcentē, ka kādreiz Gaujienā ir bijušas ugunsdzēsēju sacensības. “Ugunsdzēsēji bija atsaucīgi, tāpēc domājam šādas sacensības rīkot arī turpmāk,” saka organizatore.
Jubilārei koncertu sagatavojuši vietējie pašdarbnieki un arī ciemiņi no Palsmanes. Kad satumsis, tiek demonstrēti špricmājas attēli, kas rāda, kāda tā izskatījusies 1838.gadā un vēlāk. “Tautas nama sieviešu ansambļa dalībnieces iejūtas ugunsdzēsēju lomās, ne tikai apģērbjot formas un vecās ugunsdzēsēju ķiveres, bet arī dziedot vīru dziesmu “Amālijas pažarnieki”. Cesvaines pūtēju orķestris aicina dejot tautas namā,” saka L.Poševa.

Karstā diena liek sviedrus slaucīt ne tikai sacensību dalībniekiem, kuriem pirmajā disciplīnā jāsaģērbjas kaujas tērpos un ķiverēs, turklāt jāskrien un jāizvēršas kaujai no autocirsternas, bet arī līdzjutējiem. Liekas, tieši vietējo atbalsts liek uzvarēt Gaujienas komandai. Otrajā vietā Alūksnes, trešo un ceturto vietu dala Apes un Trapenes komanda. Tiesa, gaujieniešiem uzvarēt nav viegli. Pirmajā disciplīnā ātrākie un veiksmīgākie ir alūksnieši, kuri nedaudz apsteidz Apes komandu. Tas ir saprotami, jo šajās komandās startē profesionāli ugunsdzēsēji, bet Gaujienu un Trapeni pārstāv brīvprātīgie, turklāt trapenieši ir jaunieši, kuri laikam gan nav mēģinājuši dzēst īstu ugunsgrēku. 

 “Tieši pirmā disciplīna apliecina profesionalitāti, tāpēc nav pamata satraukumam – tikai 2 sekundes zaudējam Alūksnei. Tiesa gan, brīvprātīgajiem nav ne tādas šļūtenes, ne stobri, kādi ir mums. Tāpēc galvenais ugunsgrēka laikā ir sadarbība, steigties palīgā,” atzīst Apes komandas dalībnieks un sacensību galvenais tiesnesis Ilmārs Paegle. Grūta ir arī otrā disciplīna – stafete šķēršļu joslā. Tajā pēc senu ugunsdzēsēju ķiveru uzlikšanas galvā jāpārvar trepīte, baļķis, labirints, barjeras un nestuvēs jāiznes “ievainotais biedrs” no sadūmotas vides, tāpēc jāuzvelk gāzmaskas. Tajā ātrākie un veiksmīgākie  ir gaujienieši. Viņiem veicas arī kvasa dzeršanā un šampanieša korķa šaušanā tālumā. Bet alūksnieši uzvar ugunsdzēsēju zābaka mešanā un arī boulingā ar ugunsdzēsēju šļūteni.
I.Paegle glābšanas dienestā strādā apmēram astoņus gadus, un šajā laikā ugunsdzēsēju sacensības nav bijušas. Viņš domā, ka būtu labi, ja nākamgad izdotos tikties visām rajona komandām. “Sacensības ir gan stimuls profesionālo iemaņu pilnveidošanai, gan veiklības un fiziskās sagatavotības demonstrēšanai, gan kopējām jautrām aktivitātēm,” spriež Ilmārs.  

Kategorijas

Kategorijas