Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes slimnīca nākotnē varētu pildīt traumpunktu un aprūpes slimnīcu funkcijas

LETA

2012. gada 25. aprīlis 15:41

2037

Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Krāslavas slimnīcas nākotnē varētu pildīt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un aprūpes slimnīcas funkcijas, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā diskusiju materiālā Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānam līdz 2018.gadam, kas nodots sabiedriskai apspriešanai.

Diskusiju materiālā teikts, ka demogrāfiskās izmaiņas un pacientu plūsma neietekmēs esošo ārstniecības iestāžu tīklu un slimnīcu sektoru tādā mērā, lai kāda no slimnīcām vai ārstniecības iestādēm būtu pilnībā jāaizver. Tomēr atsevišķās slimnīcās ir iespējama funkciju maiņa ar mērķi dārgākās slimnīcu funkcijas koncentrēt produktīvākās un efektīvākās slimnīcās.

VM secina, ka Alūksnes, Preiļu, Jūrmalas un Kuldīgas slimnīcās ir zems produktivitātes līmenis, tādēļ tiek ierosināts mainīt funkcijas, tomēr izņēmums ir Kuldīgas slimnīca, kas ģeogrāfisku apsvērumu dēļ var saglabāt esošās funkcijas. Tāpat maza pacientu skaita dēļ tiek ierosināts mainīt funkcijas Krāslavas slimnīcā, reorganizējot to par steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.

Lai saglabātu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību slimnīcu funkciju maiņas dēļ, jāapsver iespēja reģionos vai pašvaldībās attīstīt pacientu transportēšanas sistēmu vai dienestu, kura galvenā funkcija būtu plānveida pacientu transportēšana uz lielākām slimnīcām un slimnīcu ambulatorām struktūrām, rosina VM. Tādejādi šāda pieeja var mazināt negatīvās diskusijas par pakalpojuma pieejamību lauku iedzīvotājiem, kuru iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ir ierobežotas privātā transporta trūkuma dēļ, kā arī speciālistu trūkuma dēļ būtu efektīvāk pacientus transportēt pie speciālista, nevis otrādi, teikts plānā.

Vienlaikus Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā un Bērnu psihoneiloloģiskā slimnīcā "Ainaži" ir ieteicama funkciju un pacientu vajadzību izvērtēšana, jo ilgais ārstēšanās laiks var liecināt par sociāla rakstura aprūpi, un, visticamāk, iestādē atrodas pacienti, kuru garīgais veselības stāvoklis rada sociāla rakstura problēmas. Tādēļ būtu jāizvērtē, vai nepastāv iespēja daļu no pacientiem integrēt sociāla rakstura iestādē (pansionātos), tādejādi nenoslogojot veselības aprūpes infrastruktūru ar sociālās aprūpes klientiem, bet slimnīcas "Ainaži" pacientus nodot Labklājības ministrijas pakļautībā, rosina VM.

Nepieciešams arī izvērtēt un veidot slimnīcu un poliklīniku apvienības tajās pašvaldībās, kurās tas ir iespējams un kurās tas ir pamatoti, tādejādi paaugstinot slimnīcu ambulatoro aktivitāti ar tam sekojošu produktivitātes palielinājumu un efektivitātes uzlabošanos. Šāda pieeja vienlaikus uzlabos pakalpojumu kvalitāti, jo tiks nodrošināti daudzi priekšnosacījumi ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktībai. Tāpat atsevišķās ārstniecības iestādēs ieguldītie resursi telpu un aprīkojuma infrastruktūrā tiks intensīvāk noslogoti, tādejādi paaugstinot atdevi produktivitātes izteiksmē no ieguldītajiem līdzekļiem.

Tāpat tiek piedāvāts izvērtēt iespēju koncentrēt ambulatoros resursus lielākos ambulatoros centros un slimnīcu ambulatorās daļās, tādejādi kāpinot ārstniecības iestāžu produktivitāti un uzlabojot efektivitāti.

VM arī piedāvā apsvērt iespēju nodot pašvaldības pārraudzībā mājas aprūpi, ļaujot pašvaldībām rūpēties par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti pacientu dzīvesvietā.

Diskusiju materiāla mērķis ir noteikt iespējamo veselības aprūpes iestāžu tīklu reģionu un novadu līmenī, balstoties uz tādiem faktoriem kā demogrāfija, pacientu plūsma, hospitalizācijas tendences, slimnīcu darbība, kā arī šo faktoru ietekmes vērtējumu uz esošo veselības aprūpes iestāžu tīklu.

Piektdien, 27.aprīlī, pulksten 12.00, VM notiks diskusiju materiāla prezentācija sociālajiem partneriem un nozares profesionāļiem.

Kategorijas