Vai ezers iet bojā?

2013. gada 7. maijs 07:37

1141

“Alūksnes Ziņu” redakcijā ar sūdzību vērsās kāds vīrietis, kurš uzskata, ka Alūksnes ezeru piesārņo notekūdeņi un stāvoklis ir katastrofāls. Arī portālā “www.aluksniesiem.lv” lasāmi komentāri, ka ezera ūdens smird.

Alūksnietis uzsvēra, ka pērn, tīrot pils dīķi, ezerā nokļuvuši netīrumi, kuru rezultātā ezera zivīm radušies lenteņi. “Ezeram noteikti kaitē arī kanalizācija. Daudzām mājām nav labu nosēdaku, un visi netīrumi ietek vēlāk ezerā. Līdz Pils ielai reiz varēja ķert vēžus, bet tagad visa teritorija ir piesārņota un notekūdeņi nāk ezerā,” viņš stāstīja.

SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks atzīst, ka ezerā ieplūst notekūdeņi un tā ir problēma. “Var gadīties, ka lenteņi zivīs radušies arī no notekūdeņiem, taču, manuprāt, pie vainas drīzāk ir nepareiza parka dīķa attīrīšana, jo pirms tam zivīm to lenteņu nebija, kaut arī notekūdeņi tur iekļuva,” teic V.Vilks. Viņš arī norāda, ka piesārņojuma problēmas pastāv, taču tās noteikti būtu jācīnās. “Pašlaik piesārņojums no notekūdeņiem nav tik liels. Mūsu rokās vēl nav ieroču, taču tiek virzīts likumprojekts, kurā cilvēkiem būs jāsāk domāt par pieslēgšanos pie kanalizācijas un attīrīšanas iekārtām. Šī problēma noteikti ir jārisina,” saka V.Vilks.

Kā vēl vienu no piesārņojuma avotiem lasītājs nosauca AS “Simone” kurtuves šķeldas. “Iekšezerā gāja bojā zuši, un daļa makšķernieku uzskata, ka pie vainas ir arī šīs kurtuves šķelda. Tā satrūd un rada skābu sulu. Neesmu pārliecināts, bet tas arī varētu būt viens no iemesliem,” teica vīrietis.

AS “Simone” valdes loceklis Jānis Bukāns gan norāda, ka šķelda tik tiešām nokļūst ūdenī, taču koksne ir bioloģisks materiāls, tāpēc satraukumam nebūtu pamata. “Jā, varbūt ir nepareizi, ka šķelda atrodas tik tuvu ezeram, taču situācija ir tāda, kāda tā ir - kurtuve atrodas tur, kur tā ir, un pagaidām mēs nevaram to mainīt,” viņš saka.

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka parka dīķa rekonstrukcija tika veikta atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam, kas saskaņots Alūksnes novada pašvaldības būvvaldē un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Tehniskos noteikumus tehniskā projekta izstrādei izsniegusi Valsts vides dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde. “Saskaņā ar šo tehnisko projektu dīķa gultne tika tīrīta, pielietojot zemessūcēju. Pēc plāna, kas bija saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju, dūņas tika nosēdinātas nosēdlaukos, kas atrodas parka teritorijā abpus grāvim, dūņas netika noplūdinātas ezerā,” viņa uzsver.
Madonas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Aldis Verners norāda, ka lenteņi no šīs dīķa tīrīšanas zivīm nevar būt radušies, jo lenteņu oliņas tik ilgi nevar izdzīvot. Viņš arī ieteicis Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktoram Mārim Lietuvietim veikt lenteņu analīzi. “Ir jānoķer kāda zivs ar lenteni un jānosūta uz ekspertīzi, lai redzētu, kādas sugas lentenis tas ir. Tad arī būs iespējams zināt, kāds ir šī lenteņa dzīves cikls un kas to ietekmē,” teic A.Verners.

Viņš arī norāda, ka jau astoņdesmitajos gados Alūksnes ezerā esot bijis daudz lenteņu mazajos plaudīšos un plicīšos. “Katrai sugai ir kādi savairošanās periodi. Astoņdesmitajos gados jau bija bums un tad viss norima. Uzskatu, ka tas vienkārši ir dabīgs process, kurš notiek arī tagad. Nav pamata uztraukumam,” viņš saka.

M.Lietuvietis informē, ka šādas analīzes tiks veiktas vasarā, ja izdosies noķert kādu zivi, kurā parazitē lentenis.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai ezers iet bojā?

Kategorijas