Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pensijas – Mīti un realitāte

2011. gada 6. jūlijs 10:41

649

Šobrīd ZZS cenšas aizstāvēt pensiju indeksāciju no šī gada 1. oktobra. Tas nozīmē, ka visiem vecuma pensionāriem, kuri saņem mazākas pensijas par 165 latiem, ar oktobri valsts maksātu kaut nedaudz, bet vairāk. Turpmāk šis slieksnis noteikti tiktu palielināts. Manuprāt, tā ir tiešām laba iniciatīva, bet nākas saskarties ar milzīgu pretestību.

Lai kā vajadzēja apcirpt budžetu, ZZS vienmēr teica – nē, pensijas nemazināt, pabalstus māmiņām nemazināt. Tā bija gan budžetu veidojot, gan arī pēc tam, kad Finansu ministrija pieprasīja reformēt māmiņu pabalstu saņemšanas sistēmu. Tāpēc turpinot iesākto, mēs ierosinājām izmaiņas likumdošanā, kuras paredz atsākt pārtraukto pensiju indeksāciju. Iemesls šai iniciatīvai – pieaugošā nabadzība un neaizsargātība, īpaši pensionāru vidū, kā arī inflācija vismaz 5%. Mēs strikti aicinājām koalīcijas partnerus atbalstīt mūsu priekšlikumus!

Pagājušas tikai divas nedēļas, kopš iesniedzām priekšlikumu, tamdēļ mani tiešām pārsteidz plaši izskanējušie viedokļi „pret”. Kas tad ir aktīvākie pensiju jautājuma komentētāji? Visupirms Roberts Ķīlis, kurš izglītību guvis Anglijas labākajās skolās, prezidenta Zatlera padomnieks. Otrs – Vjačeslavs Dombrovskis, Zviedrijas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs. Mēs visi atceramies, ka Latvija par smagāko ekonomisko krīzi var pateikties tieši zviedru bankām, un neviens iepriekš minētās elitārās augstskolas eksperts vai banku vadošais darbinieks, nemaz necentās savas zināšanas izmantot, lai palīdzētu Latvijai novērst, vai vismaz brīdināt par krīzes dramatiskajām sekām. Bet trešais – Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks, cilvēks, ar kura lielāku vai mazāku līdzdalību notikušas daudzas privatizācijas un Latvijas uzņēmumu pārdošanas ārzemniekiem, Vienotībai tuvu stāvoša persona. Šis kungs ir tik attālināts no pensionāra problēmām kā Mēness ēnas puse no Zemes. Viņš atļaujas paust un virzīt idejas par pensiju samazināšanu, jo simtu tūkstošu sirmgalvju ikdienu nedz saprot, nedz kādreiz viņam tā būs svarīga. Rungaiņa kungs runā gluži tai pašā valodā, kā kvalificētie un bezdvēseliskie Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, kuriem galvenais ir sausi skaitļi, nevis Latvijas cilvēku likteņi.

Tagad par faktiem. Šo viedokļu paudēji klaji melo. Pirmkārt, nav tiesa, ka ASV nepastāv pensiju sistēma. Tāda pastāv, protams, atšķirīga no citām, bet nav nekāda pamata apgalvot, ka tikai cilvēki paši sakrāj vecumdienām. Tas pats arī Anglijā, kur lielāka nozīme kā citviet Eiropā ir privātajiem pensiju fondiem, bet arī valsts pensijas ir. Es varu tikai minēt, kāpēc tik izglītotiem cilvēkiem jāmāna sabiedrību, un kālab tas jādara izmantojot savas zināšanas, erudīciju un ekspertu autoritāti. Vai tāpēc, lai gatavotu augsni izmaiņām pensiju sistēmā? Izmaiņām, kādas vēl Latvijā nav pieredzētas! Izskatās, ka kungi grib sagatavot sabiedrību tādām iespējamām pārmaiņām, ka šī brīža „jostu savilkšana” būs tikai „ziediņi”. Ja šo enerģiski pieteikto pensiju reformu realizētu dzīvē, tad lielākā daļa vecu cilvēku tiks nolemta zupas virtuvēm.

Otri meli – mums liek noprast, ka pasaulē valstis sāk atteikties no vispārējās pensionēšanās sistēmas. Notiek pretēji! Piemēram, tādās pārtikušās Āzijas valstīs kā Taizeme un Honkonga, saprotot nepieciešamību atbalstīt vecāko paaudzi, pensiju sistēmas tika ieviestas attiecīgi 1998. un 2000. gadā. Pat tajās nabadzīgajās valstīs Āzijā un Āfrikā, kuras kādreiz bija kolonijas, kur iepriekš pensijas atbilstoši koloniālajām tradīcijām saņēma apmēram 10% iedzīvotāju, galvenokārt bijušie ierēdņi un militāristi, lai arī ar grūtībām, bet cenšas ieviest vispārējo pensiju sistēmu. Nerunāsim par to, ka visā Rietumu pasaulē pensiju sistēmas pilnveidošana ir viena no galvenajām lietām. Tāpēc jau cilvēki godīgi un smagi strādā darba mūžu, zinot, ka vismaz vecumdienas pavadīs mierīgi (ceļos, auklēs mazbērnus, kops dārzu) neraizējoties par maizes doniņu.

Rietumos zinātnes un biznesa pārstāvji, domā, kā attīstīt reģionus, kā palielināt savu valstu ekonomiku un konkurētspēju pasaulē, piesaistīt investīcijas, un tas savukārt ļautu maksāt lielākas pensijas sirmgalvjiem, pabalstus bērniem, stipendijas studentiem.

Toties iepriekš minētie „stratēģi” prātu un enerģiju tērē nevis tam, lai celtu valsts ekonomiku, palielinātu pensijas, pabalstus un stipendijas, bet gan nodarbojas ar aģitāciju par pensiju sistēmas atcelšanu. Absurdi!

Pasaulē cilvēki cenšas dzīvot saskaņā ar ētikas normām un pat ANO apstiprināto mūžsenās morāles - paaudžu solidaritātes principu. Uz šī principa balstās vispārējā pensiju sistēma. Tās vietā Viņi piedāvā un slavina mežonīgā kapitālisma, jeb Kārļa Skalbes pasakas Melnā runča likumu - izdzīvo stiprākais un jaunākais! Ja vēl runātu par daļēju pensiju reformu tiem, kas tikai šodien sāk savu darbu mūžu, bet ko lai dara tie cilvēki, kas šobrīd jau ir pensijā? Tas ir negodīgi un nelietīgi, jo par katru tautu spriež pēc attieksmes pret maziem bērniem un sirmgalvjiem.

Mana vislielākā pārliecība ir, ka jautājums par pensiju sistēmas saglabāšanu, par pensiju indeksēšanu nebūt nav „naudas lieta”. Tas ir morāles un ētikas jautājums, attieksme pret simtiem tūkstošu sirmgalvju, kuriem mums jāpateicas par savu esību, par zemi, kuru viņi mīlējuši, lolojuši, sviedriem un asinīm slacījuši. Vai tiešām mums – ikvienam un visiem kopā, ir svarīgāk tērēt valsts naudu mūsu kareivju misijai Afganistānā, jaunam patruļkuģim vai lokatoram? Cik nepieciešami nereti bezjēdzīgie tēriņi valsts konkursos? Vai svarīgāk ir būt pakalpīgiem SVF, maksāt tam simtu miljonus procentos? Nē! Man un maniem Zaļo un Zemnieku savienības biedriem – nekad! Mēs te esam dzimuši, auguši un strādājuši. Mēs ikdienu esam līdzās saviem sirmgalvjiem un viņus aizstāvēsim. Imants Ziedonis ir teicis: „Grūti ir noglāstīt galvu vecam cilvēkam. Roka neceļas atdot parādu par pieckapeiku”. Mēs nepacelsim rokas, mēs nostāsimies paši un stingri stāvēsim par visu pensiju palielināšanu!

Kategorijas