Malēnieši pa suitu pēdām

2011. gada 2. augusts 10:55

1227

Veiksmīgi noslēgusies nometne „Ceļš", kurā piedalījās 21 dalībnieks no dažādām Alūksnes novada vietām - Alūksnes, Jaunlaicenes, Ziemeriem, Jaunalūksnes. Nometnes vadītāja bija Eva Kliesta, skolotājas - Anta Apine un Iluta Muratova. 20. jūlijā dalībnieku tikšanās reizē tā tika atzīta par ļoti labu un vērtīgu, aizraujošu un iespaidiem bagātu. Jau tagad jaunieši izteikuši vēlmi ceļu turpināt arī nākamgad.

Šogad ceļu sākām Kuldīgā, tad kājām gājām uz Alsungu, Jūrkalni un tālāk gar jūras krastu līdz Ventspilij. Visas vadītājas pauda prieku, ka nometnē bija lieliski bērni un jaunieši - draudzīgi, tādi, kam var uzticēties, kas nekurn pie pirmajām grūtībām, bet ar prieku darbojas un palīdz cits citam. Nometne balstījās uz kristīgām vērtībām, katru rītu un vakaru bija svētbrīži, apmeklējām arī dažādus luterāņu, katoļu un baptistu dievnamus. Kopā dziedājām. Bērni atzina, ka guva labu pieredzi praktiskajos darbos, ēst gatavošanā, rakstura un fizisko rūdījumu. Labi bija arī tas, ka nometnē ieguvēji bijām visi, kādam vairāk interesēja daba, citam - vēsture, visiem- jūra, kustības svaigā gaisā. Atmiņā paliks smieklu pilnie vakari ar spēlēm, zupas vārīšana uz ugunskura, skaistie saulrieti, naksnīgā pastaiga pa Ventspili. Kopīgi ejot vienu ceļu, bija pietiekami laika iepazīties, parunāt un klusu padomāt. Daudzi pēc nometnes atzina, ka guvuši atbildes uz savā dzīvē svarīgiem jautājumiem

Gandrīz 2 dienas bijām Kuldīgā. Spilgtāko iespaidu atstāja skaistā Ventas Rumba, peldes dzīvinošajos Ventas ūdeņos. Ļoti patika vecpilsēta, nesen pārvērtības piedzīvojušais un naktī skaisti izgaismotais pils parks. Kolorīta bija gide Ludmila, kas mums iepazīstināja ar Kuldīga vēsturi un hercoga Jēkaba dzīvi. Jauki bija orientēšanās uzdevumi grupās ar fotomedībām. Vēsturiskais vakars, kur katra grupa uzstājās, bija izdevies un humora pilns. Interesantus jautājumus tam bija sagatavojis Miķelis. Kuldīgā vērojām lielu darba rosmi pilsētas labiekārtošanā, ļoti daudzas ielas tika remontētas.

Pēc garā un grūtā gājiena Alsungā mūs sagaidīja „Suitu sievas" savos krāšņajos tautastērpos. Klausījāmies skaistajos burdona dziedājumos gan baznīcā, gan Dižgabalkalnā. Suitu sievas palikušas atmiņā arī ar savu vienkāršību, tiešumu, vitalitāti un labestību. Arī gide Kristīne, prāvests Andris un citi cilvēki bija ļoti atvērti, interesanti, ar mākslinieku dvēselēm. Suitos katoļu baznīcas un folkloras tradīcijas cieši savijušās kopā. Suiti saglabājuši savas kultūras vērtības, panākuši, ka tās iekļauj UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā un atzīst par īpaši saudzējamām. Alsungā mums bija skaista apmešanās vieta ezera krastā pie baznīcas, bija interesanti apskatīt arī pili un muzeju. Te jutām vienotību, saskaņu, garīgo spēku, mērķtiecīgu, pārdomātu darbu.

Viens no nometnes ieguvumiem bija iespēja piedzīvot, cik brīnumskaista ir Latvijas daba. Vairākas dienas ejot gar Baltijas jūras krastu, vērot tās varenos plašumus, jūras daudzveidību, viļņu spēles, stāvkrastus. Jutām zem kājām gan baltās liedaga smiltis, gan akmentiņus, bieži peldējāmies, vienu dienu piedzīvojām arī tādu viļņu spēku, kas triec no kājām nost.

Priecēja košās puķes vecā suitu ceļa malā - dzeltenās madaras kopā ar dažādiem ziliem un violetiem ziediem, magones un rudzupuķes. Dabas pētnieku grupā ceļmalās bija savākuši daudzveidīgu augu klāstu, ko atpūtas brīdī mēģinājām atpazīt. Iluta vērsa mūsu uzmanību uz skaistajām melnalkšņu audzēm Užavas krastā. Puiši aicinājā vērot neparastu skatu, kā jūrmalas smiltīs čūska satvērusi nāvīgā kampienā vardi un pamazām to ierij. Kurzemē redzējām daudz skaistu, apkoptu labības lauku. Atmiņā paliks qan saules svelme, gan pamatīgā lietus gāze ceļā uz Jūrkalni, gan braucieni ar laivām pa Užavas upi līdz tās ietekai jūrā.

Plašāku skatu guvām, vērojot skaistās ainavas no stāvkrastiem, Užavas bākas, Sabiles Vīna kalna un baznīcu torņiem, tomēr domāju, ka daudz vairāk paplašinājās mūsu skatījums uz dzīvi un cilvēkiem, mūsu prāts un sirds.

. Mēs saņēmām daudz vairāk, kā cerēts, jo Dieva plāns katram ir dot to labāko, un visi ceļā sastaptie cilvēki bija atvērtām sirdīm un ar dalīties prieku. Jau pirmajā dienā it kā sīkums, bet cik jauka dāvana - darbiniece Sabiles Vīna kalnā mums atvēļēja baudīt ķiršus pēc sirds patikas. Atsaucīgi un izpalīdzīgi bija cilvēki Sv. Annas draudzē Kuldīgā - Inese un Dzintra, kas rūpējas par mums un arī aizveda mūsu mantas uz Alsungu, svētdienskolotāja Alda, kas priecēja ar savu ģitārspēli un dziesmām. Gaišums, vienkāršība un mīlestības pilna attieksme plūda no Alsungas katoļu prāvesta Andra Vasiļevska. Trīs dienu garumā par mums rūpējās Ziedonis no baptistu draudzes Užavā. Viņš arī deva liecību par savu dzīvi. Piedzīvojis lielas grūtības, Ziedonis ir priecīgs par Dieva gaismu savā dzīvē un no sirds kalpo citiem. Užavā mēs varējām baudīt atpūtu, izmantot nometņu vietas lielās teltis, labiekārtoto virtuvi, trenažierus un telpas nodarbībām. Tik ļoti labi mums bija baptistu bīskapa Sproģa veidotajā nometņu vietā, ka piekritām Ziedoņa aicinājumam palikt tur 1 dienu ilgāk un Ventspilij atvēlēt mazāk laika. Užavā mums bija iespēja vērot interesantu amerikāņu jauniešu uzvedumu „Brīvība", aprunāties ar viņiem. Ļoti labi mūs uzņēma arī Ventspils baptistu draudzes namā. Ventspili iepazinām pa interešu grupām. Draudžu cilvēki kristīgā mīlestībā dalīja ar mums visu to labāko, ko vien varēja. Ir ko domāt par to, vai mēs tāpat esam gatavi kalpot citiem ceļiniekiem.

Esam pateicīgi Dievam par apsardzību un vadību nometnes laikā, paldies visiem, kas aizlūdza par mums. Paldies Alūksnes novada pašvaldībai un luterāņu draudzei par piešķirto finansējumu, baptistu draudzei par atbalstu.

20. jūlijā dalībnieku tikšanās reizē nometne tika atzīta par ļoti labu un vērtīgu, aizraujošu un iespaidiem bagātu. Jau tagad jaunieši izteikuši vēlmi ceļu turpināt arī nākamgad

Ko tad mēs, malēnieši, šai ceļā vēl sapratām? Aptaujas anketās jaunieši raksta - no suitiem varam mācīties, ka jālepojas ar savām īpatnībām un jāsaglabā tradīcijas. Nometnes dalībnieki domā, ka jābūt atvērtākiem un atsaucīgākiem, jādzīvo saskaņā ar dabu un jāsakopj apkārtne, kopā jādara labi darbi savā dzimtajā pusē, lai veicinātu tās attīstību. Un prieks bija ceļā labus vārdus dzirdēt arī par Alūksni no cilvēkiem, kas te bijuši kā viesi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Malēnieši pa suitu pēdām

Kategorijas