Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Paredz līdzekļus ezeram

Līga Vīksna

2012. gada 24. septembris 12:49

596

Alūksnes ezera apsaimniekotājam - aģentūrai “Alja” Alūksnes novada dome piešķirs finansējumu, lai beidzot izstrādātu jaunus Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus, jo šobrīd joprojām izmanto padomju varas laikā, 1986.gadā, apstiprinātos.

Noteikumu izstrādei pašvaldība no novada budžeta vakar finanšu komitejā paredzēja 3581,60 latus. Līdzekļi iedalīti arī Alūksnes ezera un apkārtnes hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa novērtējumam – 2420 lati, bet mērlatas ierīkošanai Alūksnes ezerā pie Pilssalas tilta balsta – 96,80 lati.

“Sākumā domājām, ka ir steiga un jaunie noteikumi nepieciešami jau šoruden uz hidrobūves – zušu tacis rekonstrukcijas beigām. Sazinoties ar Madonas reģionālo vides pārvaldi noskaidrojās, ka tas nav tik steidzami, jo kamēr nav atcelti iepriekšējie noteikumi un izstrādāti jaunie, spēkā ir vecie. Līdz ar to hidrobūvi pēc rekonstrukcijas varēsim nodot ekspluatācijā vēl atbilstoši vecajiem noteikumiem,” saka aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis. Jaunos noteikumus izstrādās SIA “Nāra”. M.Lietuvietis šo uzņēmumu raksturo kā profesionāļus, kas izstrādi veikšot pusgada laikā. “Noteikumos, kas attiecas uz Alūksnes ezeru un tā ekspluatēšanu, tiks iekļauti arī hidrobūves – zušu tača ekspluatācijas noteikumi un tas, ko prasa iedzīvotāji – plūdu draudu risku novērtējumi,” norāda M.Lietuvietis.

Deputāts Ainars Melders jautāja par Alūksnes ezerā ieplūstošo kanalizācijas piesārņojumu pie Kolberģa, kas notiekot jau gadiem. “Un kas ir pie akciju sabiedrības “Simone” - vai tur apakšā jau nav Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulas sastāvs?” jautāja A.Melders. M.Lietuvietis atzina, ka pie Kolberģa piesārņojuma līmenis 33 līdz 36 reizes pārsniedzot pieļaujamo normu, bet pie “Simones” mērījumi neesot veikti. “Visticamāk, tur veidojas koksnes spirts, kas nonāk ezerā, tādēļ “Simonei” nākotnē jādomā, kā uzglabāt šķeldu. Savukārt iekšezers pie kafejnīcas “Marta” aizaug, jo nevajadzēja savulaik no pils dīķa sūknēt dūņas uz parku un ezeru. Tagad jādomā, kā to atrisināt. Nākotnē arī jādomā par visa iekšezera tīrīšanu,” norādīja M.Lietuvietis.

Izskanēja arī jautājums, kāds bijis zušu bojāejas iemesls šīs vasaras beigās Alūksnes ezerā. M.Lietuvietis skaidroja – patiesie iemesli vēl neesot zināmi, jo, veicot ķīmiskās analīzes, nekas neesot atrasts, bet bioloģisko analīžu rezultātus vēl gaidot no laboratorijas Rīgā. “Laboratorija mēģina atrast kaut kādu infekciju, slimību, bet nekas vēl nav atklāts. Visticamāk, zuši gāja bojā zilaļģu dēļ - kad tās sāka dalīties, toksiskās vielas nosēdās uz grunts,” teica M.Lietuvietis.

Kategorijas