Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Papardes zieds, pensijas un demogrāfija

Lietotāju raksti

2011. gada 29. jūnijs 13:36

344

Esmu pārliecināta, ka, papardes ziedu meklējot, par pensiju gan neviens nedomā. Taču iespēja saņemt pensiju un rūpes par demogrāfiju ir saistītas visai cieši.

Katram ir tiesības saņemt nopelnīto, pret to neiebilst neviens. Iebildumi un domstarpības sākas, kad mēģina noskaidrot, cik tad īsti nopelnīts. Tādu vai citādu atalgojumu cilvēks tomēr saņem, un daļa no tā tiek atņemta kā sociālais nodoklis, par to apsolot sociālās drošības garantijas, arī vecuma pensijas veidā. Naudas uzkrāšana vecumdienām, kad cilvēks pats vairs nopelnīt nespēj, notiek visās Eiropas valstīs. Un gandrīz visās tagad tiek risināta problēma – kā reformēt pensiju sistēmu. Turklāt katrā valstī tā ir citāda, vairākumā gadījumu tā darbojusies jau ilgāku laiku – tad kāpēc tā jāmaina? Arī Latvijai ir sava gadiem praksē pārbaudīta pensiju sistēma; pensija, kaut bieži tuva iztikas minimumam, tomēr tiek maksāta laikā un ļoti lielam cilvēku skaitam. Tagad runā par piemaksu atcelšanu, jau nolemts par pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu. Līdzīgi notiek arī citās ES valstīs. Var jautāt: kā drīkst atņemt cilvēka nopelnīto? Cilvēks taču strādājis, vairojis sabiedrības bagātību, no kuras tagad tam ir tiesības paņemt daļu atpakaļ. Vai tad tā nav?

Jā un nē. Tiesības paņemt savu tiesu atpakaļ, protams, ir, tikai šī tiesa nav nemainīgs lielums – sabiedrības bagātība var sarukt gan nemākulīgas saimniekošanas, gan dabas katastrofu dēļ, gan tādēļ, ka kādubrīd no tās sāk vairāk ņemt, nekā likt klāt. Tas jau notiek.

Pat ja katram pensionāram izdalītu kuli ar savulaik no viņa nodokļos iekasēto naudu, tā tomēr nebūtu garantija nodrošinātām vecumdienām. Nauda pati nesēj un near, nevāc ražu un to neapstrādā, tā neceļ mājas un nebūvē ceļus. Bez cilvēkiem, kuri strādā, nauda ir tikai apdrukāti papīriņi. Ja sabiedrība nespēj sevi atražot, tā lemta bojāejai – tas nav brīdinājums, bet elementāra patiesība. Var atrast tūkstoš iemeslu, kādēļ nelaist bērnu pasaulē, tikai vajadzētu būt godīgiem un atzīt, ka tādējādi tiek attaisnots tas, ka vecumdienās ne tikai nebūs neviena, kas pasniedz ūdens glāzi, bet pietrūkt var arī parasta maizes rieciena. Ja vien savos aprēķinos nelūkojamies uz darba tirgus atvēršanu imigrantiem vai Eiropu, kas gan jau par mums parūpēsies. Starp citu, pasākumi darbaspēka piesaistei no citām valstīm var mazināt gan nodokļu, gan sociālās nodrošināšanas slogu tūlīt. Tas, ka demogrāfiskā katastrofa, ja netiks pārvarēts patērētāju sabiedrībai raksturīgais egoisms, draud ne tikai Latvijai, šoreiz nez vai būtu mierinājums. Jau šodien ir vajadzīga rīcība, lai pasargātu pensionārus pašlaik un mūsu nākotni rīt.

Kategorijas

Kategorijas