Ko mums no tā visa būs mācīties?

2011. gada 9. decembris 08:27

702

2002. gads.

Valmiera, mājas pagalms- 1951. gadā dzimusi sieviete nepilngadīga bērna klātbūtnē cietsirdīgi izturējās pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gāja bojā.

Smiltenes pagasts- 1968. gadā dzimis vīrietis konstatējis, ka nosista un sadedzināta viņam piederoša kucīte GRIETA.

Valmieras pagasta Pilāti. 1972. gadā dzimis vīrietis iespēris ar kāju sunim. Dzīvnieks miris.

Valka Ausekļa iela 1973. gadā dzimis vīrietis dzīvoklī ar nazi nodūris savu vilka sugas suni un izmetis uz balkona.
Gulbene Ozolu iela divi 1981. gadā dzimuši jaunieši mājas pagalmā nogalinājuši divus suņus.
Kocēnu pagasts, pie dzīvojamās mājas no zemes izrakts suns ar vardarbības pazīmēm, kas vēl bijis dzīvs.

Limbaži, Ciema iela. Saimnieki mājas pagalmā atrod beigtu suni ar durtām brūcēm ķermenī.

2003. gads.

Limbažu pagasts 1989. gadā dzimis vīrietis nežēlīgi izturējies pret maziem kaķēniem, nogalinot tos, metot pret sienu un spārdot kājām.

Ķoņi. 1961. gadā dzimis vīrietis pārgriezis sev piederošam sunim rīkli. Mednieks pēc vetārsta ieteikuma suni likvidējis nošaujot.

2005. gads.

Smiltene. Mājas pagalmā atrasts suns ar četrām durtām brūcēm.
Liepna. 1990. gadā dzimis jaunietis mētājis pret sienu kaķi un dedzinājis tam asti.
Limbaži. 1992. gadā dzimis zēns apracis dzīvus kaķēnus.
Skulte. Mežā atrasts aiz pakaļkājas kokā piesiets suns.
....

2011. gads.

30.11. 15:50 Jērcēnu pagastā novadgrāvī ar sasietām kājām atrasts noslīcis suns- taksis
07.12. 19:20 Valmiera Stacijas iela. 1978. gadā dzimis vīrietis dzīvoklī cietsirdīgi izturas pret sev piederošo suni, to sit un spārda.
šeit minētie gadījumi ir tikai niecīga daļa no policijā desmit gadu laikā reģistrētās informācijas, kad uzsākts kriminālprocess par Cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.. ( tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem informēta policija! Neņemos prognozēt, cik ir tādu, par kuriem NEKAD neuzzinās NEVIENS) un apzināti vairāk minēti gadījumi ar gandrīz desmit gadu senu vēsturi.

NEKAS NAV MAINĪJIES!?

Policija izdara savu darbu, bet man nedod mieru jautājums,

vai sabiedrība izdara savu darbu?!

Ažiotāža milzīga.

Šausmināmies, kauninām, prasām un dabūjam asinis, publiskajā telpā izvemjam žulti, kolektīvi saplosām kārtējo upuri un...tā vietā, lai apstātos, aizdomātos un meklētu atbildi uz jautājumu: KO DARĪT, lai NEKAD vairs nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos un KĀ mums kā civilizētai sabiedrībai ( kā mums visiem labpatīk uzskatīt) tālāk dzīvot, kārīgām acīm ar saukli „Kur ir? Kur ir? Dod man ar!” lūkojamies pēc nākamā upura. Protams, pastāv zināmi nosacījumi:

- Vēlams, lai upuris ( dzīvnieka saimnieks) ir sabiedrībā labi zināms ( ja ne pats, tad vismaz bērni!! )

- Vēlams, lai ieņem kādu amatu.

- Ļoti vēlams, lai ir PAGĀTNE.

Ja nu kādam tomēr pēc visa notikušā, domātā un pateiktā vēl interesē atbilde uz jautājumu „Ko mums no tā visa būs mācīties?”..

Vismaz 100 reizes pārdomā savu izvēli, pirms iegādājies kaķēnu vai suņa bērnu. Mazais, spalvainais, aizkustinoši smilkstošais kucēns izaugs un savā, sev vien zināmā valodiņā prasīs to, kas viņam PIENĀKAS- fiziskas aktivitātes, trenniņus, regulāru darbu, iecietību un KOPĀ BŪŠANU.

Pirms izdari izvēli, atbildi uz jautājumu, vai Tu esi gatavs vismaz nākamos desmit savas dzīves gadus veltīt tam mazajam spalvu kamolītim, kas lūkojas Tev pretī ar aizkustinošu maza suņa bērna uzticības pilnām acīm, klusi smilkst un nolaiza Tev seju...

Ja kaut mirkli šaubies, apstājies...

...Būs par viena sastinguša, grāvī vai atkritumu spainī iemesta, purniņa vai ķepiņām kopā sasieta dzīvnieka ķermeņīša mazāk...

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ko mums no tā visa būs mācīties?

Kategorijas