Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Latvija bez laukiem

Lietotāju raksti

2012. gada 14. augusts 13:05

790

Augusta sākumā publiskota Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP2020) sākotnējā redakcija, kas Latvijas nākotni paredz iedalīt pēc “9+21” principa, turpinot attīstību tikai 9 Latvijas Republikas pilsētās un 21 attīstības centrā. Šāds princips paredz novirzīt visus līdzekļus vietām, kas jau attīstās, aizmirstot par Latvijas nacionālo vērtību - lauku teritorijām. Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji nosūtījuši aicinājumu neaizmirst par lielo sabiedrības daļu, kas dzīvo ārpus attīstības centriem, kā arī meklēt risinājumus vienlīdzīgai un līdzsvarotai Latvijas attīstībai.

Kā uzsver Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa - Priede: "Arvien aktuālāka paliek diskusija par atbalstu pilsētām un vietām, kas jau veiksmīgi attīstās. NAP2020 runā par 30 attīstības centriem, lai gan kopā Latvijā ir 119 pašvaldības. Aizmirstot par lauku teritorijām un neatbalstot to attīstību, mēs degradējam savu nacionālo vērtību. Ar šādu pieeju un nākotnes attīstības principiem mēs panāksim, ka līdz 2020. gadam Latvijas laukos iedzīvotāju skaits samazināsies vēl straujāk, zaudējot darba rokas lauksaimniecībā, mežu apsaimniekošanā un mazajā inovatīvajā uzņēmējdarbībā. Nenoliedzami, ka atbalsts Latvijas Republikas pilsētām ir nepieciešams, taču uzskatām, ka neatbalstot pārējās 79 Latvijas pašvaldības, zaudētāji būs visi."

Uzsverot lauku reģionu nozīmi kopējā valsts attīstībā, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju aicinājuši īpašu uzmanību pievērst ceļa infrastruktūrai un ātrgaitas internetam visā Latvijas teritorijā. Tāpat jānodrošina atbalsta iespējas inovatīvai mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai un nodarbinātības veicināšanai arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.

Publiskas diskusijas par NAP2020 izstrādi Vidzemes plānošanas reģionā notikušas vairākkārt. Tajās piedalījušies arī pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Diskusijās pašvaldību pārstāvji jau izteikuši savu redzējumu par nepilnībām NAP2020 pirmajā redakcijā. Oficiāla vēstule "Par nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādi" ar konkrētiem priekšlikumiem NAP2020 izmaiņām nosūtīta 10. augustā LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, LR Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Mārtiņam Krieviņam.

Jau ziņots, ka no 2012. gada janvāra darbu uzsācis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas atbildīgs par NAP2020 izstrādi. Kā rakstīts NAP2020 mājas lapā: "NAP2020 no vienas puses ir valsts "biznesa plāns", kas parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju? Kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība? Kā pelnīs valsts, un kā to izdarīt iedzīvotājiem?

Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā "sabiedriskais līgums" - ko valsts apņemas paveikt/sasniegt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.

Kategorijas

Kategorijas