Eksperti sniedz ieteikumus drošai Jāņuguns kuršanai

2012. gada 20. jūnijs 15:44

534

Vasaras saulgriežu svētku svinēšana nav iedomājama bez ugunskura kuršanas. Līdztekus jautrībai, eksperti aicina iedzīvotājus būt apdomīgiem un izvairīties no pārdrošas, veselībai un dzīvībai bīstamas rīcības, kurot Jāņu ugunskurus. Līgo svētkus gaidot, SIA Zaļā josta pulcēja nozares speciālistus, lai dalītos zināšanās un ieteikumos par drošu un videi draudzīgu svinēšanu.

Latvijas Universitātes asociētais profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels par Jāņuguns simbolisko nozīmi latviešu folklorā un ugunskura kuršanas tradīciju stāsta: "Jāņu svinēšanas tradīcija nāk no senākiem laikiem, kad lielākā daļa latviešu bija zemnieku tauta, ar rūpēm par ražu, izdzīvošanu un auglīgu augsni. Uguns tad saistījās ar auglību. Tika uzskatīts, ka uguns ir tā, kas aizvieto sauli gada visīsākajā naktī, kad aktivizējas ne tikai labie, bet arī tumsas spēki. Jāņuguni iededz vēl pirms saules rieta un tai jādeg līdz pat rītausmai."

Latviešu folklorā minēti dažādi ugunskura kuršanas veidi, stāsta Valdis Muktupāvels: „Tradicionāli- uguns virs zemes, sakrauts no malkas piramīdveida krāvumā, kura priekšrocība- uguns ir klāt svinēšanas vietai. Mūsu senču iecienīta bija četrus līdz piecus metrus gara ar ozola vītnēm rotāta uguns kārts, jeb pūdele. Tās aizdegšana liecināja - mājā tiek gaidīti Jāņabērni. Vēl senči veidoja par saules riteni dēvēto uguns riteni, ko, aizdegtu, ritināja lejā no pakalniem."

Lai Jāņuguns baudīšana būtu veselībai un videi droša, SIA Zaļā josta valdes loceklis Mārtiņš Krūmiņš iesaka ņemt vērā, ko dedzināt Jāņu ugunskurā: "Svētku mielastu nereti iegādājam lielveikalos, kur pārtika fasēta dažāda veida plastmasas iepakojumos. Nereti liels ir kārdinājums šos iepakojumus iemest turpat ugunskurā, tomēr jāatceras, ka tādējādi gaisā izplatās videi un veselībai bīstami izgarojumi, ķīmiski savienojumi, kas rodas, iepakojumam nepilnīgi sadegot. Ja ugunskurā dedzināti plastmasas atkritumi, gaļu vai dārzeņus tajā cept vairs nedrīkst, jo kaitīgos savienojumus, kas turpina izdalīties no ugunskura, apēdam līdz ar tajā gatavoto ēdienu. Šis šķietami nevainīgais iepakojums sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā, kas mērāma virs 1000 grādiem, taču ugunskura temperatūra ir vien 300 - 400 grādi." Mārtiņš Krūmiņš stāsta, ka ugunskurā pieļaujams dedzināt tikai malku, zarus, papīru vai pagājušā gada vainagu, bet ne plastmasas, gumijas vai citus ķīmiskus atkritumus.

Savukārt Paulis Tretjakovs, VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks aicina rūpīgi izvēlēties vietu, kur ierīkot ugunskuru un apdomāt uguns izplatīšanās iespējamību. "Ideālā variantā ugunskurs jāplāno vismaz 10 metrus no kokiem, ēkām, sētām un citām ugunsnedrošām vietām," stāsta Paulis Tretjakovs, piebilstot, ka "paaugstināta ugunsdrošība jāievēro visiem līgotājiem, kas plāno doties svētkus svinēt pie dabas, jo mežos šobrīd ir ugunsbīstamais periods. Ugunskurus drīkst kurt tikai īpaši tam paredzētās un ierīkotās vietās." VUGD pārstāvis aicināja uguns iekuršanai neizmantot šķidrumus, kas nav paredzēti šim mērķim, piemēram, benzīnu un dīzeļdegvielu, kas ir sprādzienbīstami un viegli uzliesmojoši. Ja ugunskuru neizdodas iekurt ar skalu palīdzību, talkā jāņem degšķīdums. "Visu Jāņu nakti jāgādā, lai ugunskurs netiktu atstāts bez ievērības, jo vējš var mainīties un liesmas pārmesties uz tuvumā atstātiem priekšmetiem. Savukārt ugunskura dzēšanai pa rokai ieteicams turēt smiltis un ūdeni. Lecot pār ugunskuru jāraugās, lai mugurā nebūtu sintētisks apģērbs, kas var viegli uzliesmot," norāda P. Tretjakovs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Eksperti sniedz ieteikumus drošai Jāņuguns kuršanai

Kategorijas