Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Divi suņi saplosa trešo

Mārīte Dzene
Palīdzēsim ķepaiņiem!

2012. gada 15. februāris 10:41

1467

Svētdien, 12.februārī, policijā saņemta informācija, ka Pils ielā skvērā pie Glika ozoliem divi klaiņojoši suņi sakoduši 1967.gadā dzimušas sievietes suni, par ko uzsākta administratīvā lietvedība.

Biedrības “Astes un ūsas”, kas apsaimnieko dzīvnieku māju, valdes priekšsēdētājs Modris Briedis jau ir centies šos suņus notvert, taču nesekmīgi. “Jau svētdien vairākas stundas dzinām pēdas suņiem, bet kaut kur pie Laurencenes ielas tie pazuda. Pirmdien suņi netika manīti. Tikai vakarā, kad jau satumsa, mums zvanīja, ka tie atkal redzēti Miera ielas rajonā, pie veikala “Saule” un citviet,” stāsta M.Briedis. Viņš atzīst, ka šobrīd suņu ķeršana ir apgrūtināta, jo nevar izmantot speciālos instrumentus, ar kuru palīdzību no attāluma var iešaut iemidzinošas zāles. Paredzams, ka šodien pēc tās remonta ierīce būs atkal darba kārtībā. “Būtu ļoti svarīgi atrast suņu saimniekus, lai brīdinātu nelaist tos brīvi klaiņot. Pret cilvēkiem šie suņi izturas miermīlīgi, pat baidās, tāpēc nelaiž sev tuvoties. Taču pret citiem suņiem ir agresīvi, jo acīmredzot ir sācies suņu laiks, kad suņu starpā notiek konkurences cīņa. Ja tiem būtu lielāks pretinieks, tad droši vien sekas nebūt tik traģiskas. Bet mazais sunītis tiem nespēja pretoties,” spriež M.Briedis. Viņš pieļauj, ka abi klaiņotāji ir viena saimnieka suņi vai arī dzīvo kaimiņos, tāpēc ir sadraudzējušies. Taču tie nav vienīgie suņi, kurus saimnieki palaiž savā vaļā. “Viens suns pēc līdzīga gadījuma tika notverts un nogādāts dzīvnieku mājā. Tā kā saimnieks nepieteicās, tam atradās jauns saimnieks, kas suni aizveda uz citu novadu. Patiesībā miermīlīgs suns, bet sēdēja pie kuces, tāpēc uzbruka pārāk tuvu garāmejošam sunim,” atceras M.Briedis.

Policija par suņa saplosīšanu uzsākusi administratīvo lietvedību. Vidzemes reģioa policijas pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma skaidro, ka tiek skaidroti notikušā apstākļi, aptaujājot cietušo, lieciniekus, kā arī meklēti suņu saimnieki. “Visticamāk, tiks rakstīts atteikums uzsākt kriminālprocesu. To var tikai tad, ja ir subjekts, pret kuru to var uzsākt. Pret suni neko nevar uzsākt. Tāpēc jāpieļauj, ka viss tā arī paliks, jo nav neviena, ko saukt pie atbildības. Turklāt ir jāsaprot, ka dzīvam sunim ekspertīzi neveic. Tātad tā vainu pierādīt ir ļoti sarežģīti,” skaidro D.Jukāma. Viņa uzsver, ka šī ir situācija, kuru šobrīd visvairāk var ietekmēt sabiedrība un pašvaldība, jo policija neķers klaiņojošus suņus. Tuvojoties pavasarim, šī situācija ar klaiņojošiem agresīviem suņiem var tikai saasināties. Tāpēc ir svarīgi kaimiņiem redzēt un prasīt, lai suņi netiktu palaisti savā vaļā arī vakaros.

D.Jukāma uzsver, ka pēc iespējas ātrāk visi suņi ir jāčipo. Tad nebūs problēmu atrast saimnieku un prasīt no tā atbildību. Pērn ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pārejas periodu līdz 2016.gadam. Tikai pēc tam būs spēkā prasība, ka visiem suņiem ir vajadzīgs čips. “Tāpēc ir tā, ka nevar pierādīt, kam pieder suns. Ja tas ir kaut ko pastrādājis, neviens vairs neatzīst, ka vainīgs būtu viņa suns,” secina Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. 

Kategorijas

Kategorijas