Kinematogrāfu festivāls Polijā

2011. gada 14. decembris 15:56

922

Decembra sākumā Polijas pilsētā Bidgoščā norisinājās kinematogrāfu festivāls “Camerimage”. Festivālam ir septiņu gadu vēsture, bet tieši Bidgoščā tas norisinās jau otro reizi. Festivāls koncentrējas nevis uz režisoru, bet uz kinematogrāfu - gaismošanas, kameru, specefektu jaunumiem. Par šo festivālu uzzināju pagājušajā gadā, kad vienkārši “google” meklētājā ierakstīju- kino festivāli. Tā sākās arī mans “Camerimage” laiks.

Pagājušajā gadā man apmeklēt festivālu palīdzēja Modra Gulbja piemiņas stipendija, kuru biju saņēmusi. Naudas ziņā tas bija bezrūpīgs brauciens, taču šogad devos turp ar pāri 50 latiem, kuros bija ieskaitīta arī nauda atpakaļceļam. Drošības labad paņēmu līdzi ģitāru, cerībā, ka izdosies nopelnīt. Šī mana apņemšanās mazliet izgāzās. Bet noteikti neizgāzās ideja turp doties, neskatoties uz to, ka braucu drīzāk lielā tumsā. Iesākumā es īsti nezināju, kur palikt. Taču mani nepamet sajūta, ka uzdrīkstoties, tā mazliet neapdomīgi lecot, esmu ieguvusi vairāk nekā cerēju.

Milzīgā operas ēkā katrs no atbraukušajiem varēja vērot filmas visu cauru dienu vai arī apmeklēt darbnīcas, kurās izcili kinematogrāfi dalījās savā pieredzē un runāja ar tevi kā līdzīgs ar līdzīgu. Tā, piemēram, šogad festivālu apmeklēja arī John Seale (Rain Man, Haryy Potter and the Sorceter's Stone), Andy Morahan (tādu mūzikas klipu kā Guns N' Roses-November Rain, Maikla Džeksona-Give it to me uc. režisors), Larsa fon Trīra, filmas “Melanholija” kinematogrāfs Manuel Alberto Claro), Roberto Schaefer (Monster's Ball, Finding Neverland ) un daudzi citi. Šī gada festivāla goda viesi bija dokumentālo filmu režisors Alberts Maisleš un poļu leģendārais režisors Andžejs Vajda.

Tieši šī līdzvērtības sajūta sniedza milzīgu iedvesmu un var jau būt, ka iedotās vizītkartes un mobilā tālruņa numuri nekad vairs netiks izmantoti. Uz vienu mirkli, kurā pats Alberts Maisleš tev uzsauc “Tu tikai uzraksti e-pastu man un atgādini par sevi!” tu jūties it kā tu būtu starp viņiem gluži savējais. Un var jau būt, ka paši mēs šos cilvēkus saliekam uz pjedestāliem un tad jūtamies ļoti pārsteigti, ka viņi izrādās gluži lādzīgi un parasti.

Klausoties Andy Morahana lekciju es sāku rakstīt kādu zīmīti. Pateicos par iedvesmu un uzrakstīju savu mobilā telefona numuru. Nudien neapdomīga rīcība un es,tā pat kā jūs,domāju,ka tāds cilvēks tikai pasmiesies par to. Un pat ja nesmiesies,rakstīt gan nerakstīs. Taču es saņēmu īsziņu no paša Andy jau tajā pašā vakarā! Mūsu sarakste man lika domāt par to, ka pat es neesmu tik atvērta, atsaucīga un laipna kā viņš. Un es īsti nesaprotu, kāpēc. Nesaprotu vēl aizvien.

“Camerimage” manī radīja dažādas pārdomas,bet visvairāk apziņu, ka es varu. Ka cītīgi strādājot un veidojot ap sevi cilvēku grupu, kuri domā līdzīgi, ir iespējams izveidot kopīgu projektu. Tieši tas ir mans lielākais izaicinājums pēc šī festivāla - meklēt komandu, kurā ne vairs es būtu galvenā, bet kopīgā ideja.

Līdztekus tādām iekšējām transformācijām es katrā “Camerimage” festivālā iegūstu jaunas zināšanas arī tehniskā plāksnē. Visvairāk mani ir iedvesmojušas lekcijas par gaismošanu .Un šogad, sarunājoties ar kādu specefektu vīru no Londonas, es uzzināju, kas ir animatronika (specefektu radīšana veidojot kustīgus robotus un lelles)! Ja vien man būtu tehniskāks prāts, tas būtu tas ar ko es vēlētos saistīt savu dzīvi. Es noteikti iesaku Alūksnes novada skolās izveidot kādu animatronikas pulciņu, jo mūsdienu filmas ir datormodificēta attēla verdzenes, kuras lēnām pazaudē to naivumu un pirmatklājuma mistiku, kura tām piemita kaut vai nesenajos 80'tajos.

Neskatoties uz to, ka “Camerimage” ir gana tehnisks festivāls, tas vienmēr piesauc fantāzijas un iespēju augšāmcelšanos un, lai kādi arī nebūtu tehnikas brīnumi, kurus izrāda festivālā, viss vienmēr atgriežas pie vienkārša sākuma, kurā atrodas nebeidzams stāsts, neizmērojamas dzīles - CILVĒKS.

Ieejas kartes cenas uz “Camerimage” nebūt nav dārgas. Visdārgākās tās ir vienkāršiem vērotājiem, taču lētākas kino industrijā strādājošajiem, medijiem un jebkuras augstskolas un fakultātes studentiem. Fotogrāfiem šis pasākums ir bez maksas.

Es iesaku katram, kuram interesē kino gan tikai skatīšanās līmenī vai radīšanas līmenī, apmeklēt šo festivālu! Studenti var pieteikties “home stay” programmai, kurā brīvprātīgie uzņems jūs savās mājās par baltu velti uz visu festivāla laiku.

Pagājušajā gadā festivālu apmeklēja tikai divi latvieši. Šogad tie bija jau četri. Ceru kādu no jums tur satikt nākamgad!

Vairāk info par festivālu www.camerimage.pl

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kinematogrāfu festivāls Polijā

Kategorijas