Kopā mums izdosies!

2013. gada 7. maijs 14:28

435

Visā pasaulē cilvēki sāk attapties, ka ir nodarījusi dabai nopietnus kaitējumus, un apzinīgākā tās daļa cenšas labot, ko vēl var. Vieni pašu pieņemtos mīluļus suņus un kaķus izliek no mājām kā nevajadzīgas mantas, citi emigrē, lielāko daļu savu mājdzīvnieku atstājot bez saimnieka un mājām... Ja ar to viss beigtos, būtu jāaizsargā tikai šie dzīvnieki. Bet nebeidzas!

Tieši no šīs vietas sākas lielas nepatikšanas ar tālejošām un, ja steidzamības kārtā neapturēsim, neatgriezeniskām sekām: pamestie dzīvnieki turpmāk turpina vairoties neierobežoti! Kā zināms, divas reizes gadā tiem parasti metienā piedzimst 3-6 kaķēni vai 3-12 kucēni, kuri aptuveni no septiņu mēnešu vecuma paši kļūst par vecākiem! Rezultātā bezmāju mājdzīvnieku skaits ik pusgadu milzt ģeometriskā progresijā, veidojot kolonijas, kuru iemītnieki savvaļā pārtop nesocializētos mežoņos! Piemēram, lai gan līdz pēdējai iespējai pārpildītajās 27 Latvijas dzīvnieku patversmēs gadā nonāk 11 000 suņu un kaķu, tās nespēj uzņemt visus bezpajumtes dzīvniekus un līdz ar to apturēt problēmu un tad pakāpeniski normalizēt situāciju valstī.

Tikai cilvēku rīcības dēļ pamestie mājdzīvnieki diendienā cieš neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā mīt, - siltās vai aukstās zemēs. Aukstās zemēs bez mājām palikušie suņi un it īpaši kaķi ir spiesti dzīvot savai sugai neatbilstoši bargos āra apstākļos, tādēļ cieš dubulti - badojoties tie vienlaikus ir arī pārsaluši bez iespējām aptuveni pusgada laikā normāli sasildīties! Latvijas austrumdaļa ir aukstākais reģions valstī. Ziemā šeit parasta parādība ap -10 līdz -20 grādu un zemāka temperatūra, īpaši naktīs, bet dažas dienas sezonā sals mēdz pastiprināties vismaz līdz -30 grādiem. Tikai ārā vien dzīvojot savai sugai ekstrēmos apstākļos, īpaši grūti klājas istabas dzīvniekiem un siltummīļiem kaķiem. Uz vēdera ziemā tupot sniegā, bet rudeņos un agros pavasaros uz slapja asfalta vai dubļos pārsalušie kaķi cenšas sildīt vismaz muguras zem piebraukušajiem spēkratiem; kaķēni uzlien uz riteņiem tuvāk karstajam motoram; daži pārsalušie ir ielīduši pat motorā! Šāds dzīvesveids reizēm dzīvniekus noved pie letāla iznākuma vai smagiem sakropļojumiem.

Bezsaimnieku mājdzīvniekiem ir nepieciešama palīdzība, uz ko viņi cer dienu pēc dienas, stundu pēc stundas un minūti minūtē... Viens piemērs. Mēģiniet iedomāties, kā Jūs justos redzot, kā rudenī daudzstāvu mājas priekšā uz sasaluša zāliena vairāku paaudžu kaķu ģimene ar cerību pilniem neatlaidīgiem skatieniem raugās māju logos, izkārtojusies „vilcieniņā”, kas dod iespēju mazināt salšanu: katrs „vagoniņš” ar krūtīm apsedzis tam priekšā esošo dzīvnieciņu un tā kažokā iebāzis savas priekšējās ķepiņas līdzīgi tam, kā cilvēki mēdz sildīt cimdos no aukstuma paslēptās rokas? Un tiem garām ejošus cilvēkus ar vai bez bērniem, nespējot šiem dzīvnieciņiem palīdzēt neko vairāk kā reizēm tikai ar barību?

Kā redzat Latvijas dzīvnieku patversmju pārklājuma kartē, tieši šajā aukstajā reģionā, kurā atrodas arī 2012.gada 5.novembrī Gulbenē reģistrētā dzīvnieku aizsardzības biedrība „Ķepaiņu draugu klubs”, tikpat kā nav dzīvnieku patversmju.

Nav tādēļ, ka līdz šim Latvijas valdība centralizēti, visaptveroši un kompleksi nav risinājusi šo situāciju un nesola darīt to arī tuvākajos gados, atstājot „nepamanīto” problēmu iedzīvotāju ziņā, lai gan tiem nav nepieciešamo finansiālo resursu. Piemēram, Latvijas valdība Gulbenes novadu oficiāli ir atzinusi par trūcīgu un 2012. gada beigās tam piešķīrusi valsts dotāciju 167, 8 tūkstošu latu apmērā. Novadā dzīvo 6204 pensionāri ar vidējo pensiju 162, 71 lats mēnesī un 831 persona saņem invali-dātes pensiju (vidēji tā ir 111,49 lati mēnesī). Šie cilvēki dzīvo zem iztikas minimuma. Ir arī vairāk nekā 10 % bezdarbnieku, kā arī bērni un jaunieši, kuri apmeklē bērnudārzus vai skolas un vēl nepelna. Tādēļ līdzekļu dzīvnieku patversmes ierīkošanai nav ne novadam, ne privātpersonām. Arī mūsu biedrībai kā jaunai, 05.11.2012. dibinātai bezpeļņas organizācijai vēl nav nepieciešamo finanšu iestrāžu.

Atšķirībā no dažiem citiem novadiem, kuriem ir bijuši dzīvnieku patversmei pielāgojami brīvi valsts objekti, Gulbenei tādu nav. Mums, kam jāsāk no nulles, ir izvēle: nolaist rokas un nedarīt neko, vai lūgt finansiālu palīdzību ārvalstīs (visa Latvija katrs savā novadā vai pilsētā cenšas atvērt un uzturēt esošās dzīvnieku patversmes, kā kurš var un prot). Tādēļ, šī portāla godājamie apmeklētāji un cienījamās apmeklētājas, mēs griežamies pie Jums un ticam, ka atradīsim nepieciešamo palīdzību. Šī mūsu valsts valdības „nepamanītā” problēma spiež mūs meklēt un lūgt finansiālu palīdzību steidzamības kārtā, jo problēma labākus laikus negaida fiksētā stāvoklī!

Kas notiks, ja problēmas milzšanu neapturam?

Mēģiniet iedomāties, kā jūs justos redzot, kā klejojošie suņi divatā vai barā ielenc stirniņu un, iepriekš nenokožot, plosa to dzīvu gabalos, līdz apēd? Šādus skatus aizvien biežāk redz gan iedzīvotāji, gan mednieki. Lieki komentēt, ko izcieš sagūstītā stirniņa un kādu psiholoģisku traumu gūst aculiecinieki, nespējot situāciju izmainīt!

Mēģiniet iedomāties, kā jūs justos redzot, kā aukstuma un apdraudējuma dēļ hroniski neizgulējies kaķis aiz pārguruma „guļ” vaļējām acīm arī kājās stāvot un kā bulta neprātīgi metas uz priekšu vienalga kur, atskanot vismazākajam troksnītim? Un, ja esat viņa barotājs, cenšas jums kaut ko stāstīt, stāstīt, izstāstīt... Un jūsu vēlmju ierobežojošu apstākļu dēļ jūs nespētu tam palīdzēt?

Tā justos Jūs, kam laimīgā kārtā personīgi šādas situācijas nav jāizdzīvo (daudziem cilvēkiem tā ir psihotrauma). Bet kā jūtas dzīvnieki, kuriem tas ir jāizcieš?

Šie ir daži „kliedzošākie” dzīvnieku un arī cilvēku aizsardzības jautājumi, kas izpaužas kā aisberga mazākā, redzamā daļa. Zem tās – lielākā, slēptā, kuru jau var saskatīt:

1) ar strauji augošām kaķu kolonijām sevi jau piesaka jauna savvaļas kaķu populācija.

Vai šī populācija būs videi draudzīga? Dzīve savai sugai neatbilstoši ekstrēmos apstākļos neizbēgami veicinās šo kaķu biežāku slimošanu, ieskaitot ar tādām savai kolonijai, citām dzīvnieku populācijām un cilvēkiem bīstamām infekcijas slimības kā kailā ēde un trakumsērga. Tā kā šie ļoti pacietīgie, tomēr nesocializētie un tādēļ īpaši piesardzīgie kaķi nedosies cilvēkiem rokās, to kolonijas, kur turklāt dzīvnieku skaits ar katru metienu strauji pieaugs, nebūs iespējams izārstēt. Šie kaķi būs zaudējuši kontaktu ar cilvēku, tomēr barības dēļ tie būs spiesti uzturēsies cilvēku tiešā tuvumā. Varam iedomāties, kādu grūti apkarojamai epidēmijai līdzīgu kaitējumu tas var izraisīt sabiedriskajai videi, ieskaitot cilvēku veselību?

2) veidojas jauna, par vilkiem daudz bīstamāka, klejojošu savvaļas suņu populācija! Arī tā sevi jau piesaka! Divatā vai baros barības meklējumos klejojošie suņi, no cilvēkiem nebaidoties, ielenc un dzīvus saplosa ne vien lauksaimnieku mājputnus un mājlopus, bet arī stirnas! Ir uzbrukšanas gadījumi cilvēkiem. Daudzi cilvēki jau tagad ir stresā, baidoties par savām un savu bērnu dzīvībām ceļā uz darbu vai skolu (ne visiem ir un ne visi var vadīt auto). Ja izliksimies, ka problēmas nav un to ignorēsim, baros klejojošo suņu populācija pieteiks sevi arvien vērienīgāk kā videi ĪPAŠI NEDRAUDZĪGU!

3) turklāt, un tas ir ļoti svarīgi – būtiski cietīs sabiedrības psiholoģiskais klimats. Citiem vārdiem tiešāk – sabiedriski psiholoģiskais klimats izmainīsies negatīvā virzienā! Iedzīvotāji, īpaši jaunā paaudze, kuru personības veidojas no tā, ko redz ap sevi, un kuri šobrīd lūdz ierīkot dzīvniekiem mājas „ar mīļumu”, ar laiku šo problēmu sāks uztvert kā normālu (ja jau nekas nemainās) ar visām no šīs aplamās „NORMAS” izrietošajām sekām attieksmē pret dzīvību, dabu un līdz ar to arī attieksmē un komunikācijās ar citiem cilvēkiem... Kāda gulbeniete mūsu dzīvnieku aizsardzības biedrībai teica: „Bail iedomāties, kādā vidē nāksies dzīvot manai meitai...” (6 g. v.).

VAI KO TĀDU DRĪKSTAM PIEĻAUT?

Rīkojoties nekavējoties, šo procesu vēl var apturēt!

Ko nespējam vieni, to spējam VISI KOPĀ, ja tiešām esam dzīvnieku, vides un arī cilvēku aizstāvji. Neatkarīgi no tā, kur tas notiek. Tādēļ ļoti lūdzam, ceram un būsim pateicīgi par mums tik nepieciešamo jūsu atbalstu un palīdzību minētās problēmas apturēšanai un normalizēšanai, – ja atbalstīsiet, VISIEM KOPĀ tas izdosies! Varbūt kāds no jums var palīdzēt ar informāciju, kā konkrēti iespējams sazināties ar 92 pasaules miljardieru grupu Bila Geita vadībā, kuri 2012.gada rudenī ir paziņojuši, ka pusi savas labturības novirzīs labdarīgiem mērķiem? Ar šo informāciju, iespējams, jūs varētu palīdzēt normalizēt šo strauji milztošo problēmu visā Latvijas austrumu reģionā un varbūt pat Latvijā vai vēl plašāk – vismaz šo kaitējumu dabai un paši sev, kas esam tās sastāvdaļa, KOPĀ varam novērst? Varbūt ar jūsu palīdzību varētu atrast cilvēkus, kuri vēlētos sniegt vienreizēju vai regulāru finansiālu palīdzību neaizsargātajiem, ekstrēmos apstākļos dzīvojošiem bezsaimnieku suņiem un kaķiem arī tad, ja tie mīt tālā zemē Latvijā?

Ļoti palīdzētu, ja jūs varētu pārsūtīt šo lūgumu cilvēkiem un organizācijām (piemēram, redakcijām, kolektīviem), kuri šo portālu apmeklē reti vai nemaz. Būsim no sirds pateicīgi ikvienam atbalstītājam un ziedotājam par dzīvniekiem un sabiedriskajai videi tik ļoti nepieciešamo un materiālā izteiksmē nenovērtējamo jūsu palīdzību jebkādā jums iespējamā veidā (informācija, inventārs u.c.) un /vai finansiālu vienreizēju vai regulāru ziedojumu arī tad, ja jums tas liktos maznozīmīgs: neatkarīgi no ziedojuma apmēra, VISIEM KOPĀ summējot, mums izdosies!

Konts ziedojumiem: LV38HABA0551035509481; Swedbank, BIC/S.W.I.F.T. HABALV22. Lūdzu, neatlieciet uz vēlāku laiku (aizmirsīsiet). PALDIES!

Rekvizīti: Dzīvnieku aizsardzības biedrība „Ķepaiņu draugu klubs”, reģ. Nr. 4000 820 1260, Liepu iela 8, Gulbene, Latvija, LV-4401, E- mail: kepainudraugi@inbox.lv, mob. t. +371 26307126.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības „Ķepaiņu draugu klubs” vārdā - Maija Zujāne, menedžere

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kopā mums izdosies!

Kategorijas