Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pirmo reizi vērtē Jaunlaiceni

Mārīte Dzene

2008. gada 1. augusts 09:30

1390

Konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts 2008" Vidzemes reģiona vērtēšanas komisijas sastāvs trešdienu, 30.jūlijā, ieradās Jaunlaicenes pagastā. Visu dienu līdz pat vēlam vakaram tās locekļi iepazina šo mazo, savdabīgo un nenoliedzami skaisto vietu ar baznīcu, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa.

Dzer tēju ar baroniem Volfiem
Vidzemes reģiona vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja Līvija Plavinska uzsver, ka tieši mazajos pagastos jūt īpašu mīļumu un sirsnību. “Cilvēki te ir ārkārtīgi labestīgi, un pagasts ir ļoti simpātisks. Mani visvairāk pārsteidza pagasta muzejs. Tik atraktīvu tējas dzeršanu kopā ar baroniem Volfiem vēl nebiju piedzīvojusi. Tas ir ļoti jauki, ka jaunlaicenieši izzina un ciena savu vēsturi, ka viņi saudzē un atjauno vecās muižas celtnes. Un ar kādu mīlestību tiek kopts un uzturēts muižas parks! Turklāt viņi pamatoti ar visu to lepojas. Domāju, ka Alūksnes rajona padome šo pagastu pamatoti ir izvirzījusi reģiona konkursam,” uzskata L.Plavinska.
Savukārt komisijas loceklei Baibai Rivžai patikusi sagaidīšana un folkloras kopas un amatierteātra uzstāšanās pagasta prezentācijā tautas namā. “Visā jūtams, ka cilvēki mīl savu pagastu. Medus muzejā var redzēt, ka cilvēki visu mūžu ir strādājuši ne tikai domājot par peļņu, bet arī par biškopības zināšanu un pieredzes nodošanu nākamajām paaudzēm. Apbr1inojami gaišs cilvēks ir Zinaida Pindre,” saka B.Rivža.

Apbrīno uzņēmēju un zemniekus
Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Daiga Rēdele secina, ka komisijai ir paticis viss, ko atbraucējiem piedāvāja skatīt un vērtēt. Viņa cer, ka ir izdevies parādīt, ar ko var lepoties: pašdarbības kolektīvus, tautas namu, estrādi, bibliotēku, pagasta padomes ēku, feldšerpunktu, kā arī lielāko uzņēmumu SIA “Ozoli AZ”, kura ražotnes izvietotas divās bijušajās fermās, un zemnieku saimniecības. Komisijas locekļi bija pārsteigti, ka uzņēmējs Andis Zariņš nesūdzas par slikto ekonomisko situāciju valstī un grūtībām koksnes izstrādājumu ražošanā. “Cena no tā nemainās, vai vest produkciju uz Eiropu no šejienes, vai vest no Rīgas,” saka A.Zariņš. Viņu vairāk satrauc, ka lauki Latvijā tiek noniecināti. „Tas tiek iepotēts no bērna kājas – ja paliksi laukos, tad tev ir bada nāve. Tādēļ arī laukos paliek mazāk spējīgi strādnieki vai pat nav, kas dara. Tagad uzsākt biznesu laukos, manuprāt, ir nereāli,” uzskata A.Zariņš. SIA „Ozoli AZ” pirmajā pusgadā bija par 30 procentiem vairāk pasūtījumu, tāpēc palielinājies darba apjoms un arī strādājošo skaits. Pērn bija 1,3 miljoni latu liels apgrozījums, bet šogad būs vairāk. B.Rivža ar apbrīnu secina, ka šajā uzņēmumā domā ne tikai par peļņu, bet arī strādnieku kvalifikāciju un atpūtu.
Komisija apmeklēja Osvalda Kravaļa nelielo zemnieka saimniecību “Strautiņi”, kurā ražo pienu, un gaļas lopu audzētāju Māra Kaktiņa “Avotus” un Brigitas Gustas “Tortužus”. Tajās turpinājās sarunas par ražošanu laukos, turklāt sakoptā vidē. Šajās lauku sētās ir daudz ziedu un skaistuma.

Iepazīst kultūrvēsturisko vidi
Gan braucot autobusā, gan dodoties kājām no vienas vietas uz otru, gida pienākumus veic muzeja vadītāja Sandra Jankovska. No viņas uzzina par dzīvi muižā, par Opekalna baznīcas un skolas celtniecību, par mācītājiem Bruno Treiju un Ernstu Gliku, kā arī nostāstus un anekdotes par Jaunlaiceni un jaunlaiceniešiem. Kur tagad ierīkots sporta centrs, kādreiz bijis krogs. Turpat netālu bijis arī spirta brūzis. “Kad no Amerikas atbrauca Viktors Vilhelmijs Volfs, Jaunlaicenes baronu dzimtas turpinātājs, lepojās ar senu ķimeņu šņabja recepti. Tomēr atzina, ka šis brūvējums būšot par stipru, tāpēc recepti mums nav atsūtījis,” saka S.Jankovska. Krogā savulaik bijis Garlībs Merķelis. Tieši tur viņš dzirdējis zemnieka runu, kas rosinājusi pētīt latviešu zemnieku stāvokli un pēc tam sarakstīt grāmatu „Latvieši”.
Krusta rijas jumta pogā tika atstātas ziņas nākamajām paaudzēm. Johans Gotlībs Volfs stāstījis, ko dara viņa bērni, kas ir izdarīts muižā, kā arī rudzu un citu preču cenas sudraba rubļos. „Bijis arī novēlējums, lai nākamajām paaudzēm šī būtu tā pati miera vieta un lai nākamās paaudzes varētu dzīvot mierā un laimē,” atklāj S.Jankosvka. Vairākas muižas ēkas ir nodegušas karos, kā arī iet bojā tagad, jo to īpašnieki nespēj par tām rūpēties. Vienīgi pašvaldības īpašumā esošo ēku atjaunošanā, kā arī muižas parka sakopšanā ir daudz darīts.

Vakars dziesmās un sarunās aizritēja lauku mājā “Jaunrēveļi, kuras īpašnieks ir Aigars Stafeckis. Lai gan mājinieki dzirdēja sirsnīgas pateicības, komisijas vērtējumu varēs uzzināt tikai šovakar, kad būs novērtētās visas Vidzemes reģiona pašvaldības. Jaunlaicene sacenšas ar Gulbenes rajona Lizuma, Cēsu rajona Raiskuma, Valkas rajona Palsmanes un Valmieras rajona Naukšēnu pagastu.

Kategorijas