Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Austrumu kaimiņi?

2011. gada 19. oktobris 11:29

667

Šāds jautājums var šķist dīvains, tomēr tam ir pamats. Skaidrs, ka šādi kaimiņi pastāv, taču zināšanas par šiem kaimiņiem ir visnotaļ savdabīgas. Ivars Ījabs norāda: „Interesanti, ka par spīti plaši izplatītajai pārliecībai, ka Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija ir tās liktenis, priekšrocība vai trūkums, Latvijā patiesībā nav nekādu institucionalizētu zināšanu par to, kas notiek Krievijā un NVS valstīs - nav institūtu, nav pētniecības centru, nav nopietnas kompetences." Kas tad ir Latvijā? Visai dīvaini pārspriedumi un aizspriedumi. Tā ka jautājums par Latvijas austrumu kaimiņiem ir arī jautājums pašiem par sevi.

Savulaik Kants, rakstot par mierīgu sadzīvošanu, norādīja uz prelimināro punktu, ka „neviena valsts nedrīkst varmācīgi iejaukties citas valsts satversmē un pārvaldē", ka pretējā gadījumā „tas būtu skandāls un padarītu nedrošu visu valstu autonomiju". Šī atziņa ir precizējama, jo var iejaukties arī nevarmācīgi. Un Krievija arī lieto tā saukto maigo varu. Oficiāli, publiski it kā viss ir mierīgi, bet „racēji" turpina savu darbu, un vaajdzības gadījumā tas tiek izmantots. Iedomāties, ka Krievijai nav nekādu interešu Latvijā, vienkārši ir naivi un bezatbildīgi. Kārlis Daukšts šajā saistībā piemin arī Obamas un Medvedeva „lielo darījumu".

Kas tad interesē „aizdīķa" kaimiņus? Mierīga teritorija, demokrātisks režīms. Ar otru kaiņu ir citādi. Tiek veidota jauna nācija „krievijieši". Tiek uzturēts sakāves sindroms - PSRS sabrukums esot lielākā 20. gadsimta katastrofa. Otrais pasaules karš tiek pārvērsts par Lielo Tēvijas karu un izmantots par identifikācijas pamatu. Tas viss rada revanšisma, aizskarta nacionālisma un ksenofobijas gaisotni. Viens krievu sociologs to raksturoja šādi: man nepatīk ķīnieši, kaut arī viņi ir tadžiki. Saskaņā ar pieticīgām aplēsēm Krievijā ik gadu nogalina 6 imigrantus.

Šādā kontekstā ir skatāms arī Eirāzijas Savienības projekts. Turklāt tas ir vērsts gan pret Eiropas Savienību, gan pret Ķīnu. Savukārt pasākumi var būt visai nevainīgi. Piemēram, Latvijas pedagogiem var rīkot kvalifikācijas kursus par Lielo Tēvijas karu vai skolēniem var rīkot eseju konkursus par šādu tēmu. Tas tiek darīts kā kultūras darbs. Studētgribētājiem tiek piešķirtas stipendijas Krievijas augstskolās. Pēc atgriešanās koleģiālās attiecības saglabājas. Taču šādi tiek risināts arī demogrāfiskais jautājums, ja studētājs paliek Krievijā. Tur tā sauktais demogrāfiskais krusts - attiecības starp dzimstības un nāves līmeni - ir vēl lielāks nekā Latvijā. Naivi iedomāties, ka no „tuvākajiem austrumiem" Latvijā ieplūdīs darbaspēks. Bet Latvijā viens no demogrāfiskās problēmas risināšanas līdzekļiem ir tieši migrācija.

Risinājums var būt arī drastisks. Katru gadu pie Seligera ezera notiek nometne, kuru apmeklē jaunieši arī no Latvijas. Tajā tiek veidoti jauni līderi, apmācot, piemēram, kā izturēties masu pasākumos. Tomēr vienkāršāk ir iegādāties nekustāmos īpašumus Latvijā vai pārpirkt uzņēmumus. Arī kultūras dzīvi un pat sadzīvi var veidot sev tīkamā virzienā. Ja izdotos krievu valodu padarīt par valsts valodu, būtu pavisam patīkami. Bet tas jau ir pašmāju darbiņš, kuru pildīt palīdz arī latviešu nacionālisti.

Var jau lūkoties uz plašo tirgu austrumu virzienā. Dažs labs vietējais uzņēmējs to laiku pa laikam atgādina. Tomēr nenāktu par ļaunu atcerēties Krievijas savdabīgo pārvaldi, sava veida neofeodālismu. Tā ir personālistiska vara, turklāt vertikāli organizēta. Savukārt vara saplūst ar privātīpašumu, paredzot noteikta veida rentes. Latvijā pēdējā laikā šīs rentes dēvē citādi. Šādi rodas arī jautājums, kuru vērts pārdomāt. Iesaistoties šādos darījumos, principā tiek uzturēta pastāvošā un veidojamā sistēma, kas nepavisam nenāk Latvijai par labu. Cik lielā mērā saimnieciskās intereses sakrīt ar pastāvēšanas interesēm?

Šie ir tikai daži apsvērumi un jautājumi, kurus risināsim diskusijā „Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?", kas notiks šā gada 20. Oktobrī, Gulbenē, Kantes kroga semināru telpa, Miera ielā 15, no plkst. 17:00. Kā eksperti tajā piedalīsies ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts un politologs Ivars Ījabs.

Kategorijas