Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Plāno zinātnisku pētījumu

Agita Bērziņa
Vietējās ziņas

2012. gada 22. augusts 07:41

399

Latvijā ik gadu gremošanas sistēmas audzējus konstatē apmēram 1800 cilvēkiem un vidēji 1200 audzēju dēļ mirst. Pagājušajā nedēļā Alūksnē tikās speciālisti, lai diskutētu par iespējām pilotprojektā veikt gremošanas sistēmas  profilakses pētījumu.

Gremošanas sistēmas, kuņģa un zarnu, vēža riska faktoru izpēte un agrīna audzēju diagnostika ir pirmais solis, lai mazinātu  saslimstības un mirstības augstos rādītājus. Sanākušie speciālisti, mediķi un pašvaldību vadītāji, atzina, ka šobrīd gremošanas sistēmas audzēju diagnostiskai tiek pievērsta nepiedodami maza uzmanība. Cilvēki nezina ne par iespējām audzēju konstatēt, ne par sekām. “Kuņģa vēzis ieņem 4.vietu izplatības ziņā pasaulē, sekojot aiz plaušu, krūts un kolorektālā (resnās un taisnās zarnas) vēža, taču mirstības ziņā kuņģa vēzis pasaulē ieņem 2.vietu. Ja par sirds un asinsvadu slimību riskiem un ārstēšanu, kas mirstības ziņā ir 1.vietā pasaulē, esam daudzmaz zinoši, tad par gremošanas sistēmas audzējiem cilvēkiem informācijas ir pavisam maz,” pauda Latvijas Universitātes asociētais profesors Mārcis Leja. Lai situāciju mainītu, iecerēts īstenot  projektu “Gremošanas sistēmas vēžu profilakses pētījums GISTAR pierobežas reģionos” un aicināt Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas pierobežā dzīvojošos veikt kolorektālā (zarnu) vēža skrīninga testus. Skrīninga mērķis ir agrīni konstatēt vēzi un nepieļaut audzēja attīstīšanos.

Jau pērnajā gadā vairāki Latvijas iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem līdz 74 gadiem pastkastēs saņēma aicinājumu veikt zarnu vēža skrīninga testu. Cilvēki bija atsaucīgi un testus pildīja labprāt. Tieši novados dzīvojošie bija visaktīvākie – atpakaļ saņemti 42,4 procenti testu. „Organizēta kolorektālā vēža skrīninga pilotpētījuma Latvijā” vadītāja un pētniece Daiga Šantare informēja, ka līdz šim skrīninga testus ik gadu veica vien 5 līdz 7 procenti iedzīvotāji, kas bijis ļoti zems rādītājs. “Valsts skrīninga programma ietver dzemdes kakla, zarnu vēža un krūts vēža izmeklējumus. Iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem var veikt valsts apmaksātu zarnu vēža skrīninga testu jeb slēpto asiņu izmeklējums izkārnījumos pie sava ģimenes ārsta, negaidot no mums uzaicinājumu. Daudzi cilvēki to nezina,” pauž D.Šantare. 451 pacientam tests izrādījies pozitīvs un tika veikti tālāki izmeklējumi, no tiem 18 procentos gadījumu saslimšanu nekonstatēja.

Sanākušie speciālisti atbalstīja jaunā GISTAR projekta koncepciju, taču atzina, ka ir daudz neskaidrību. Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa piekrita, ka cilvēki ir jāmudina veikt kolorektālā vēža skīninga testus, taču kā galvenos projekta trūkumus atzina informācijas trūkumu un neskaidrības par finansējumu. “Ko darīsim pozitīva testa gadījumā? Būs jāveic tālāki izmeklējumi, taču - kas tos finansēs? Izmeklējumi nav lēti,” pauda M.Kauliņa. Atbilde par finansējumu tikšanās laikā netika sniegta. Liela nozīme projekta īstenošanā būšot arī pašvaldībām. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs solīja atbalstīt projektu un sniegt nepieciešamo palīdzību.

Kategorijas

Kategorijas