Stirnu palicis maz

2012. gada 24. februāris 07:04

1605

Šķiet, daudzi šoziem iedomājas, kā klājas stirnām. Kāpēc tās gandrīz nekur nevar redzēt? Sniega sega mežā nav dziļa, tāpēc stirnas var atrast barību – mellenājus, viršus, sīkus zariņus, koku un paparžu pumpurus, kā arī dažkārt pērno kūlu vai sienu, ko mednieki piegādā barotavās.

“Laika apstākļu dēļ līdz šim stirnas ir izdzīvojušas. Tepat ap manu māju kādas desmit stirnas uzturas. Tiesa, pēdējās dienās tās nemanu, varbūt aizgājušas mežā. Stirnām galvenie ienaidnieki ir lūši, kurus vairs nevar medīt, jo limits jau ir nomedīts. Tie stirnām pakaļ dzinās gandrīz līdz mājām. Aukstumu stirnas izturēja labi, jo sniegs mežā nav dziļš. Tām nav grūti atkasīt sniegu, lai varētu gulēt uz zemes,” stāsta Bejas mednieku biedrības priekšsēdētājs Arvīds Bērzkalns.

Viņš redzējis lūša saplosītu stirnēnu. Stirnas māju tuvumā uzturas tāpēc, ka mežā tām uzglūn plēsoņas. Mednieks norāda, ka mežā stirnu pēdu ir maz, vairāk to var redzēt apkārtējos laukos. A.Bērzkalns secina, ka barības pietiek, jo stirnas nav pat ēdušas tām aizvesto sienu. Tiesa, pavasara atkusnis vēl ir tālu. Turklāt sola, ka šajās dienās pamatīgi putinās, tāpēc grūti prognozēt, kā stirnām klāsies turpmāk. Mednieki otro gadu šos skaistos briežu dzimtas dzīvniekus nemedī. “Domāju, ka stirnas nevarēs medīt vēl vismaz piecus gadus. Atceros, ka pēc 1996.gada stirnu skaita ievērojama krituma pagāja astoņi gadi, kamēr situācija uzlabojās. Tagad divas iepriekšējās ziemas ir bijušas kritiskas stirnām. Tiesa, “sēklai” dzīvnieki ir palikuši, turklāt tie ir spēcīgākie,” spriež A.Bērzkalns.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš atzīst, ka šī ziema stirnām ir labvēlīga. Taču daļu no dzīvnieku mazumiņa, kas vēl ir palicis, apēd lūši un vilki. Nenoliedzami, ka plēsoņām barības bāze ir vajadzīga. Taču tāpēc turpina sarukt stirnu skaits. Turklāt jau ir sācies suņu laiks, kas ne mazāk apdraud stirnas. “Ir tāda sajūta, ka suņu saimnieki nemaz neieklausās brīdinājumos un aicinājumos neļaut suņiem klaiņot apkārt un trenkāt stirnas. Kamēr saimnieki netiks sodīti, tikmēr acīmredzot nekas nemainīsies. Ja kāds suns ir saplosījis stirnu, tad izrādās, ka tam saimnieka vairs nav, jo neviens neatzīstas,” skaidro L.Kļaviņš. Medniekiem klaiņojošos suņus atļauts šaut, ja tie ir tālāk par 200 metriem no apdzīvotas vietas. Tāpēc atkal un atkal ir jāskaidro, ka suņiem ir jābūt piesietiem. Tiesa, kamēr nav sērsnas, sunim ir grūtāk noķert stirnu. Taču nereti to dara vairāki suņi.

Par atlikušo stirnu daudzumu precīzi varēs pārliecināties pavasarī, kad dzīvniekus skaitīs. “Es daudz braucu pa visu virsmežniecības teritoriju. Stirnas nav dzīvnieki, kurus varētu neieraudzīt, ja tie ir. Taču tās gandrīz nekur neredz. Tas nozīmē, ka, vizuāli vērtējot, var teikt, ka to skaits ir sarucis,” secina L.Kļaviņš. Tiesa, var pieļaut, ka stirnas nerādās, jo “apdzīvojamās platības” tagad tām pietiek.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Stirnu palicis maz

Kategorijas