Krīt zem “sarkanās līnijas”

2012. gada 5. augusts 15:34

325

Jau piekto mēnesi piena iepirkuma cena turpina slīdēt lejup, tuvojoties produkcijas pašizmaksai. Tomēr Trapenes pagasta zemnieku saimniecības "Niedrāji" īpašnieks Jānis Sēkliņš negrib tik viegli padoties. Pārāk daudz darba un līdzekļu ir ieguldīts augstražīga govju ganāmpulka veidošanā, lai tagad varētu atmest ar roku.

Zemniekam atliek izdzīvošanai
"Pirms krīzes piens veikalos maksāja 42 līdz 46 santīmus par litru. Tagad tā cena ir gandrīz 60 santīmi un pat vairāk. Interesanti, ka man krīzes gados par to pašu piena litru maksāja 24 santīmus, bet tagad - tikai 17 santīmus. Turklāt nereti masu saziņas līdzekļos tiek apgalvots, ka augstajā piena cenā veikalā vainojami zemnieki, kas ražo pienu. Tam nekādā gadījumā nevaru piekrist, jo 18 līdz 20 santīmi ir piena litra ražošanas pašizmaksa," stāsta J.Sēkliņš.

Viņš aicina rēķināt līdzi. Ja veikalā piena ar divu procentu tauku saturu cena ir 59 santīmi, tad ar PVN nodokli 13 santīmus paņem valsts, 28 procentus jeb 16,5 santīmus - tirgotājs, 15 procentus jeb 9 santīmus - piena pārstrādes uzņēmums un atlikušos 35 procentus jeb 22,5 santīmus - zemnieks.

"Taču zemnieks pārstrādei nodod pienu nevis ar divu, bet gan ar četru procentu tauku saturu. Tas nozīmē, ka visi, izņemot ražotāju, patiesībā saņem vairāk. Tātad viņi pelna. Turpretim zemniekam nepaliek gandrīz nekas, jo piena iepirkuma cena ir tuva pašizmaksai," uzsver J.Sēklņš.

Tiesa, izdzīvot vēl var, jo saņem subsīdijas un Eiropas Savienības platībmaksājumus. Tā ir nauda, ko vajadzētu ieguldīt saimniecības modernizācijā un attīstībā, taču nākas izlietot darba samaksai strādniekiem un citiem ikdienas tēriņiem.

Piena ražotāji gatavi protestēt
Piena iepirkuma cenas samazinās visur Eiropā. Taču citu valstu lauksaimniekiem ir nesalīdzināmi lielāks atbalsts. "Arī mums ir sava valdība, kuru uztur nodokļu maksātāji. Tai būtu jārūpējas par savu tautu. Diemžēl tas nenotiek, tāpēc joprojām tūkstošiem cilvēku izbrauc no valsts, meklējot iespējas nopelnīt ārzemēs," secina J.Sēkliņš.

Kārtējo reizi Latvijas piena ražotāji domā par protesta akcijām. Savukārt piena pārstrādātāji norāda, ka nevar maksāt tirgus apstākļiem neatbilstošu cenu. Turklāt mierina zemniekus, ka izprot viņus, tomēr labāk zināt patiesību - apmēram ik pēc trim gadiem piena iepirkuma cena krītas.

"Ja nebūtu subsīdiju, tad mēs būtu jau "zem ūdens". Savukārt lielāki platībmaksājumi mums dotu iespēju konkurēt ar citu valstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem," saka J.Sēkliņš.

Viņu interesē, kādi noteikumi, prasības un iespējas zemniekiem būs pēc 2014.gada. Turklāt zemniekam mazāk svarīgs šķiet tas, ko saņems no Eiropas Savienības. J.Sēkliņš grib skaidri zināt, vai un par ko maksās bioloģiskajiem lauksaimniekiem. "Plāni, protams, ir, bet tajos trūkst konkrētības," uzsver J.Sēkliņš.

Var divkāršot piena ieguvi, bet...
"Niedrāju" ganāmpulkā ir apmēram 100 slaucamas govis. Ir paredzēts brāķēt mazāk ražīgās piena devējas, bet vietā jau aug 30 teles.

"Domāju par iespēju vēl palielināt govju skaitu. Ir otra kūts, kurā ziemas mēnešos izvieto gaļas lopus un ataudzējamās teles. To var pārveidot vai arī piecelt klāt piebūvi esošajai govju fermai," spriež zemnieks.

Vidējais izslaukums no govs tuvojas 6000 kilogramiem gadā. Kad J.Sēkliņš iegādājās govju ferma, tajā no govs izslauca mazāk par 4000 kilogramiem gadā. Viņš rāda bēšu Šveices govi, kura pēc atnešanās dod vairāk nekā 40 litrus piena dienā. Tādas ganāmpulkā ir deviņas govis - visas izcilas piena devējas.

"Ganāmpulkā ir dažādu šķirņu un arī jauktu šķirņu govis, kas visas tiek sēklotas ar labiem buļļiem. Tāpēc ģenētika dara savu - izslaukumi turpina kāpt. Lai gan ārzemnieces izslavētas kā sevišķi augstražīgas, arī "Latvijas brūnās" sasniedz augstus izslaukumus, turklāt to pienā ir lielāks tauku un olbaltumu saturs," salīdzina zemnieks.

Viņš pieprasījis iedalīt papildu kvotas 120 tonnām piena. Taču prognoze liecina, ka varēs saņemt tikai kādām 30 tonnām. Vai saimniekam nākamajā gadā piens būs jālej grāvī? Vairāk ticams, ka viņš mēģinās pārpirkt piena kvotas no tiem, kas ražošanu samazina. J.Sēklinņš atzīst, ka ganību un zālāju platības pietiek, varētu turēt kaut divtik lielu govju ganāmpulku.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krīt zem “sarkanās līnijas”

Kategorijas