Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Gatavos vēstuli ministrijai

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2012. gada 29. oktobris 11:29

1311

Lai pievērstu uzmanību ārkārtas situācijai, ka jau gadiem Alūksnes ezerā ieplūst kanalizācija no privātmājām, Alūksnes novada dome gatavos vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, prasot papildu līdzekļus tās novēršanai, lai izbūvētu ūdensvadu un kanalizāciju.

Ūdenssaimniecības projektiem pašvaldība var izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus, bet nākamās kārtas finansējums tik drīz vēl nebūs pieejams un šoreiz tajā prioritāte būšot lielo pilsētu projektiem.
Alūksnē iedzīvotāju skaits jau ir zem 10 000, tāpēc uz Alūksni tā viennozīmīgi neattieksies. Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite uzskata - līdz ar to Alūksnei šajā projektā jāakcentē piesārņojums ezerā un ar šādu karogu arī jācenšas piesaistīt finansējumu, bet lielas cerības tāpat neesot.

Nākamajā kārtā pašvaldība vēlētos ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju vairākās Alūksnes ielās, tostarp arī visam Alūksnes Ziemeļaustrumu mikrorajonam: Robežu, Cerību, Ezermalas, Ozolu, Pleskavas ielā. Tur sistēmu veidotu tā, lai kanalizācija no šā mikrorajona plūstu uz attīrīšanas iekārtām Kolberģī, pretī saņemot tīru dzeramo ūdeni, jo tas ir tuvāk, nekā pieslēgties Alūksnes sistēmai. Lai daļa Ziemeļaustrumu mikrorajona iedzīvotāju ātrāk varētu saņemt tīru dzeramo ūdeni, SIA “Rūpe” novada domē vērsusies ar priekšlikumu jau drīzumā Robežu ielā ierīkot ūdensvadu 770 metru garumā, cerot uz pašvaldības finansējumu.

“Gatavojot Kolberģa ūdenssaimniecības projektu, ko šobrīd īstenojam, panācu, ka tiek palielināta iekārtu jauda, lai arī šo mikrorajonu pieslēgtu Kolberģim,” saka SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks. Šobrīd no Robežu ielas saņemti sešu cilvēku iesniegumi, kuri vēlētos izmantot jaunos pakalpojumus. V.Vilks pieļauj – kad būs iespēja saņemt tīru dzeramo ūdeni, nevis kā šobrīd bez atdzelzošanas, jauno klientu skaits varētu palielināties. V.Vilks apkopojis arī statistiku, cik daudz šobrīd Ozolu, Cerību, Robežu, Ezermalas ielas iedzīvotāji vidēji patērē ūdeni un cik nodod kanalizāciju. “Skaitļi ir iespaidīgi. Ozolu ielā patērēti 1057 kubikmetri ūdens un atpakaļ nodoti 37,4 kubikmetri kanalizācijas, Cerību ielā – 754 kubikmetri ūdens un 36 kubikmetri kanalizācijas, Robežu ielā – 460 kubikmetri ūdens un 13,6 kubikmetri kanalizācijas, Ezermalas ielā – 2054 kubikmetri ūdens un 284 kubikmetri kanalizācijas...” raksturo V.Vilks.

Pašvaldības vadībai ar V.Vilku bijušas sarunas, ka jāraksta vēstuli ministrijai par esošo situāciju, lai gūtu finansējumu ūdenssaimniecības sakārtošanai Alūksnes ezeram piegulošajās minētajās ielās.
“Tuvu ezeram pieguļ arī Skārņu, Purva, Rijukalna, O.Vācieša, Mežinieku, Pūpolu un Vītolu iela – arī tur vajadzētu izbūvēt kanalizāciju, jo šobrīd tā pa grāvīšiem skaisti aizplūst uz ezeru. Lai arī visās minētajās ielās dzīvo salīdzinoši maz iedzīvotāju, ekoloģiski viņi nodara lielu postu Alūksnes ezeram,” saka V.Vilks.

Oktobra tautsaimniecības komitejas sēdē deputāti bija vienisprātis – ideja ļoti laba, bet šobrīd pašvaldības budžetā finansējuma tam nav, tādēļ jāmeklē citas iespējas. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – pabeidzot ūdenssaimniecības projekta pirmo kārtu Kolberģī, netiks atrisinātas visas problēmas. “Visus iedzīvotājus joprojām uztrauc tas, ka daļa kanalizācijas turpina un turpinās ieplūst Alūksnes ezerā. Ir informācija no aģentūras “Alja”, ka atsevišķās vietās ūdens piesārņojums pārsniedz vairāk nekā 30 reizes no pieļautā. Par to jārunā nekavējoties, jāvēršas ministrijā, prasot atbalstu kā ārkārtas gadījumam, balstoties uz piesārņojumu,” viņš saka.

Kategorijas

Kategorijas