Latvija pēc tautas skaitīšanas – bagātāka, bet mazāka

2011. gada 21. septembris 15:17

532

Tautas skaitīšanas rezultāti būs apbēdinoši - aplēses liecina, ka reālais iedzīvotāju skaits Latvijā var izrādīties pat par 300 000 mazāks, nekā uzskatīts līdz šim. Mazāk kā divi miljoni iedzīvotāju - tas ir skumjš fakts demogrāfijai, taču vienlaikus nozīmē to, ka Latvijā līdz šim neprecīzi aprēķināts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - tā kā iedzīvotāju ir mazāk, summa uz katru iedzīvotāju attiecīgi palielinās. Visticamāk, pateicoties jaunajiem datiem, Latvija vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) nabadzīgāko valstu trijniekā. Taču arī ES līdzekļi, kā bagātākai valstij, iespējams, būs pieejami mazākā apmērā.

Pirms 2011. gada tautas skaitīšanas, ņemot vērā aplēses par aizbraukušo skaitu, tika uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits varētu būt ap 2,25 miljoniem. Vismaz divi miljoni būs - tā pirms tautas skaitīšanas uzsākšanas gada sākumā vēl cerēja eksperti. Tautas skaitīšanas gala rezultātus plānots iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā 2012. gada februārī, taču, kā informējusi Centrālā statistikas pārvalde, pirmie rezultāti liecina, ka Latvijā mīt vien ap 1,9 miljoniem cilvēku.

Ieva Strode, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS" socioloģe un politikas pētniece, norāda, ka „ir sajūta, ka šobrīd vēl neviens [valsts pārvaldē] nav aptvēris, cik ļoti un cik dažādas sfēras ietekmēs tautas skaitīšanas rezultāti".

Jau izskanējušas runas par to, ka tik ievērojama iedzīvotāju skaita samazināšanas nesīs pārmaiņas visdažādākajās jomās. Piemēram, var nākties pārveidot valsts pārvaldi, sākot jau ar ministriju skaita samazināšanu. Kādas vēl sekas nesīs oficiālo tautas skaitīšanas rezultātu publiskošana, esmaja.lv jautāja ekspertiem.

Provizoriskos tautas skaitīšanas rezultātus Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atklās gada beigās, esmaja.lv norādīja Aldis Brokāns, CSP preses sekretārs. „Mēs pārbaudām visus datus - pa reģistriem viss tiks izsists ārā," sacīja A. Brokāns, kā arī piebilda, ka ļoti grūti šobrīd prognozēt, vai gala rezultāti būs atšķirīgi no šobrīd nosauktā skaitļa - 1,9 miljoniem.

„Kopumā iedzīvotāju skaita samazinājums [no līdz šim uzskatītā], protams, būs, bet kādos apmēros - šobrīd to nevaram pateikt. Statistika būs precīza". Pirms gala rezultāti nav zināmi, A. Brokāns nekādus minējumus par to, vai valsts būs gatava pārmaiņām, izteikt nevēlējās. „Kad būs zināmi rezultāti, tad visi sāks domāt," piebilda A. Brokāns.

„Dažādos rādītājos Latvija pēkšņi izrādīsies labāka vai arī, gluži pretēji, sliktāka. Priecē tas, ka uzlabosies dati, kurus aprēķina uz vienu iedzīvotāju. Atgūsim lepnumu, ka esam drusku labāki, nekā mēs domājām, jo daudzi rādītāji uzlabosies," stāsta socioloģe I. Strode.

„Taču, piemēram, ES ir institūcija, kas palīdz tam, kas ir vājākais visā mežā. Iespējams, mums nepienāksies tik liels atbalsts kādā jomā, kā līdz šim, jo ir skaidrs, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju būs lielāks. Tajā pašā laikā nāksies secināt, ka mums nav divas pašnāvības uz 100 000 iedzīvotāju, bet varbūt trīs, tāpat ir ar dažādām saslimšanām. Un secināsim, ka vēlēšanās esam aktīvāki, nekā rēķināts līdz šim ar lielāku iedzīvotāju skaitu," piemērus min I. Strode.

Aija Jaunmuktāne, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja, norāda, ka vēl ir pāragri spriest par ES naudas samazināšanos, jo „attiecībā uz Kohēzijas politikas nākotni vēlamies vērst uzmanību, ka pašreizējā diskusiju līmenī vēl nav noteikti finansējuma piešķiršanas kritēriji ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalstam pēc 2013.gada, līdz ar to šajā brīdī nevar tikt sniegta atbilde un diskusija ir izvēršama vēlākā termiņā." Viņa tāpat piebilst, ka „Latvijai pieejami arī citi ES budžeta finansējuma avoti bez Kohēzijas politikas, kuru piešķiršanas kritēriji nav saistīti ar iedzīvotāju skaitu. Ir nozīmīgāki kritēriji, nekā iedzīvotāju skaits, pēc kā tiek noteikts dalībvalsts attīstības līmenis."

Ja CSP pirmie tautas skaitīšanas dati nepalielināsies, tad jāsecina, ka Latvijā iztrūkst aptuveni katrs sestais cilvēks. Socioloģe I. Strode vērš uzmanību uz to, ka mazāks iedzīvotāju skaits varētu ietekmēt izglītības, veselības un daudzas citas jomas. Sliktās ziņas, viņasprāt, varētu būt, piemēram, izmaiņas skolu vai slimnīcu darbībā. „Iedzīvotāju skaita izmaiņas attiecas arī uz investīcijām - ja kāds vēlas atvērt veikalu vai būvēt rūpnīcu - vai būs cilvēki, kas iepērkas un būs, kas strādā, ja iedzīvotāju skaits ir mazāks?" prāto I. Strode.

Tāpat būs jāpārskata visas līdz šim izskanējušās nākotnes prognozes, piemēram, par demogrāfiju un tautas nākotni. „Viena lieta, kad mēs runājam par iedzīvotāju skaitu sabiedrībā kopumā, bet pavisam cita, ja skatāmies noteiktās vecuma grupās. Iespējams, izrādīsies, ka darbspējīgo iedzīvotāju grupa ir sarukusi vēl vairāk, nekā tika domāts līdz šim," min I. Strode.

„Vai tautas skaitītāji nav sasnieguši darbspējīgo un aizņemto iedzīvotāju grupu tāpēc, ka viņi bija ballītē vai arī tāpēc, ka viņi ir Īrijā? Jāņem vērā arī tie iedzīvotāji, kuri, dzīvojot ārzemēs, ir motivēti bezdarbnieku pabalsta vai citu iemeslu dēļ reģistrēties Latvijā, ja šeit nedzīvo. Ja esmu Īrijā, bet internetā pieskaitījos, ka dzīvoju Latvijā, neviens mani nepieķers," uzskata I. Strode, piebilstot, ka absolūti precīzu iedzīvotāju skaitu tautas skaitīšanas gala rezultāti, visticamāk, neatklās.

I. Strode domā, ka pēc jaunā iedzīvotāju skaita nosaukšanas cilvēku dzīvē nekas daudz nevar mainīties, „bet baidīt, ka par pensijām būs sliktākas prognozes - tas tiešām ir pāragri. Taču ministriju un plānošanas līmenī - tur gan būtu jāzina, tieši kas un kā mainīsies, kas būs jāpārrēķina."

I. Strode norāda, ka Latvijai tāpat varētu nākties saskarties ar problēmām statistikas jomā - „tā kā Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, Latvijā reģistri nav sajūgti kopā, tautas skaitīšana droši vien liks kritiski izvērtēt esošos iedzīvotāju reģistrus."

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Latvija pēc tautas skaitīšanas – bagātāka, bet mazāka

Kategorijas