Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Kritiskā robeža sasniegta

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2012. gada 9. marts 07:14

2308

”Pašlaik situācija ir tiktāl saspīlēta, ka bez lēmumiem, kas iespaidos iedzīvotāju labklājību un valstsvīru komfortu, vairs neiztikt,” raksturojot šābrīža situāciju pasažieru pārvadājumu nozarē, kad valsts dotācija šim gadam samazināta vēl par 30 procentiem, saka SIA “Vidlatauto” valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis.

Mīnus 30 procenti
Tādā pašā situācijā ir Gulbenes un Madonas pasažieru pārvadātāji, tādēļ nolemts vienoti iestāties par iedzīvotāju tiesībām saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Martā būs dienas, kad Alūksnes, Apes novados un, iespējams, arī Gulbenes un Madonas novados sabiedriskais transports vispār nekursēs. “Mums jau divreiz ir bijušas tikšanās ar Alūksnes, Gulbenes un Madonas pasažieru pārvadātājiem, lai apspriestu, ko darīt. Rīcība būs radikāla. Tas būs pasākums iedzīvotāju interešu aizstāvībai. Negribam, lai no tā ciestu skolēni, tādēļ tas būs skolēnu brīvdienu laikā vai nedēļas nogalēs,” saka E.Strickis. Viņš atgādina, ka jau pērn valsts dotācija sabiedriskajam transportam tika samazināta, bet šogad - vēl par 30 procentiem. No Latvijas pieciem plānošanas reģioniem vislielākie “grēkāži” šogad bija Zemgale un Vidzeme, kam dotāciju samazināja par 30 procentiem. “Bet Latgales, Kurzemes un Rīgas reģioniem, kur ir politisko partiju pārstāvji, samazinājums ir tikai 4 līdz 6 procenti. Šobrīd par 2011.gadu valsts parādā SIA “Vidlatauto” ir 75 000 latu, par šo gadu – jau 18 000 latu! Šogad katru mēnesi no valsts saņemam par 10 000 latu mazāku dotāciju nekā pērn. Lai arī otro gadu esam iekļāvušies SIA “B Bus” tīklā, kas ir lielāks uzņēmums un varam rast iekšējās finanšu rezerves, šādi turpinot, esam spiesti pieņemt radikālus lēmumus, jo visam ir robeža,” atzīst E.Strickis.

Vairs nav kur taupīt
SIA “Vidlatauto” grāmatvede Jeļena Žīgure, raksturojot kritisko situāciju, uzsver, ka, piemēram, janvārī “Vidlatauto” saņēma
15 000 latu dotāciju, bet darba algām, nodokļu nomaksai un degvielai nepieciešams daudz vairāk. “Ir arī pašu ienākumi, bet par šo naudu vajag iegādāties arī rezerves daļas, veikt apdrošināšanu un citu. Ļoti daudziem esam parādā par rezerves daļām, bet degvielu uz pēcapmaksu vispār vairs nedod. Mūsu uzņēmumā primārās ir šoferu darba algas. Visus citus izdevumus esam krasi samazinājuši, bet šoferu algas ir palikušas nemainīgas. Tagad valsts dotācijas nepietiek pat vairs šoferu algām un degvielas iegādei. Pērn valsts “Vidlatauto” samaksāja tikai pusi no tiem līdzekļiem, kas mums pienācās pēc noslēgtā līguma ar valsti. 2010.gada parādu valsts mums atdeva 2011.gada decembrī, līdztekus krājot 2011.gada parādu. Bet ar 2012.gadu valsts savu jau tā mazo dotācijas daļu samazināja vēl, tāpēc šobrīd jūtamies bezspēcīgi un beztiesiski,” atzīst J.Žīgure. SIA “Vidlatauto” valdes loceklis un SIA “B Bus” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars salīdzina: kopš pagājušā gada vidus līdz šim brīdim degvielas cena ir paaugstinājusies par 6 procentiem, bet valsts dotācija sabiedriskajam transportam samazinājusies par 30 procentiem.

““Vidlatauto” gada apgrozījums bija 480 000 latu. No tā 300 000 latu - valsts dotācija, 105 000 latu – pašu ieņēmumi. Nevar strādāt, ja valsts kopējais parāds ir 30 % no mūsu gada apgrozījuma! Salīdzinājumā ar 2010.gadu izmaksas samazinājām par 10 %. Šogad dotācija ir par 30 % mazāka, tādēļ tik daudz līdzekļu konsolidēt, neslēdzot reisus, nav iespējams. Latvijā šobrīd pasažieru pārvadājumus veic aptuveni 30 uzņēmumi, no tiem 20 pieder pašvaldībām, 10 ir privātuzņēmumi,” saka Vitālijs Komars.

Valsts nepilda saistības
E.Strickis vērtē, ka tik kritiska situācija līdz šim nav pieredzēta. Lai arī pārvadātāji ar valsti ir noslēguši ilgtermiņa līgumu no 2009. līdz 2017.gadam par pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem, valsts neuzņemas atbildību. Satiksmes ministrija un valsts SIA “Autotransporta direkcija” cenšas panākt, lai zaudējumu daļu sedz paši pārvadātāji, lai gan līgumā atrunāts, ka tas ir valsts pienākums. “Kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers, arī bija nepilnības, bet pasažieru pārvadājumu sistēma funkcionēja. Tagad ir bankrots! Mēs varam nostrādāt līdz aprīļa sākumam. Valsts pasažieru pārvadātājiem šobrīd Latvijā parādā ir 2,3 miljonus latu. Satiksmes ministram Aivim Ronim nav pieredzes. Šobrīd nav neviena, kas aizstāv pārvadātāju intereses, vienīgi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija cīnās un gatavo pieteikumu Satversmes tiesai, kā arī paši pārvadātāji,” viņš saka.
V.Komars min piemēru, ka Beļģijas pamatlikumā ir iekļauts punkts par to, ka katram valsts iedzīvotājam ir tiesības uz sabiedrisko transportu, un pauž nožēlu, ka tas nav atrunāts LR Satversmē.  “Valsts spiež uz to, ka tādiem uzņēmumiem kā “Vidlatauto” ieņēmumi uz kilometru ir aptuveni 20 santīmu, bet Cēsu, Valmieras uzņēmumiem ir aptuveni 33 santīmi. Bet kurš ir vainīgs, ka Alūksnes novads ir mazāk apdzīvots? Latvijā pasažieru pārvadājumiem gadā paredzēti 45 miljoni latu. Izklausās ļoti liela summa, bet no tās 22 miljoni paredzēti tikai dzelzceļa sliežu uzturēšanai! Valsts grib, lai mēs ar lielo autobusu braucam par 50 santīmiem kilometrā, kamēr vilciens kilometru brauc par 3,50 latiem!” viņš salīdzina.

Vairāk tiek savējiem
E.Strickis un V.Komars uzskata, ka valstī būtu jāmaina dotācijas sadales kārtība sabiedriskajam transportam. Viņuprāt, to vajadzētu dalīt valsts SIA “Autotransporta direkcija”, likvidējot pašreizējo starpposmu Vidzemes plānošanas reģiona veidolā. “Reģionā ir pašvaldību pārstāvji, kas lobē savas intereses. Vidzemes reģionā ir pārvadātāji no Alūksnes, Gulbenes, Valkas, divi Madonas uzņēmumi, Cēsis un Valmiera. Vidzemes reģions 146 000 latu sadalīja janvārim, bet, salīdzinot ar pagājušo gadu, Madonai iedalīja par 29 % mazāk, Alūksnei – par 25 %, Gulbenei – par 20 %, bet Valmierai un AS “Cata”, kas apvieno vairāku bijušo rajonu teritorijas, tikai 3 % uz abiem! Gulbenes novada domes deputāts Nikolajs Stepanovs solīja risināt šo jautājumu, jo arī ir viens no pašvaldību pārstāvjiem reģionā. Ja ne – vērsīsimies KNAB, norādot uz interešu konfliktu,” stāsta E.Strickis. Viņš secina, ka nozarei daudz problēmu rada arī nelegālie pārvadātāji un pašvaldības, iegādājoties autobusus skolēnu pārvadāšanai.  “Alūksnes novads nopirka divus autobusus skolēnu pārvadāšanai par Eiropas naudu, bet, piemēram, Gulbenes novads – deviņus! SIA “Gulbenes autobuss” ir pašvaldības uzņēmums, līdz ar to, iepērkot tik daudz šo autobusu, novads pats gremdē savu pasažieru pārvadātāju, kam viena no funkcijām varētu būt skolēnu pārvadājumi. Turklāt ar tiem pārvadā arī citus pasažierus, lai gan tas nav atļauts. Ikdienā autobusi arī jāuztur, kas nav lēti. Pašvaldības uzsver, ka tādējādi vadā skolēnus par brīvu, bet tas nav par brīvu, jo tad par visu maksā pagasts, nevis izmanto valsts dotāciju,” saka E.Strickis. Jeļena Žīgure piebilst, ka ir daudz striktu regulu, kas nosaka pasažieru pārvadājumus, tostarp šoferu darba grafiku, izglītību, sertifikācijas veikšanu. “Kurš pagasta pārvaldes šoferis to zina un ievēro?” viņa jautā.

Mērķtiecīga biznesa pārdale
E.Strickis negatīvi vērtē arī nesenos grozījumus noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību maršrutu tīklā. Tie paredz, ka tagad pasažieru uzņemšana un izlaišana var notikt ne tikai autoostās, bet arī citviet pilsētā, kur vietu tam ierāda vietējā pašvaldība. Tādējādi valstī radīts haoss un iedzīvotājos neziņa. “Tiesa, Alūksnes autoostas pakalpojumus pārvadātāji joprojām izmanto, bet šie grozījumi veicinās nelegālos pasažieru pārvadājumus. Šāda rīcība ir tuvredzīga, jo ir pretrunā ar ES nostādnēm, kur arvien lielāku uzmanību pievērš autobusu pārvadājumiem un pasažieru apkalpošanas līmeņa, aizsardzības un tiesību nodrošināšanai. Ja nav autoostas, kur cilvēkiem patverties, kamēr gaida autobusu?” saka E.Strickis.

23.martā būs Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas sēde, kur viens no svarīgākajiem jautājumiem būs par pašreizējo situāciju. E.Strickis ir skeptisks, vai pēc tam kas mainīsies, bet kašķis būšot liels. “Šobrīd ir izjūta, ka mērķtiecīgi grib likvidēt pasažieru pārvadājumus. Šajā biznesā esmu ilgāk nekā 23 gadus: ir bijuši grūti laiki deviņdesmitajos gados, bet tagad – kā pret sienu! Rēzeknē sabiedrisko transportu pārņēma pašvaldība, Jelgavā un citur grib rīkoties līdzīgi. Vidzemē vadību uzņēmušies ir Cēsis un Valmiera, apspiežot mūs - mazos. Varbūt ir iecere valstī pārdalīt šo biznesu “savējiem” un pēc tam tas atkal būs rentabls, jo valsts dos dotāciju pilnā apjomā?” spriež E.Strickis.

Kategorijas

Kategorijas