Humoreska: Viss par kaķiem

2011. gada 9. decembris 17:22

643

Gribu parunāt par kaķu sabiedrību. Pie viņiem – viss kā pie mums, cilvēkiem. Atšķirība nav nemaz tik liela. Politika nav sveša arī viņiem. Par to pārliecinājos, viesojoties pie savas radinieces laukos. Ne saukti, ne aicināti kaķi no tuvienes un tālienes vienmēr ir salīduši šās kūtī, kur allaž var tikt pie tikko slaukta govs piena. Kādi tikai minkas tur nesarodas! Kā tikai viņi necīnās par manas radinieces labvēlību, lai pirmie dabūtu pielaidi treknajai un baltajai dzīvei. Tas viss man asociējās ar cilvēciskajām vājībām, dzenoties pēc siltā, vietā Saeimā un valdībā.

Laikam arī mana radiniece zemapziņa ir iespaidojusies no šādas līdzībās, tāpēc katram pieklīdušam kaķi devusi zīmīgu vārdu pēc ģīmja līdzības un krāsas. Savulaik šai pa kūti pa kājām maisījusies gan Ždanoka, gan Rubiks, gan Lieljuksis, gan Repše, gan Pauls, gan Libane, bet no tās šlakas šodien pāri palicis vien Jurkāns. Visus citus no trases noņēmis Lapsa. Ne Lato, bet Kūmiņš. Tomēr tik zīmīgi! “Pauls bija tāds pieklīdenis! Gatavais teātris ar viņu! Bija jautri. Savukārt Repše bija skaists! Viņš tā mani mīlēja! Varēju pašaut padusē un pieglausties,” ar asarām acīs stāsta mana lauku radiniece. Ždanoka arī bijusi dikti simpātiska, bet nešpetna. Vispār tā esot bijusi kaimiņu kaķene, bet šai sagribējies nomainīt mājvietu vai, pareizāk sakot, izvēlējusies pienīgāku un tīrāku kūti. Savus kaķēnus iedējusi manas radinieces māju pagalmā ozolkoka dobumā. Un tad vienā dienā ienākusi pagalmā ar prāvu minču pāri. Pametusi sīkos un pati – prom. Neviens viņu vairāk nav redzējis.

Bet nav ko raudāt! Radinieces kūti papildinājusi jauna kaķi saime - Kabanovs, Ādamsons, Āboliņa, Sprūdžs, Dzintars, Brigmanis. Starp tiem - arī Ždanokas pēcteči.

“Āboliņa ir dikti jauka. Viņa atnāca pie mums kā maza meitene un uzauga acupriekšā. Visur pakaļ staigāja un vēl tagad tā dara, kaut par bērnu vairs nenosauksi. Laužas iekšā istabā. Kad aizveru durvis, klauvē, prasās, lai laižam iekšā. Pat nezinu, ko darīt. Nav jau nekāda pieradinātā. Pati atnāca. Nav ne vakcinēta pret trakumsērgu, nekā,” bažu pilna ir mana radiniece.

Prasīju šai, cik tad kaķi tagad šai pielaizās, viņa nevar pateikt. Šie ejot un nākot ar atšķirīgu intensitāti. Esot vērojama nepārtraukta kustība. Koalīciju veidošanās un sabrukums, opozīcijas un pozīcijas saķeršanās. Kaķi palaikam imitējot darbošanos žurku ķeršanā. Noslaktē pāris un noliek uz taciņas, ka kuru saimniecei jāiet uz kūti. Bet pārsvarā radiniece grauzējus iznīcinot pati – ar slazdu palīdzību. Neraugoties uz apšaubāmo lietderību, kaķi tomēr nenoliedzami ir izcili politiķi. Kā lai citādi skaidro to, ka mana radiniece šiem liekēžiem katru dienu izbaro trešdaļu izslauktā piena un vēl katru mēnesi tērē pensiju kaķu barības kilogramiem. Apbrīnojami, vai ne? Bet kāds ir sausais iznākums? Mana radiniece saka, ka tomēr tik skaisti izskatoties, kad kaķu bariņš stāv un ņaud pie kūts, jo labi zina slaucamo laiku arī bez pulksteņa. Un tad paēduši šiem mētājoties pagalmā kur kurais. No viņu laiskās omulības pašai visas domas par krīzi un dzīves grūtībām izgaistot kā nebijušas. Tā, lūk!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Viss par kaķiem

Kategorijas