Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Atrast meklējamo

Diāna Lozko
Vietējās ziņas

2013. gada 17. jūnijs 13:03

668

Pasaulē ir cilvēki, kuri meklē, un tie, kurus meklē. Arī mūsu novada cilvēkiem ir vairāki aizkustinoši stāsti. Šis ir viens no tiem.

Salikām bērniņam visapkārt termosus

Litai Birzniecei pirms 28 gadiem priekšlaikus piedzima dvīnīši. Viens no viņiem diemžēl neizdzīvoja, taču mazā Ilzīte bija kritiskā stāvoklī. Jaundzimusī svēra tikai vienu kilogramu un steidzami bija jānogādā Bērnu klīniskajā slimnīcā Rīgā. Uz Alūksni tika izsaukts aviācijas helikopters. “Kā šodien atceros, ka tajā februārī bija liels aukstums un ļoti dziļš sniegs. Pats galvenais bija parūpēties, lai bērniņam būtu silti. Satinām mazo meitenīti segās. Salikām bērniņam visapkārt termosus ar siltu ūdeni, aptinām apkārt foliju un tad vēlreiz ietinām segā. Tā sapakotu, bērniņu ar Alūksnes ātrās palīdzības mašīnu vedām uz aizputināto pļavu, kurā uz slēpēm bija nosēdusies lidmašīna,” stāsta Alūksnes slimnīcas pediatre ārste Inese Priedīte.

Visi helikopteri “Mi-2”, ar kuriem tika veiktas sanitārās aviācijas uzdevumi, tajā brīdī bija pacēlušies gaisā. Ātrās palīdzības mašīna ar ārsti jau bija ceļā uz lidostu, tāpēc pilotiem bija jāpieņem steidzams lēmums - doties uz izsaukumu nevis ar helikopteru, bet gan lidmašīnu “An-2”, kuru cilvēki pazīst kā “kukuruzņiku”.

“Par lidlauku ar otro pilotu, kurš bija manā ekipāžā, izvēlējāmies Alūksnes ezeru, jo bija februāris un vairākas nedēļas pieturējās stiprs sals. Taču, kad nosēdāmies, ledus vāks zem lidmašīnas aizmugurējās daļas ielūza un nācās krietni papūlēties, līdz no ezera virsmas izdevās pacelties un vēlreiz piezemēties pļavā. Turp devās arī traktors, kas šķūrēja sniegu, bet aiz tā - Alūksnes ātrās palīdzības mašīna ar ārsti un pacientu, ko mums steidzami vajadzēja nogādāt Rīgā. Izrādījās, ka aptuveni metru garā, kapsulai līdzīgā sainītī ir priekšlaicīgās dzemdībās dzimis bērniņš. Mums stundas un 15 minūšu laikā mazulītis bija jānogādā Rīgā, ko mēs arī izdarījām,” stāsta toreizējais lidmašīnas pilots Oļegs Bašmakovs.

Nedeva mieru šī situācija

Neviens pat nenojauta, ka šis stāsts tā vienkārši nebeigsies. “Kopš tā laika man neliek mieru jautājums, kam tad mēs īsti palīdzējām - meitenītei vai puisītim? Gribējās zināt, kā bērniņam klājās pēc šī lidojuma,” teic O.Bašmakovs. Tieši tādēļ viņš vērsās pēc palīdzības Baltijas 1.kanāla raidījumā “Gaidi mani”.

Pie lietas atšķetināšanas ķērās raidījuma brīvprātīgais Mārtiņš Ziebergs. “Vienīgais pieturas punkts, ar ko sākt šķetināt šo situāciju, bija Rīgas mediķes vārds, kuru pilots Oļegs Bašmakovs atcerējās neprecīzi. Izrādījās, ka daktere Silovriede Larika īstenībā ir Silabriede Marika, kura joprojām strādā par pediatri Juglā. Ar viņas palīdzību atradu Alūksnes pediatri Inesi Priedīti, kura savukārt palīdzēja atrast zīdainīša mammu Litu Birznieci,” stāsta M.Ziebergs.

L.Birzniece bija ļoti pārsteigta, saņemot šo zvanu. “Es nekad nebūtu domājusi, ka kāds pēc šāda gadījuma mūs meklēs. Piloti tomēr veica tikai savu darbu, bet izrādījās, ka O.Bašmakovam nedeva mieru šī situācija. Viņš gribēja uzzināt, ko viņš ir palīdzējis izglābt, kā šim bērniņam iet tagad. Tā nu pēc 28 gadiem Oļegs ar manu Ilzīti (Ilze Folka – red.) satikās. Tā bija ļoti saviļņojoša tikšanās. Oļegs Ilzīti sauca par “meitiņu”. Viņam pašam Krievijā ir ģimene, kurā aug divi dēli,” stāsta L.Birzniece.

Savu bērnību Ilze pavadīja Zeltiņu pagastā. “Man ir divi brāļi – viens vecāks un viens jaunāks, un viena vecāka māsa. No vecākiem man ir palikusi tikai mamma, jo tētis 2011. gadā nomira. Es strādāju apsardzes uzņēmumā “G4S” par Operatīvās vadības centra operatori, mans vīrs strādā Latvijas Republikas Nacionālajos Bruņotajos Spēkos,” stāsta Ilze. Viņa atzīst, ka bijusi ļoti izbrīnīta, uzzinot, ka ir cilvēks, kurš tik daudzus gadus domā par viņu un vēlas viņu satikt.

Raidījumu par sirsnīgo satikšanos varat noskatīties interneta vietnē:

http://poisk.vid.ru/?p=2&do=showair&id_sub=22683

M.Ziebergs nepilnu divu gadu laikā, kopš sāka darbu, ir palīdzējis 350 cilvēkiem atkal satikt vienam otru. Viņš informē, ka Alūksnes un Apes novados tiek meklēti vēl daži cilvēki.

Bļizņuka Aļesja meklē Bļizņuku Vitāliju (1963.gads). Viņa meklē Vitāliju jau kopš 2000.gada. V.Beļizņuks dienēja Alūksnē. Pēc dienesta viņš palika Alūksnē un apprecējās. Pēdējo vēstuli A.Bļizņuka no viņa saņēmusi 2000 gadā.

Dabdina Svetlana meklē savu draudzeni Ņikiforovu Mariju.

Baumane Ļubova (1943.gads) meklē Bugajevu Viktoru. Sakari starp abiem pārtrūka 1958 gadā.

Nitijevska Marina meklē Zoju no Apes. Zoja dzīvojusi kopā ar M.Nitijevskas tēvu.

Ja jums ir zināms, kur varētu meklēt šīs personas, lūdzam zvanīt pa tālruni: +371 29923833 (Mārtiņš Ziebergs).

Kategorijas

Kategorijas