Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Humoreska: Kā gribas lidot!

Tenis Nieze

2011. gada 23. jūlijs 10:23

621

Jāiet uz referendumu, lai balsotu par 10.Saeimas čivināšanas atlaišanu, bet man nezin kāpēc gribas aizlaisties. Kaut kā liekas, ka nākamā Saeima atkal būs paviegla un uzpūtīga - kā ziepju burbulis.

Pārāk sasteigti gribam to laist tautās. Pārāk nenopietni. Ak, kā man gribas aizlaisties no savas vēlētāja atbildības! Gribas lidot! Tāpat kā manai meitai, kura jau gadu dzīvo Anglijā. Tāpat kā manai paziņai rakstniecei Laimai Muktupāvelai, kura aizlidojusi uz palikšanu saulainajā Turcijā. Bet man tas nedraud. Kauns atzīties savā pieticībā - esmu lidojis tikai sapnī... Tā ir dievīga sajūta - pacelties pāri citu galvām! Es piesolos iemācīt lidot arī tiem, kuri neprot. Šie mēģina kā es, bet nesanāk. Es nekaunīgi virpuļoju, plivinos virs citiem... Dievīga sajūta.... Visi brīnās, apskauž mani gluži kā Saeimas deputātu.

10.Saeima vispār ir lidojošā Saeima. Tas ir nebijis gadījums, tauta grasās izlidināt parlamenta deputātus. Eh! Nav ko ņaudēt, lai izbauda bezsvara stāvokli! Atceros, kā es pēdējo reizi sapnī biju sadūšojies pacelties augstāk nekā iepriekš - līdz pašām koku galotnēm. Kad kādu laiku neesmu lidojis sapnī, protams, jūtos nožēlojami. Kā tie citi manā sapnī, kas tā cenšas atrauties no zemes, bet viņiem nesanāk. Tad esmu skaudīgs uz visiem, kam ir spārni. Viņdien sēdēju stadionā skatītāju rindās un vēroju futbola maču. Un te piepeši dzirdēju un redzēju - gaisā lido tāds kā liels "pūķis" un tajā sēž cilvēks. Planē! Speciāli virs futbola laukuma. Dabiski, ka spēle tajā brīdī nevienam vairs neinteresēja. Visu skatieni bija piekalti debesīm. Sacensību tiesneši bija saskaitušies, spēles komentētājs tāpat. Sak, tam lidonim Dievs prātiņu neesot devis. Ak... Bet es biju apburts. Man tā sagribējās izskriet uz futbola laukuma Ādama kostīmā (kā slavulaik Zemenei Ievas tērpā), ieskrieties un uzspurgt gaisā kā tādam zvirbulim. Lai visi brīnās! Tomēr tā nenotika. Laikam pietrūka ticības saviem spēkiem.

Sieva šorīt man pateica, ka neļaus man izvairīties no atbildības. Mums abiem nākšoties iet uz referendumu. Šī nepieļaušot, ka es izjaucu ģimenes tradīciju.

"Mēs bijām politiski aktīvi un būsim," sieva man pateica Cepļa tonī. Ko lai dara... Manai realitātei kārtējo reizi tiek apgriezti spārni, taču sapņos neviens man nav noteicējs. Ne sieva, ne Valsts prezidents! Tā, lūk! Sapņos es esmu brīvs, es vienkārši varu pacelties spārnos un aizlaisties, kur deguns rāda. Kaut vai uz Kuriļu salām!

Kategorijas