Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Humoreska: Uūūū! Glābiet!

Tenis Nieze
Lietotāju raksti

2011. gada 3. oktobris 14:27

745

Tā sanāca, ka nodzēru pensiju. Neesmu nekāds svētais. Bet sieva ņēma un par to izdzina mani uz ielas. Un pateica: "Bez pensijas mājās neatgriezies! Žigli dzērvenēs!"

Iesprauda grozu rokās un palaida mani rudens vējos. Nežēlīga! Nakti pārlaidu mūsu dārza būdā. Brokastoju zem ābeles gluži kā Mauglis, pārtiekot no iepuvušiem āboliem. Uzkodu arī kādu zīli. Bet dzērvenēs negāju. Par spīti sievai.

Pusdienās devos mājās, bet durvis bija ciet uz šlepera. Kad sāku klauvēt un prasīt, lai laiž iekšā, sieva man atvēra gan, bet pretī izstiepa roku. Padevu labdienas. Cerot tikt cauri ar jokiem. "Kur ogas, kur nauda?" šī noprasīja bez humora sajūtas. "Kur, kur... izčurāta jau! Salasīju ogas, nodevu un naudu nodzēru!" es centos sievu iežēlināt, bet... dabūju pa aci. Un durvis manā degungalā atkal bija ciet - uz šlepera.

Pārskaitos ne pa jokam. Aizgāju... pie mīļākās uz velna paraušanu! Negāju mājās nedēļu. Zvilnēju draudzenes gultā caurām dienām ar šņabja ninnīti rokās. Un tad vienā vakarā skatījos televīzijas raidījumu "Panorāma". Un ko es tur ieraudzīju? Savu sievu, kura lauzīja rokas, lēja asaras, kaut kur no krūmiem pagrāba rokās svešu kaķi, auklēja kā bērnu un televīzijas kamerā stāstīja, ka esot zaudējusi savu mīļo vīriņu. Pirms nedēļas šis esot aizgājis uz tuvējo mežu dzērvenes lasīt un mājās nav atgriezies.

Zemessargi esot izķemmējuši visu mežu, bet no vīra ne vēsts. Nespējot palīdzēt ne policija, ne glābēji. Sieva nosauca savu bankas kontu un lūdza tautiešus ziedot naudu šai nelaimīgajai pensionārei, lai viņa varētu nolīgt privātdetektīvu, kurš atradīs vīrieša mirstīgās atliekas, lai varētu sarīkot cilvēciskas bēres.

To dzirdot, vai uzsprāgu! Melnā vakarā metos mājās skaidroties ar sievu. Tavu brīnumu! Sieva ar mani, šķiet, bija salīgusi mieru. Tikai tā jocīgi pajautāja: "Neviens neredzēja, kā tu pārradies mājās?"

Nedēļu viņa man neļāva iziet no mājas, turēja zem atslēgas. Viendien sieva no bankas mājās pārnāca ar sajūsmas saucienu uz lūpām: "Urrā!" Vientiesīgie "Panorāmas" skatītāji esot mums saziedojuši tik daudz naudas, ka pietiks gan jauna auto iegādei, gan sievas izsapņotajam ceļojumam uz Jēzus zemi Izraēlu, kur mums, protams, arī būšot jāvāc "ziedojumi". Amats manai sievai tagad esot rokā.

Es neizturēju un izlavījos no dzīvokļa sievai par spīti. Kad atklājās patiesība, ziedojumi sievas kontā vairs neieplūda. Šī palika pikta, jo āri vien visu naudu notrieca štātēs un brangā ēdienā. Es sievai paziņoju, ka viņas dēļ no kauna nodzeršos, jo kā tas nākas, ka vecumdienās būsim kļuvuši par ubagiem, viņa smējās, man acīs skatīdamās.

"Teni, tev tāpat nav vairs ko zaudēt un man arī. Tu jutīsies daudz labāk, līdzko mēs sāksim dzīvot pensionāru cienīgu dzīvi, apceļodami pasauli," sieva mani kacināja.

Kamēr klausījos, muti pavēris, sieva mani stūma uz balkona pusi un... centās nogrūst lejā no piektā stāva! Es pretojos, bet viņa kliedza, ka man jāprotas, jālec lejā labprātīgi un obligāti jāsalauž pāris kaulu. Tad par mani ziedojumos varēs ievākt atkal jau krietnu naudas žūksni! "Palīgā!" es kliedzu... Pamodos vienos sviedros. Labi, ka tas bija tikai sapnis.

Kategorijas

Kategorijas