Gatavojamies konferencei

2011. gada 16. augusts 17:32

1392

Šā gada 25. un 26. augustā Alūksnes novada Domes lielajā zālē notiks novada pašvaldības, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rīkota zinātniska konference. Tās tēma – Alūksnes novada kultūrvēstures jautājumi.

Dalībnieki varēs noklausīties 21 referātu. Referenti – novada kultūras darbinieki, novadpētnieki, pedagogi, novadā dzimuši, auguši un mācījušies izglītības, kultūras un zinātnes darbinieki, kas strādā augstskolās un pētniecības iestādēs, arī no citnovadiem nākuši pētnieki, kurus interesē Malēnijas dzīves un kultūrvēsturiskās vērtības. Referātu saturs balstās galvenokārt uz pirmavotiem, kas atrasti arhīvos, bibliotēkās, muzejos, zinātniskās ekspedīcijās, sarunās ar dažādu periodu laikabiedriem. Tādēļ klausītāji uzzinās daudz jauna. Iecerēts referātus paplašināt un publicēt kopizdevumā līdzīgi tam, kā 2005. gadā tika izdots ģeogrāfu zinātniskās konferences rakstu krājums „Ziemeļaustrumlatvijas daba un cilvēki reģionālā skatījumā”.

Alūksnes novads sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ kopš tālas senatnes atrodas igauņu, krievu un latviešu saskares zonā. Tā ļaudīm bijuši regulāri sakari arī ar tālākiem un tuvākiem Latvijas apvidiem. Sanita Eglīte sniegs ieskatu alūksniešu pagātnes un mūsdienu pārnovadu sakaros un kultūras vērtību apmaiņā. Dace Markus stāstīs par malēnisko izlokšņu savdabību, kultūrvēsturisko un zinātnisko vērtību.Stāstījumu pavadīs dokumentāla filma par izlokšņu teicējiem. Saulvedis Cimermanis iepazīstinās ar dažām arhīvos esošo 18. – 20. gs. kultūrvēsturisko dokumentu kopām, kas stāsta par malēniešu saimniecisko darbību, centieniem iegūt izglītību, par radošajām spējām un meklējumiem, arī par tradicionālās materiālās kultūras attīstīšanos. Visplašāk tiks raksturoti 19. gadsimta sākuma Vidzemes draudžu apraksti, 20. gadsimta statistikas dokumentu kopas un alūksnieša – Krievu ģeogrāfijas biedrības korespondētājlocekļa Valkas apriņķa otrā iecirkņa zemnieku lietu komisāra Jūlija Kalēja – Kuzņecova darbība. Ar šiem referātiem sasauksies Kristīnes Ducmanes stāstījums par Bejas Garjuru igauņu kopas cilmi, sabiedrisko un saimniecisko darbību. Garjurieši bija viena no daudzajām igauņu grupām, kas no Dienvidigaunijas draudzēm pārnāca uz Alūksnes apkārtni un aktīvi iekļāvās novada dzīvē.

Alūksnes novada senvēsturei pievērsīsies Māris Atgāzis un Jānis Polis. Šis posms ir maz izzināts, jo arheoloģiskie izrakumi veikti tikai dažos nelielos kapulaukos un Alūksnes ezera Pils salā. Par novada senāko iedzīvotāju sastāvu, kultūru un saimniecību varēs drošāk runāt tikai tad, kad arheoloģiski izpētīs Alūksnes Tempļa kalnu, Zeltiņu Medņu pilskalnu un Kalncempju Nāzupju pilskalnu. Jānis Līcis ir pētījis Alūksnes draudzes 18. gadsimta vidus baznīcas grāmatu ierakstus. Viņš stāstīs, ko šie ieraksti pauž par alūksniešu dzīvesvietām, ģimenēm, nodarbošanos, lasīt un rakstīt prasmi, tradīcijām un citām dzīves jomām.

Alūksnes novads Latvijai un citzemēm devis daudzus izglītības, kultūras, mākslas un zinātnes darbiniekus, kuru dzimtu saknes pagaidām nereti atrodamas 17. – 18. gadsimtā. Domājam, ka jau 17. gadsimta otrajā pusē novadā dzīvoja radoši un zinātkāri cilvēki, kuru dēļ Ernsts Gliks 17. gadsimta otrajā pusē Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos nodibināja zemnieku bērnu skolas. Ir daudz zināms par Gliku kā latviešu valodas pratēju, par paveikto bībeles tulkojumu latviešu valodā, par viņu kā mācītāju un ļaužu izglītošanas organizētāju. Par viņa literāro darbību jaunas ziņas ieguva Māra Grudule. Tāpēc viņas referāts saucas „Ernsts Gliks – dzejnieks!”. Arhīvā un novadā iegūtās ziņas dod iespēju Ilgai Lazdiņai, Sandrai Magaziņai un Rutai Zvaigznei referēt par novada senākajām skolām. Bijušais skolas direktors Ēvalds Vanags stāstīs par Veclaicenes Romeškalna skolas darbību.

Par novadnieku centieniem iegūt labu izglītību un specialitāti, mācoties citzemju augstākās un speciālās izglītības skolās stāstīs Jēkabs Raipulis. Lindas Safranovičas, Guntas Tučas un Ivetas Mikijanskas referātā dzirdēsim par alsviķieša Jāņa Krēsliņa personības veidošanos: lauku zēns izauga par daiļkrāsotāju, etnogrāfisko materiālu vācēju un mākslinieku, kurš sadarbojās ar Jani Rozentālu un citiem 19. gadsimta beigu posma mākslas ļaudīm. Par Jāņa Krēsliņa ieguldījumu latviešu tradicionālās kultūras vērtību apzināšanā un aprakstīšanā runās Sanita Stinkule. 1896. gadā Rīgā notika Viskrievijas arheologu kongress, kura sastāvdaļa bija Pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde. To gatavoja Rīgas Latviešu biedrība, kura eksponātu vākšanai rīkoja ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas apvidiem. Jānis Krēsliņš 1894. un 1895. gadā tajās piedalījās kā fotogrāfs un zīmētājs. Viņš zīmēja un fotografēja saimniecību apbūves plānus jeb sētu situācijas, dzīvojamo un saimniecības ēku kopskatus, plānus, griezumus, konstrukcijas un rotājumus, arī daudz ko citu. Zīmējumos un fotogrāfijās parādās no iepriekšējiem gadu desmitiem un pat simtiem pārmantotais un jaunais, kas radies nesenā pagātnē. Zīmējumi ir visai precīzi un labi pārskatāmi. Tie ir vērtīgs avots latviešu tradicionālās kultūras izzināšanai. Alūksnes novadā zīmēta senlaicīga bezadreses zemnieka dzīvojamā rija (pārzīmēta no J. K. Broces sakopojuma), netālu no J. Krēsliņa dzimtajiem Vizikokiem esošā Zāgadu ciema Roziņa sēta un tās ēkas, nedaudz attālāko Rezaka Kušku saimnieka Kalniņa rija ar galā piebūvētām istabām un virtuvi, arī sētas apbūves plāns. Bagātas ziņas sniedz Jaunrozes Cikušu sētas zīmējums, kurā attēlota dzīvojamā rija, žogi, vārti, saimniecības piederumi un cits. J. Krēsliņa fotoattēli un zīmējumi glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļā. Interesants būs Imanta Lancmaņa stāstījums par Alūksnes novada baznīcu un piļu arhitektonisko un mākslas vērtību radītājiem. Ar šo referātu sasauksies Ventas Koceres savāktās ziņas par 1862. gadā dzimušo gaujienieti arhitektu Jūliju Cauni, kurš absolvēja Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Viņa radošā darbība līdz 1930. gadam saistījās ar Harkovu, kur viņš bija vadošs arhitekts un Harkovas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks. Latvijā par viņu kaut kas zināms tikai nedaudziem cilvēkiem. Plašākai sabiedrībai nezināmus faktus par veclaiceniešu muzikologu un mūziķu dzimtu – Klotiņiem sniegs Aivars Kehris. Divus referātus veltīsim novada kultūras dzīvi. Sandra Jankovska iepazīstinās ar Jaunlaicenes muižas muzeja lomu pagasta ļaužu dzīvē, izglītošanā, kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā un popularizēšanā. Ieva Ķīse un Una Sedleniece stāstīs par alūksniešu senajām un dziļajām amatierteātra tradīcijām un to izpausmēm mūsdienās.

Alūksnes novadā zināmas daudzas Otrā pasaules kara un pirmo pēckara gadu militārās norises. Kā sarkanarmiešu izcilu varoņdarbu pēckara gados aprakstīja 1941. gada 4. jūlija sadursmi Liepnas pievārtē. Īstenībā tā bija bez pienācīga nodrošinājuma atejošas padomju karaspēka kolonnas apšaušana: vācieši bija izvēlējušies atklātu labi pārskatāmu nedaudz līkumotu ceļa posmu, pret kuru no trim pusēm vērsa daudzu labi notēmētu ložmetēju pēkšņu krustuguni. Par Liepnas kauju stāstīs Skaidrīte Kļaviņa, kuras māju pievārtē notika šī sadursme. Ainārs Bambals referēs par cīnītājiem pret padomju varu, kuri 1944. – 1950. gadā mitinājās Alūksnes novada mežos.

Maija Semjonova sniegs dokumentālas ziņas par Alūksnes cietuma darbību 1920. – 1940. gadā.

Konferences laikā 25. augustā darbosies apgāda "Zinātne" grāmatu galds.

Ceram, ka konferencē dzirdētais un vēlāk publicētais rosinās pētniekus pievērsties novada plašākai un dziļākai izzināšanai. Avotu krātuvēs glabājas milzīgas līdz šim neizmantotas kultūrvēsturiskas bagātības.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gatavojamies konferencei

Kategorijas