Izdod kārtējo atmiņu disku

2012. gada 26. septembris 06:21

357

Pagājušajā nedēļā Alūksnes politiski represēto klubs „Sarma” prezentēja savu filmu „Salauztie mūži atmiņās sāp”. Kluba vadītāja Dzidra Mazika aicināja visus noskatīties filmu un dalīties atmiņās.

Šī jau ir septītās daļas trešā filma, kura šoreiz tapusi sadarbībā ar Hipotēku banku. Filmas prezentāciju apmeklēja ne tikai represētie, bet arī Alūksnes pašvaldības iestāžu darbinieki un citi interesenti. Pasākumu apmeklēja arī represētā Biruta Smekalova, kura ar savu brāli esot atbēgusi atpakaļ uz Latviju. “Pēc sešu gadu prombūtnes mēs aizbēgām. Mums bija jābrauc uz sacensībām, bet mēs atbēgām atpakaļ uz Latviju, Rīgā mūs sagaidīja radinieki,” viņa saka. B.Smekalova uzsver, ka represēto dzīvesstāstu apkopojumi ir ļoti nepieciešami, jo citādāk izzūd tālaika liecības.

Kompaktdiskā ir apkopoti 26 cilvēku atmiņu stāsti. Represētā Ilga Besingere diskā stāsta: “Mūs izveda no Alūksnes un Gulbenē ielādēja vagonos. Sākās mūsu ceļojums, kurš turpinājās divas nedēļas. Nokļuvām līdz Tomskai. Krievu sievietes izlauza dēļu grīdās caurumus un nesa mums ēdamo. Sargi to visu redzēja, bet nekā arī neteica. Tur mēs uzsākām kolhoza darbus un pie reģistrācijas galda mums teica, ka mēs esam atvesti šeit, lai iemācītos strādāt un kultūru. Reiz vakarā domāju par savu dzimšanas dienu. No rīta nopirku divus litrus piena un kilogramu cepumu, lai tas man vienmēr paliek atmiņā.”

“Ir lietas, kuras ir viegli glabāt. Ieliec skapī un atrodi tikai tad, kad tīri māju, bet šīs garalietas nevar tā vienkārši aizmirst. Cilvēka mūžu nevar pārrakstīt par jaunu un nevar padarīt ko par nebijušu. Ir jāskatās nākotnē un šī liecība jāstāsta jaunajai paaudzei, lai rastos izpratne,” pēc prezentācijas teica Alūksnes muzeja krājuma glabātāja Astrīda Ievedniece.

Dz.Mazika pastāstīja, ka lielākās problēmas vienmēr ir ar finansējumu. Ir savākts ļoti daudz dzīvesstāstu un daudzi no šiem cilvēkiem vairs nav dzīvi, taču filmu sagatavošana prasa līdzekļus. “Par laimi ceturtajai filmai mums jau ir savākti līdzekļi. Tā paaudze ir to pelnījusi. Gribēju nodot šo gara spēku tālāk. Tagad daudzi pīkst un tas mani kaitina, jo jebkurai dzīvai radībai ir problēmas, bet nevienam tagad nav tā, kā bija mūsu laikā. Tās ir pavisam citas grūtības,” viņa saka.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izdod kārtējo atmiņu disku

Kategorijas