Par ūdens līmeni Alūksnes ezerā

2012. gada 26. jūlijs 10:42

2695

IESNIEGUMS

par Alūksnes novada domes pārvaldījumā esošā Alūksnes ezera tādu apsaimniekošanu, kā rezultātā regulāri, katru gadu mākslīgi regulējot ūdens līmeni ar aizsprostu uz Alūksnes upes - „hidrotehniska būve - zušķērājs „Tacis"", tieši pārkāpjot Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus, tiek radīti un ilgstoši uzturēti vispār bīstami apstākļi - plūdi, tādējādi bojājot, iznīcinot un traucējot lietot šo Alūksnes ezera krastos esošo nekustamo īpašumu tā īpašniekiem un lietotājiem, radot materiālu kaitējumu

Alūksnes ezers ir Alūksnes novada domes pārvaldījumā un to apsaimnieko Alūksnes novada omes pakļautībā esošā pašvaldības aģentūra „ALJA". Ezerā neviena upe neietek, bet no tā iztek upe „Alūksne", uz kuras ir uzbūvēts aizsprosts, kas aprīkots ar zušu zvejas ierīci - hidrotehniska būve - zušķērājs „Tacis", ar ko ezerā mākslīgi regulē ūdens līmeni un kas uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1965.g. Vēlāk, PSRS pastāvēšanas gados, zušķērāja konstrukcija tika papildināta, tam virsū uzbūvējot vienstāva mūra ēku ar atsevišķu slēdzamu ieeju. Līdz zušķērāja uzbūvēšanas brīdim nekāda aizsprosta un mākslīgas ūdens līmeņa regulēšanas ezerā nebija. Uz doto brīdi ezers tiek apsaimniekots saskaņā ar „Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumiem" (1986.g., šifrs 5013), un „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas komplekso programmu" (1992.g., šifrs 5944), kur ir noteikti ezerā ūdens līmeņi, kas ir ievērojami visā tā platībā. Šie līmeņi ezerā attiecībā pret Jūras līmeni ir:

- zemākais līmenis, turpmāk saukts - ZL ir 183,5 m;

- normālais uzstādinājuma līmenis, turpmāk saukts - NUL ir 183,7 m un pie NUL netiek pārpludināta vai pārmitrināta piekraste;

- pavasara palu līmenis, turpmāk saukts - PPL ir 183,8 m, virs kura augstāks līmenis ir uztverams, kā plūdi.

- augstākais uzstādinājuma līmenis, turpmāk saukts - AUL ir 183,9 m, kas ir plūdi, pie kuriem tiek pārpludināts 0,2 km2 un pārmitrināts vairāk par 1,0 km2 piekrastes teritorijas, kā arī ir vērojama gruntsūdens līmeņa celšanās atsevišķās Alūksnes pilsētas vietās, sevišķi cieš individuālā apbūve Miera ielas rajonā. Šo iemeslu dēļ AUL ir noteikts, kā plūdu maksimāli pieļaujamais uz īsu laika brīdi - domāts pavasara palu gadījumos, kad ar zušķērāju grūti noturēt līmeni PPL (183,8 m) robežās, līdz šo plūdu iespējami ātrākam novēršanas brīdim.

- avārijas situācijas līmenis, turpmāk saukts - ASL ir līmenis virs 183,9 m - domāts tādu dabas radītu vai citu katastrofu gadījumos, kas ir nenovēršami un tos ar zušķērāju nav iespējams regulēt, līdz katastrofas - plūdu iespējami ātrākam novēršanas brīdim.

„Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumos" ir noteikts:

„ 2.3. Noteces regulēšanas noteikumi.

Alūksnes ezera iztekā Alūksnes upē ap 100 m no ezera 1965.g. uzbūvēts zušu ķērājs, kurā pavasaros (15.IV - 1.VI) rudeņos (15.VIII - 15.IX) tiek ielikts murds, lai nozvejotu zušus, kuri dodas no ezera uz jūru nārstot. Tas ir zušu ķērāja galvenais uzdevums. Bez tam ar zušu ķērāja aizvaru var regulēt ūdens līmeni ezerā un ekspluatēt ezeru kā ūdens krātuvi ar lietderīgo izmantojamo tilpumu 3,0 milj. m3 ūdens.

2.3.1. Plūdu caurvadīšana.

Plūdu ūdeņus jāizlaiž caur atvērtu zušu ķērāju. Aizvaru paceļ ūdens līmenim paceļoties virs 183,8 m. Aizvaru jāaizver ūdens līmenim pazeminoties līdz 183,8 m.

Šāds līmenis (183,8 m) saglabājams līdz 15. jūnijam, t.i. visu pēcnārsta periodu. Pēc tam līmeni jāpazemina līdz NUL (183,7 m)."

„ 2.4. Hidrotehnisko būvju darbība ārkārtējos apstākļos.

Ārkārtējos apstākļos (avārijas situācija) zušu ķērāja aizvaram ir jābūt pilnīgi atvērtam."

Jau no senatnes ezera piekraste tiek apsaimniekota un tā krastos atrodas nekustamie īpašumi - celtnes, lauksaimniecības zemes, dārzi, meži u.tt., tajā skaitā arī ezera piekrastē gar krasta malu Alūksnes pilsētas robežās laika posmā sākot no 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidus (PSRS pastāvēšanas laiks) līdz 1997.g. tika izbūvēts aptuveni 250 laivu novietņu. Izpildot 21.08.1981. gada Alūksnes rajona Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 155, laivu novietņu īpašnieku kooperatīvs „Banga", būvējot laivu novietņu korpusus, ņēma vērā lēmuma punkta 4.2. prasības, ka „Alūksnes ezera ūdens līmenis nedrīkst pārsniegt atzīmi 183,6." Savukārt Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības Alūksnes rajona nodaļa ievēroja lēmuma punkta 5. prasības „Nodrošināt ezerā ūdens līmeņa regulēšanu un uzturēšanu noteiktā līmenī,...". Šīs laivu novietnes ir koka garāžu tipa konstrukcija, kas uzbūvēta tieši virs ezera ūdens virsmas uz koka pāļiem.

„Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumi", „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas kompleksā programma" un citi saistītie tiesību akti tika izstrādāti, ņemot vērā līdz šo tiesību aktu izstrādes uzsākšanai jau esošos minētos nekustamos īpašumus nolūkā, lai ar ūdens līmeņa izmaiņām ezerā šie īpašumi netiktu bojāti, iznīcināti vai traucēta to apsaimniekošana. Attiecīgi tie nekustamie īpašumi, kas tika jaunradīti pēc minēto tiesību aktu stāšanās spēkā, tika jaunradīti, ievērojot šajos tiesību aktos noteiktos nosacījumus.

Diemžēl sākot ar 2006.g. Un visus turpmākos gadus ezerā ūdens līmenis tiek no rudens pa ziemu līdz pavasarim paaugstināts un uzturēts virs minētajām pieļaujamajām ūdens līmeņa normām un uzturēts līdz vasaras beigām: visu šo periodu piekrastē esošie īpašumi atrodas plūdu stāvoklī - tiek appludināti.

Tas ir, no rudens ziemas periodā līdz pavasarim ūdens līmenis uzcelts virs AUL, noturot to ASL līmenī virs 183,9 m katastrofas - plūdu robežās līdz jūnija vidum. Pēc tam ezerā ūdens līmenis tiek pazemināts un no jūnija vidus līdz jūlija vidum tas tiek uzturēts robežās aptuveni no AUL 183,9 m līdz PPL 183,8 m un turpina uzturēt plūdu stāvokli. Un tikai pēc tam, no augusta vidus līdz vēlam rudenim ūdens līmenis tiek nolaists NUL 183,7m.

Uz Alūksnes ezera krastos esošo nekustamo īpašumu īpašnieku un lietotāju dažādā laikā mutiskās sarunās uzdotiem jautājumiem Alūksnes novada domei un PA „ALJA" un iesniegtu iesniegumu Alūksnes novada domē atbildīgajām amatpersonām par ļoti augsto plūdu režīmā esošo ezera ūdens līmeni, ar lūgumu to samazināt atbilstoši minēto tiesību aktu nosacījumiem, no šīm amatpersonām tika saņemtas atbildes, ka ezera ūdens līmenis ir normas robežās, kā to nosaka šie minētie tiesību akti, un nekādi plūdi vispār nepastāv. Vienlaicīgi tika izskaidrots, tajā skaitā arī sabiedriskajos saziņas līdzekļos, ka saimnieciskā darbība ezerā, ko Alūksnes novada domes uzdevumā reāli veic PA „ALJA", ir viscaur pozitīva un ezera ekoloģiskajai videi labvēlīga.

Vēl kā apstiprinājums minētajam tiek uzrādīts VSIA „Latvijas Valsts mērnieks" „Ģeodēzisko darbu nodošanas un pieņemšanas akts" (izdots 06.06.2007.g.) par sakarā ar PA „ALJA" 04.06.2006.g. pieteikumu (pasūtījuma Nr. 32767), VSIA „Latvijas Valsts mērnieks" 05.06.2012.g. veiktajiem „vertikālo atbalstpunktu ierīkošanas darbiem - augstuma atzīmju H=184,0 m, Baltijas augstumu sistēmā, iznesumus iekrāsotus iezīmju veidā objektos:

1. Alūksnes ezera Alūksnes pilsētas Pilssalas tilta betona balstā;

2. Alūksnes upītē, Jaunalūksnes pagastā pie Alūksnes - Māriņkalna šosejas, „zušu tača" slūžu bjefā uz metāla vairoga.

Atbalstpunktu ierīkošanas laikā ūdens līmeņu atzīmes bija:

1. Alūksnes ezerā pie Pilssalas tilta - 183,85 m

2. Alūksnes upītē „zušu tača" augšējā bjefā - 183,70 m."

No VSIA „Latvijas Valsts mērnieks" šā „Ģeodēzisko darbu nodošanas un pieņemšanas akta" izriet, ka ezera galā, kas ir pie zušķērāja, ūdens līmenis ir par 15,00 cm zemāks nekā ezera pretējā galā, kas Alūksnes pilsētas teritorijā pie Pilssalas tilta!

Mēs, kas šo iesniegumu esam parakstījuši, ezeru pārzinām daudzus gadus, jo ilgstoši šeit gan dzīvojam, gan mūsu īpašumā vai lietojumā atrodas ezera krastos esošie nekustamie īpašumi, uz ezera atpūšamies makšķerējot, peldoties, sauļojoties u.tt., mums ir liela pieredze par ezera reljefu (dziļumu, krasta līnijas formu, u.tt.) pie dažādiem laika apstākļiem ezerā notiekošajiem procesiem un ar to saistītām īpatnībām. Ņemot vērā mūsu pieredzi, minētais ūdens līmeņu kritums par 15,00 cm ezerā dabīgi rasties un ilgstoši pastāvēt nevar un nepastāv.

Bez tam - appludinot lielā platībā piekrastes teritorijas un krasi mainot ūdens līmeni ezerā, no šīm appludinātajām teritorijām ezerā nonāk daudz organisko vielu, kas veicina ezera krasta aizaugšanu ar augiem un rekreācijas zonu samazināšanos. Savukārt ezera piekraste no aizauguma netiek attīrīta.

Tādējādi VSIA „Latvijas Valsts mērnieks" „Ģeodēzisko darbu nodošanas un pieņemšanas aktā" (izdots 06.06.2007.g.) minētās augstuma atzīmes 184.00 m „1. Alūksnes ezerā pie Pilssalas tilta betona balsta - 184,00 m" un „2. Alūksnes upītē zušķērāja augšējā bjefā uz metāla vairoga - 184,00" ir nekorektas, pieļaujot kļūdu uzmērīšanas darbu laikā mērierīces, poligonometrijas punktu Nr. 570 un Nr. 4975 vai cilvēciskā faktora neprecīzas darbības rezultātā. Turklāt šobrīd uzkrāsotās augstuma atzīmes ir aizkrāsotiem, nodrupušiem uzrakstiem bez attiecīgi tā brīža ūdens līmeņu atzīmēm 183,85 m un 183,70 m, iespējams, pēc minēto mērījumu veikšanas pārmainītas, bojātas vai pat viltotas.

Ņemot vērā ezera ūdens līmeņa mērīšanas darbu un ar to saistīto citu izziņu no Valsts iestādēm saņemšanas dārdzību un cerības, ka Alūksnes novada domes un PA „ALJA" amatpersonas ieklausīsies Alūksnes ezera krastos esošo nekustamo īpašumu īpašnieku un lietotāju lūgumos ezera ūdens līmeni uzturēt, kā tas ir noteikts „Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumos, 1986.g., šifrs 5013", un „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas kompleksajā programmā, 1992.g., šifrs 5944", citos saistītajos tiesību aktos un mainīs pret mums savu attieksmi, pie sertificēta mērnieka nolūkā veikt ezera ūdens līmeņa mērīšanas darbus mēs griezāmies 2012.gadā.

„2012. gada 28.maijā, veicot topogrāfiskās uzmērīšanas darbus Tempļakalna ielas rajonā, noteikta Alūksnes ezera ūdens virsmas augstuma atzīme 183,93m". 2012. gada 28. maijā Alūksnes pilsētā laika apstākļi bija:

- zemākais stundas vidējā vēja ātrums fiksēts no plkst. 00:00 līdz plkst. 01:00 ir 0,0 m/s (bezvējš), pie stundas vidējās gaisa temperatūras 10,6 0C, stundas vidējais atmosfēras spiediens stacijas līmenī (197,8 m virs jūras līmeņa) - 989,5 hPa;

- augstākais stundas vidējā vēja ātrums fiksēts no plkst. 17:00 līdz plkst. 18:00 ir 4,8 m/s (rietumu vējš), pie stundas vidējās gaisa temperatūras 19,8 0C, stundas vidējais atmosfēras spiediens stacijas līmenī (197,8 m virs jūras līmeņa) - 981,4 hPa.

2012. gada 5. jūlijā pie laivu novietnes Alūksnē „Iekšezers 23" tika uzmērīta Alūksnes ezera ūdens virsmas augstuma atzīme - 183,89 m un laivu novietnes Alūksnē „Iekšezers 23" (būvasu krustpunkti atbilstoši laivu novietnes kapitālajam remonta projektam) balsta pāļa A4 augstuma atzīme - 183,93 m, balsta pāļa A13 augstuma atzīme - 183,94 m, balsta pāļa A19 augstuma atzīme - 183,94 m.

2012. gada 5. jūlijā Alūksnes pilsētā laika apstākļi:

- zemākais stundas vidējā vēja ātrums fiksēts no plkst. 03:00 līdz plkst. 04:00 ir 0,2 m/s (austrumu vējš), pie stundas vidējās gaisa temperatūras 15,9 0C, stundas vidējais atmosfēras spiediens stacijas līmenī (197,8 m virs jūras līmeņa) - 997,0 hPa;

- augstākais stundas vidējā vēja ātrums fiksēts no plkst. 19:00 līdz plkst. 20:00 ir 2,0 m/s (ziemeļaustrumu vējš), pie stundas vidējās gaisa temperatūras 17,8 0C, stundas vidējais atmosfēras spiediens stacijas līmenī (197,8 m virs jūras līmeņa) - 996,8 hPa.

Ņemot vērā šos mērījumus ir skaidri redzams, ka:

- 28.05.2012.g. Alūksnes ezera līmenis atbilst ASL (mērījums - 183,93 m) katastrofas - plūdu līmenim un ir par 13,00 cm augstāks kā noteikts tam būt minētajos tiesību aktos;

- 05.07.2012.g. Alūksnes ezera līmenis atbilst AUL (mērījums - 183,89 m) plūdu līmenim un ir par 19,00 cm augstāks kā noteikts tam būt minētajos tiesību aktos.

Pēc 2012.gadā minētajiem katastrofas plūdiem, krītoties ūdens līmenim uz laivu novietņu ārsienas uzklājās ūdens augu, ziedputekšņu slānis, veidojot uz šīs laivu novietnes ārsienas vienmērīgā augstumā no ūdens virsmas acīm redzamu precīzu, gaiši dzeltenbrūnu līniju atbilstoši tam ezera visaugstākajam ūdens līmenim, kāds tika sasniegts 2012.gada pavasara palu laikā. Veicot 05.07.2012.g. minētos ezera ūdens līmeņa mērījumus vienlaicīgi ar lineālu, kura vienas iedaļas vērtība ir 1,00 cm (iedaļas seko viena pēc otras attiecīgi savstarpēji mijoties melnā un baltā krāsā), pašrocīgi tika nomērīts šīs minētās līnijas augstums virs 05.07.2012.g. sertificēta mērnieka nomērītās ezera ūdens virsmas augstuma atzīmes - 183,89 m un tas ir aptuveni 11,00 cm. Summējot pie 05.07.2012.g. sertificēta mērnieka nomērītās ezera ūdens virsmas augstuma atzīmes - 183,89 m pašrocīgi 05.07.2012.g. nomērītos minētos 11,00 cm iegūstam, ka 2012.g. palu laikā visaugstākais ezera ūdens līmenis ir bijis aptuveni 184,00 m, kas atbilst ASL (ūdens līmenis virs 183,9 m) katastrofas - plūdu līmenim un ir par 20,00 cm augstāks kā noteikts tam būt minētajos tiesību aktos!

Saskaņā ar „laivu novietnes Alūksnē „Iekšezers 23" kapitālo remonta projektu" un minētajiem 05.07.2012.g. sertificēta mērnieka veiktajiem mērījumiem ir skaidri redzams, ka pa 2011. gada - 2012. gada ziemu laivu novietnes Alūksnē „Iekšezers 23" koka konstrukcijas pamata nesošais šķautņu (brusu) vainags, kas tieši stiprinās uz balsta pāļiem, tajā skaitā arī uz minētajiem balsta pāļiem A4, A13, A19, iesala ledū un atradās ledū iesalis līdz 2012.g. pavasara ledus izkušanas brīdim un turpināja ilglaicīgi atrasties ūdenī vēl pēc ledus izkušanas un kas tieši sakrīt ar laivu novietņu Alūksnē „Iekšezers 23" īpašnieku un lietotāju novērojumiem.

Šāds stāvoklis laivu novietnes Alūksnē „Iekšezers 23" koka konstrukcijai ir ļoti bīstams, jo koka konstrukcijām atrodoties daļēji ūdenī tās strauji bojājas sapūstot, tādējādi vājinot koka konstrukcijas stiprumu un stabilitāti.

Bojātās koka konstrukcijas - pamata nesošā vainaga pūšanas ceļā bojātos šķautņus (brusas) un pie tiem piestiprinātās citas koka konstrukcijas detaļas tehnisku, konstruktīvu iemeslu dēļ ir iespējams nomainīt tikai ziemā, kad ezers ir aizsalis. Bet, kad šīs detaļas ir iesalušas ledū, to izdarīt nav iespējams, tādējādi Alūksnes novada dome un PA „ALJA" liedz iespēju laivu novietņu īpašniekiem uzturēt laivu novietnes ekspluatācijai drošā tehniskā stāvoklī.

Visiem ir zināma dabas parādība, ka pavasarī ledus kūstot izplešas virzienā uz ezera krastu un virzienā no ezera gultnes uz augšu. Šīs dabas parādības rezultātā uz laivu novietņu pāļiem esošajām koka konstrukcijām ledus kušanas brīdī izplešoties rada ļoti lielu spiedienu, kas ir pietiekošs, lai ledū iesalušās laivu novietnes minētās koka konstrukcijas pamata nesošo šķautņu (brusu) vainags kopā ar visu pie tā stiprināto laivu novietņu konstrukciju noceltu nost no pāļiem un pēc ledus izkušanas tā iegāžoties ūdenī sabruktu.

Aplūkojot PSRS pastāvēšanas laikā celtās laivu novietnes Alūksne „Iekšezers 1" un Alūksne „Bērzi" ir skaidri redzams, ka sakarā ar katru gadu regulāri ilgstoši uzturēto, sākot ar 2006.gadu, ļoti augsto ezera ūdens līmeni, tieši pārkāpjot „Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus, 1986.g., šifrs 5013", un „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas komplekso programmu, 1992.g., šifrs 5944" un citus saistītos tiesību aktus, šo laivu novietņu nesošās pamata koka konstrukcijas ir tikušas appludinātas, kas strauji paātrināja to bojāšanos pūšanas ceļā, un iesalušas ledū, tādējādi ziemā liedzot iespēju šo laivu novietņu īpašniekiem un lietotājiem tās nomainīt un ledum kūstot, ledus izplešanās rezultātā radies spēks visu šo laivu novietņu konstrukciju ir nostūmis no pāļiem un pēc ledus izkušanas tās iekrītot ūdenī ir sabrukušas. Šajos apstākļos ir tieši vainojama Alūksnes novada dome un PA „ALJA".

„Laika posmā no 1945.gada jūlija līdz 1953.gada februārim ieskaitot Alūksnes ezerā ir reģistrēts 1949.g no 23. jūnija līdz 3. jūlijam visaugstākais ūdens līmenis 183,56 m un 1948.g. No 13. līdz 17.septembrim reģistrēts viszemākais ūdens līmenis 183,10 m. Šie ūdens līmeņa mērījumi ir vienīgie oficiāli veiktie ūdens līmeņa mērījumi pirms zušķērāja vai cita jebkāda aizsprosta uzbūvēšanas uz upes, un tās ir ezera dabiskā līmeņa svārstības.

Pirms zušu nozvejas, kura notiek laikā - pavasaros no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam un rudeņos no 15. augusta līdz 15. septembrim, izmantojot zušķērāju kā aizsprostu, katru gadu ezerā tiek uzkrāts ļoti augsts ūdens līmenis. Jo straujāk samazinās ezera ūdens līmenis un lielākā daudzumā no ezera iztek tajā uzkrātais ūdens, jo vairāk zuši ir instinktīvi stimulēti migrēt uz jūru un zušķērājā tiek nozvejoti lielāki zušu lomi. Šādā veidā Alūksnes novada dome un PA „ALJA" nozvejotos zušus pārdod izsolē, gūstot no tā peļņu. Turklāt zušķērājs neļauj migrēt pārējām ezera zivju sugām, visas tajā nokļuvušās zivis iet bojā un nepapildina Alūksnes un Pededzes upju baseinu zivju krājumus un daudzveidību.

Tagad Alūksnes novada dome ir izsludinājusi iepirkumu ar identifikācijas Nr. ANP2012/16/EZF par „Hidrotehniskās būves - zušķērāja „Tacis" rekonstrukciju" un būvdarbu izpildes termiņš, ieskaitot objekta nodošanu ekspluatācijā, noteikts no 2012.gada 21.jūnija līdz 22.oktobrim.

Iepazīstoties ar SIA „BELSS" izstrādāto tehnisko projektu „HIDROTEHNISKĀ BŪVE - ZUŠĶĒRĀJS" par „Hidrotehniskās būves - zušķērāja „Tacis" rekonstrukciju", redzams, ka tajā nav paredzēta ar slieksni pie noteikta ūdens līmeņa augstuma PPL 183,8 m atklāta, neregulējama ūdens līmeņa pārplūde sabiedriski pieejamā vietā kā atsevišķs plūdu ūdens novadīšanas kanāls. Bet ir paredzēta tikai regulējama ūdens līmeņa pārplūde, kas izvietota slēgtā sabiedriski nepieejamā aizsprosta telpā, tādējādi radot Alūksnes novada domei un PA „ALJA" labvēlīgus apstākļus netraucēti regulēt ezera ūdens līmeni pēc saviem ieskatiem, tieši pārkāpjot „Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus, 1986.g., šifrs 5013", un „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas komplekso programmu, 1992.g., šifrs 5944" un citus saistītos tiesību aktus, kā minēts iepriekš. Šis projekts nav saskaņots ar ezera krastos esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem un lietotājiem.

Ņemot vērā visu šajā iesniegumā minēto, mums, kas parakstījuši šo iesniegumu, ir pamats uzskatīt, ka regulāri laika posmā no 2006.g. ieskaitot, izmantojot zušķērājā esošās ezera ūdens līmeņa regulēšanas iespējas, paceļot un ilgstoši noturot ezera ūdens līmeni virs PPL 183,8 m un virs AUL 183,9 m, tas ir ASL līmenī, Alūksnes pilsētas dome un PA „ALJA", mantkārīgā nolūkā gūt peļņu no zušu nozvejas, apsaimnieko ezeru, tieši pārkāpjot „Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumus, 1986.g., šifrs 5013", un „Alūksnes ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas komplekso programmu, 1992.g., šifrs 5944" un citus saistītos tiesību aktus, tādējādi vispārbīstamā veidā ar plūdiem bojājot, iznīcinot un traucējot lietot īpašniekiem un lietotājiem ezera krastos esošo nekustamo īpašumu, nodarot viņiem materiālu kaitējumu. Nolūkā, lai pārtrauktu un nākotnē nepieļautu šādu nelikumīgu rīcību

LŪDZAM :

1. apturēt un likt pārskatīt, saskaņojot ar Alūksnes ezera krastu zemju un būvju īpašniekiem un lietotājiem, SIA „BELSS" izstrādāto tehnisko projektu „HIDROTEHNISKĀ BŪVE - ZUŠĶĒRĀJS" par „hidrotehniskās būves - zušķērāja „Tacis" rekonstrukciju" realizāciju - būvi.

2. Alūksnes novada domei uzlikt par pienākumu:

2.1. ievērot pilnībā visā Alūksnes ezerā ūdens līmeņus, nosakot korektas ģeodēziskās augstuma un ūdens virsmas līmeņa atzīmes:

- zemākais līmenis (ZL) ir 183,5 m;

- normālais uzstādinājuma līmenis (NUL) ir 183,6 m un pie NUL netiek pārpludināta vai pārmitrināta piekraste;

- pavasara palu līmenis (PPL) ir 183,8 m, virs kura augstāks līmenis ir uztverams, kā plūdi un šīs PPL (183,8 m) ūdens līmeņa robežas pārsniegšanas gadījumā nekavējoties darīt visu iespējamo, lai normalizētu ūdens līmeni, atgriežot to PPL (183,8 m) robežās vai nolaist vēl zemāku ūdens līmeni.

2.2. regulāri veikt un reģistrēt Alūksnes ezera ūdens līmeņa mērījumus un ne retāk kā vienu reizi nedēļā šo mērījumu rezultātus publicēt Alūksnes novada interneta mājaslapā un reizi mēnesī Alūksnes un Apes novadu laikrakstos „Alūksnes Ziņas", „Malienas Ziņas" un „Alūksnes Novada Domes Vēstīs";

2.3. veikt pasākumus, lai SIA „BELSS" izstrādātajā tehniskajā projektā „HIDROTEHNISKĀ BŪVE - ZUŠĶĒRĀJS" par „hidrotehniskās būves - zušķērāja „TACIS" rekonstrukciju" tiktu iekļauts, papildus uzprojektēts un izbūvēts ūdens novadīšanas kanāls ar neregulējamu slieksni pie noteikta ūdens līmeņa augstuma PPL 183,8 m;

2.4. rudenī ieziemot Alūksnes ezeru ar ūdens līmeni ne augstāk par 183,6 m;

2.5. jaunās hidrobūves ekspluatācijas noteikumu izstrādes gaitā iepazīstināt ar tiem ezera krastā esošo īpašumu īpašniekus un ieinteresētos iedzīvotājus.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Par ūdens līmeni Alūksnes ezerā

Kategorijas