Humoreska: Kā es slimnīcā pagulēju

2011. gada 27. augusts 09:13

702

Vienvakar man nācās izsaukt “ātros”. Tā sāpēja puncis, ka pa sienām rāpoju. Jutu tādu kā spiedienu, dedzināšanu. Vārdu sakot, aizrāva mani uz vietējo slimnīcu. Nomarinēja uzņemšanā kādu pusotru stundu. Pierakstīja, kādas man sūdzības, un vēlēja ar visu manu vēdera problēmu kātot uz ķirurģijas nodaļu.

Lika saprast - dzemdētājas savām kājām varot uz galda uzkāpt, un es arī līdz gultai aizrāpošot. Es vēl spēju atjokot, ka vīrietis bez vēdera ir kā pankūku mīkla bez olām – kopā neturēsies! Raugi, vēders vīrieša ķermenim piešķir saturu. Dāmas baltajos halātos man lika doties pie miera un gaidīt. Pātarus skaitīdams, stenēdams un svīzdams, krāju minūtes, stundas, līdz man paņems analīzes, līdz mani apskatīs ķirurgs. Sapratu, ka laikam esmu iegūlies slimnīcā nelaikā. Visi dakteri mājās. Neviens pie manis nenāca. Likās, ka atdošu galus. Toties sagaidīju brīnumu. Pēc tualetes apmeklējuma kļuva labāk, varētu teikt, pavisam labi. Tikai tāds nespēks un mazs dūrējs pakrūtē. No paša rīta pirmā, kura apvaicājās, kā jūtos, bija sanitārīte, grīdu mazgādama. Šī izteica hipotēzi, ka es vienkārši būšu pārēdies, jo tā jau allaž esot, ka acis vairāk grib nekā vēders. Kad diena jau bija iesilusi, medmāsiņa mani beidzot aplaimoja ar savu uzmanību. “Nu, vai tad vēdergraizes pārgājušas?” viņa mani uzrunāja žirgti. Tā bija gan, ko tur slēpt. “Tad ejiet norēķināties par gulēšanu slimnīcā un varat iet mājās! Jūsu gadījumā atkal ir pierādījies, ka kokam ir divi gali, ir sastopamas sāpes, kurām nav atrodams fizisks iemesls - galvassāpes, vēdersāpes... ” teica viņa.Jutos tāds kā ar maisu sists. Vilkos maksāt par ļaunprātīgu nakšņošanu slimnīcā, par amizieri ar medicīnisko personālu... Mājupceļā sajutu, ka atkal dikti sāk sāpēt vēders. Knapi aiztenterēju līdz sievai un atkal liku saukt “ātros”, ja negrib piedzīvot manu nāvi. Kad ieradās mediķu brigāde, lūgtin lūdzos, lai mani ved uz citu slimnīcu, tikai ne uz vietējo. Aizveda. Domāju – ja mani atkal noturēs par simulantu, iešu pie nervu daktera. Bet šoreiz bija citādi. Man izoperēja aklo zarnu. Esot bijusi galīgi sarūsējusi. Fū... To dzirdot, kļuva vieglāk. Tomēr manām sāpēm bija reāls iemesls. Tātad nervu dakteris atkrīt. Vismaz pagaidām.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Kā es slimnīcā pagulēju

Kategorijas